Atklātas 50 jaunas eksoplanētas (Video)

Izmantojot Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) izcilo planētu medību instrumentu HARPS, astronomi ir atklājuši 50 jaunas citplanētas, no kurām 16 ir tā dēvētās super-Zemes, no kurām viena riņķo uz dzīvībai labvēlīgās zonas robežas.

HARPS spektrogrāfs ir uzmontēts uz 3,6 metru teleskopa La Siljas observatorijā Čīlē. “HARPS rezultāti pārspēj visas cerības, un tajos ietilpst neparasti bagāta super-Zemju un Neptūnam līdzīgo planētu populācija, kura riņķo ap Saulei līdzīgām zvaigznēm. Vēl jo vairāk, jaunie rezultāti parāda, ka atklājumu temps pieaug,” teica Maikls Meijers no Ženēvas universitātes.

Kopš HARPS sāka savu darbu pirms astoņiem gadiem, ar tā palīdzību ir atklātas vairāk nekā 150 jaunas planētas. Aptuveni 2/3 no citplanētām, kuru masa ir mazāka nekā Neptūnam, ir atklātas tieši ar HARPS.

Novērojot 376 Saulei līdzīgas zvaigznes, astronomi ir precizējuši varbūtību, cik liela iespēja, ka Saulei līdzīgai zvaigznei ir zemas masas planētas. Aptuveni 40% no šīm zvaigznēm vismaz viena no planētām ir mazāk masīva nekā Saturns. Lielākā daļa no citplanētām, kuru masa ir līdzvērtīga vai mazāka nekā Neptūnam, atrodas vairāku planētu sistēmās.

Šī lapa vairs nav pieejama.

HARPS iekārta un programmatūra nemitīgi tiek uzlabota, lai sasniegtu arvien jaunus un jaunus apvāršņus, palielinot jutību un izšķirtspēju, kas ļautu ieraudzīt cietās planētas, uz kurām varētu pastāvēt dzīvība.

Jaunajam pētījumam tika ir izvēlētas desmit Saulei līdzīgas zvaigznes, kuras atrodas relatīvi netālu. Jau agrākajos novērojumos tika secināts, ka šīm zvaigznēm ir iespējams veikt ļoti precīzus radiālā ātruma mērījumus. Pēc divu gadu ilgušā darba, astronomiem izdevās atklāt piecas jaunas planētas, kuru masa Zemes masu nepārsniedz vairāk kā piecas reizes.

“Šīs planētas būs vieni no labākajiem mērķiem nākotnes kosmiskajiem teleskopiem, kuri planētas atmosfērā meklēs dzīvības pazīmes, analizējot ķīmiskos elementus, piemēram, skābekli,” skaidroja Frančesko Pepe no Ženēvas observatorijas.

Viena no jaunatklātajām planētām –  HD 85512 b, ir tikai 3,6 reizes masīvāka nekā Zeme. Tā atrodas konkrētās zvaigznes dzīvībai labvēlīgās zonas malā, kur ūdens varētu pastāvēt šķidrā formā. “Tā ir viszemākās masas planēta, kuru izdevies apstiprināt ar radiālā ātruma metodi, kas atrodas dzīvībai labvēlīgajā zonā, un jau otrā zemas masas planēta, kuru HARPS atklāj dzīvībai labvēlīgajā apgabalā,” piebilda Līza Kaltenēgere no Maksa Planka Astronomijas institūta.

HARPS uzlabotā precizitāte ļauj atklāt planētas, kuras ir tikai divas reizes masīvākas nekā Zeme. HARPS ir tik jutīgs, ka spēj reģistrēt radiālā ātruma izmaiņas, kuras nepārsniedz 4 km/h.

Šī lapa vairs nav pieejama.

“HD 85512 b atklāšana ir tālu no HARPS iespēju robežām un demonstrē, ka ir iespējams ieraudzīt super-Zemes, kuras atrodas dzīvībai labvēlīgajā zonā ap zvaigznēm, kuras ir līdzīgas Saulei,” skaidroja Meijers.

Šie rezultāti ir nostiprinājuši astronomos pārliecību, ka drīzumā tiks atklātas vēl citas, mazākas cietās planētas ap Saulei līdzīgām zvaigznēm. Šo pētījumu nodrošināšanai jau tagad tiek veidoti jauni instrumenti. Kanāriju salās uz Galileo teleskopa tiks uzstādīta HARPS kopija, bet vēl jaunāks un jaudīgāks instruments – ESPRESSO, 2016. gadā tiks uzstādīts uz ESO Ļoti lielā teleskopa (VLT) Paranālas observatorijā. Ja ielūkojamies vēl tālākā nākotnē, mūs sagaida CODEX, ar kuru tiks aprīkots Eiropas Ekstrēmi lielais teleskops (E-ELT).

“Nākamajos desmit vai divdesmit gados mums būs potenciāli apdzīvojamo planētu saraksts ap Saulei tuvākajām zvaigznēm. Šāds saraksts ir būtisks priekšnoteikums, kas ļaus turpināt spektroskopiskos eksperimentus, meklējot dzīvības pazīmes citplanētu atmosfērās,” noslēdza Maikls Meijers, kurš 1995. gadā atklāja pirmo citplanētu ap normālu zvