Klimata anomālijas un laika apstākļi pasaulē (Foto, Video)

10/01/2012 no

Liepājas ezerā palikuši simtiem gulbju un pārsteidz milzīgā šo gājputnu koncentrācija pašā ziemas vidū…

Foto: DELFI Aculiecinieks

Parasti šajā gadalaikā gulbji ir pametuši mūsu zemi, aizlidojuši uz dienvidiem, taču šosezon kaut kādu iemeslu dēļ viņi no tā ir atteikušies. Iespējams, ka, nojaušot siltās ziemas tuvošanos, viņi izdomāja nelidot projām no Latvijas. Ja ezers nav aizsalis, tad putni tajā var justies diezgan ērti – pietiek barības, nemaz nerunājot par to, ka liepājnieki viņus regulāri baro.

Vecie ļaudis sarunā atklāja, ka ziemas vidū tik lielu neaizlidojošo putnu skaitu viņi neatceroties.

Tāpat kā Latvijā, arī ASV vēl nav īsti sākusies ziema un neparasti siltā laika dēļ aizvadītajā nedēļā dažādās apdzīvotās vietās ASV sasniegti vairāk nekā 1000 temperatūras rekordi, sestdien paziņojis Ziemeļkarolīnas Nacionālais klimatisko datu centrs, ziņo ārvalstu mediji.

Piektdien vien fiksēti 315 jauni temperatūras rekordi. Siltuma rekordi vairāk skar ASV dienvidus un kontinenta rietumus, arī Ņujorka brīvdienās bauda neierasti siltu laiku – temperatūra dienā sasniedz plus 16 grādus.

Ņujorkieši brīvdienās parkos nodarbojas ar vasarīgām izpriecām – vizinās ar skrituļslidām, ēd saldējumu, daži pat sauļojas. Ņujorkas vidējā gaisa temperatūra janvārī ir no mīnus 3 līdz plus 3 grādiem.

Līdz absolūtam rekordam sestdien Ņujorkai pietrūka vien daži grādi.1907.gadā temperatūras stabiņš šajā laikā pakāpās līdz plus 18 grādiem, bet visaukstākais 7.janvāris bija 1986.gadā, kad Ņujorkā bija mīnus 14 grādu sals.

Pēc paša sausākā un otra karstākā gada ASV Teksasa štata vēsturē, tur nokaltuši miljoniem koku.

Toties Indijas ziemeļus pārsteigusi 30 gados bargākā ziema.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Turcijā lietusgāžu rezultātā sākušies plaši plūdi, bet Austrijas rietumos pirmdien pēc stipra sniegputeņa ir bloķēti ceļi un tuneļi, nošķirot Forarlbergas federālo zemi no pārējās Austrijas teritorijas.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pēc četru dienu ilgā sniegputeņa zemi Forarlbergā sedz divus līdz trīs metrus bieza sniega kārta un nav izmantojams satiksmei neviens no autoceļiem un dzelzceļa līnijām, kas savieno Forarlbergu ar pārējo Austriju. Lavīnu risks tika novērtēts ar četrām ballēm pēc piecu ballu skalas.

Krituši koki nobloķēja pieeju Arlberga dzelzceļa tunelim, un tas pirmdien paliks slēgts satiksmei. Vairāki slēpošanas kūrorti, tostarp Leha un Cīrsa, ir pilnīgi izolēti no ārpasaules.

Filipīnu dienvidos Mindanao salā šonedēļ pēc lietusgāzēm notikušajā zemes nogruvumā bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 31 cilvēkam, bet pazuduši bez vēsts ir 39 cilvēki, svētdien paziņoja amatpersonas.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Sestdien bija ziņots par 28 bojāgājušajiem un 35 pazudušajiem. Zemes nogruvums notika ceturtdien zelta meklētāju apmetnē pie Pantukanas pilsētas. Glābšanas darbos ir iesaistījies vietējais armijas bataljons.

Lietusgāzes Mindanao dienvidaustrumu piekrastē izraisīja vētra.

Brazīlijā spēcīgu lietusgāžu rezultātā pamatīgi plūdi un izskalojumi. Nekontrolējamais ūdens ar savu spēku nodarījis daudzus postījumus un «padzinis» cilvēkus no mājām.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Aļaskā Kordovas pilsētā izsludināts ārkārtas stāvoklis, jo tur sasnigusi rekodbieza sniega sega.

aculiecinieks.delfi.lv, Apollo, NOAA, Kanal PIK, Vesti.ru, Delfi.lv, NRA,  euronews, Photo Blog, msnbc.com

Ievietots iekš Dabas katastrofas, Dabas stihijas, Foto, Klimata anomālijas, Klimatiskie rekordi, Klimats, Komunikāciju avārijas, Lietusgāzes, Plūdi, Satiksmes traucējumi, Video, Vētras, Zemes nogruvumi, Ārkārtas situācijas, Ēku bojājumi Tagged with , , , , , , , , , , , , , ,

2011 gada katastrofas pasaules ekonomikai izmaksā rekordlielu summu (Video)

29/12/2011 no

Dabas un antropogēnās katastrofas pasaules ekonomikai šogad izmaksājušas 450 miljardus dolāru (242 miljardus LVL), aprēķinājusi Šveices apdrošināšanas kompānija Swiss Re, piebilstot, ka minētie zaudējumi ir lielākie vēsturē.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Apdrošināto zaudējumu apjoms sasniedza 108 miljardus dolāru (58,2 miljardus LVL), kas ir gandrīz 2,5 reizes vairāk nekā pērn. Apdrošināšanas kompāniju izdevumi varētu būt vēl lielāki, ja Japānā, kas šogad cieta no zemestrīces, cunami un katastrofas Fukušimas atomelektrostacijā, būtu vairāk apdrošinātu objektu, raksta Lenta.ru.

Zaudējumi Japānā notikušo katastrofu dēļ varētu svārstīties no 100 līdz 300 miljardiem dolāru (53,9 – 161,7 miljardiem LVL).

Iepriekš apdrošināšanas kompānija lēsusi, ka zemestrīču un katastrofu radītie zaudējumi šī gada pirmajā pusē vien varētu sasniegt 70 miljardus dolāru (37,7 miljardus LVL). Taču kopumā pirmajā pusgadā pasaules ekonomika katastrofās zaudējusi 278 miljardus dolāru (149 miljardus LVL).

Bet Lielbritānijas starptautiskas attīstības ministrs Endrjū Mitčels paziņojis, ka pasaule nav gatava efektīvai cīņai ar iespējamām kataklizmām un dabas katastrofām, jo turīgas valsts neiegulda pietiekami daudz līdzekļu Centrālajā ārkārtas situāciju likvidēšanas fondā (Central Emergency Response Fund, CERF), vēsta BBC.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Ievietots iekš Dabas katastrofas, Dabas stihijas, Tehnogēnās katastrofas, Video, Ārkārtas situācijas Tagged with , , , ,

Seno maiju zemūdens pilsēta Gvatemalā (Video)

22/11/2011 no

Gvatemalā Atitlana ezerā arheologi veic seno maiju pilsētas Samabajas izpēti. Pilsētas vecums ir vairāk kā 2000 gadu, bet ezera ūdeņi ir to ļoti labi saglabājuši.

Arheoloģiskais objekts atrodas 15 metru dziļumā (pēc citiem avotiem 35 metru dziļumā), bet tā atrašanās vieta tiek turēta noslēpumā lai to pasargātu no artefaktu izlaupīšanas. Zinātnieki izsaka pieņēmumu, ka pilsēta zem ūdens nonākusi vulkāniskās aktivitātes rezultātā, kad ezerā strauji paaugstinājies ūdens līmenis.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Atitlans ir krāterezers, kas aizpilda vulkāna kalderu, kas izveidojusies pirms 84 000 gadiem notikušā izvirdumā, kas tiek dēvēts par Losčokojosas izvirdumu. Šī izvirduma rezultātā atmosfērā nokļuva ap 300 km³ pelnu, kas nosēdās plašā teritorijā no Floridas līdz Ekvadorai. Pelnu slānis kalpo par stratigrāfisko marķieri Klusajā okeānā un Atlantijas okeānā. Kalderas dziļums sasniedz 600 metrus.

1976. gada 4. februārī Gvatemalā notika spēcīga zemestrīce, kuras rezultātā gāja bojā vairāk kā 26 000 cilvēku un ezera gultnē izveidojās plaisa, kuras dēļ ezera līmenis mēneša laikā kritās par 2 metriem un pēdējo 10 gadu laikā — par 20 metriem.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Gvatemalas tūrisma institūts gatavojas Samabajas pilsētu kā tūrisma objektu atklāt 2012 gada 21.decembrī. 🙂 Bet apskatīt seno pilsētu varēšot tikai pieredzējuši daiveri. 😦

Informācijas avoti: NTD Russian, Vikipēdija, Prensa Libre.com, mayarelief.com

Ievietots iekš Arheoloģija, Atklājumi, Dabas katastrofas, Foto, Seismiskā aktivitāte, Video, Vulkāni, Vulkānu izvirdumi, Zemestrīces Tagged with , , , , , , , ,

Atvadoties no 2005 YU55 (Foto, Video)

12/11/2011 no

Zemei garām otrdien palidojis liels asteroīds, veicot pēdējos 200 gados tuvāko lidojumu gar mūsu planētu, pavēstīja ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA).

Asteroīds “2005 YU55” vistuvāk Zemei atradās otrdien plkst.23.28 pēc Griničas laika (trešdien plkst.1.28 pēc Latvijas laika), kad tas atradās 324 600 kilometru attālumā no Zemes centra. Tomēr ar neapbruņotu aci to nevarēja saskatīt, tikai ar teleskopu.

Lodveida formas asteroīda diametrs ir 400 metri. Tomēr nepastāvēja nekādi draudi, ka “2005 YU55” varētu ietriekties Zemē. Tas bieži lido Zemes, Marsa un Venēras tuvumā, bet šogad tas pietuvojies Zemei tuvāk nekā pēdējo 200 gadu laikā, skaidroja NASA pārstāve Veronika Makgregora.

Zemei bieži garām lido citi līdzīga izmēra asteroīdi – pēdējais šāds notikums bija 1976.gadā un nākamais gaidāms 2028.gadā, kad asteroīds “2001 WN5” pasprauksies garām Zemei attālumā, kas vienlīdzīgs pusceļam starp Zemi un Mēnesi.

Šī lapa vairs nav pieejama.

2005.gadā atklātais asteroīds “2005 YU55” ir viens no potenciāli bīstamiem kosmiskajiem objektiem, jo ik pa laikam tas pietuvojas Zemei, kad tā orbīta atrodas tuvu vai pat krusto Zemes orbītu, skaidroja asteroīda atklājējs Arizonas universitātes zinātnieks Roberts Makmilans.

Aprēķinot trajektoriju, astronomi zināja, ka šoreiz tas neapdraud planētu, bet nākamais tuvais lidojums notiks 2094.gadā, kad tas Zemei pietuvosies 267 200 kilometru attālumā.

Kad milzīgais kosmosa viesis ir jau aiz muguras var atļauties modelēt situācijas, kad mazāka un lielāka izmēra kosmiskie objekti nokrīt uz Zemes:

Tā ka NeoGeo.lv savulaik to jau ir veicis, tad lieki neatkārtošos…

Kad nokrīt meteorīts, ko varam sagaidīt reizi 100 gados

Kad nokrīt meteorīts, ko varam sagaidīt reizi 5000 gados ….

Kad nokrīt meteorīts, ko varam sagaidīt reizi 20 000 gados ….

Bet National Geographic ir modelējis Zemes un aptuveni 20x lielāka kosmiskā objekta sadursmes situāciju, kas izsauca postošas dabas katastrofas un kuras rezultātā pēc zinātnieku domām izmira dinozauri.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avoti: TVNET, NASA Solar System, NeoGeo.lv, National Geographic

Ievietots iekš Armagedons, Asteroīdi, Dabas katastrofas, Foto, Izmiršana, Meteorīti, Paleontoloģija, Video Tagged with , , , , , , ,

← Vecāki ieraksti

Jaunāki ieraksti →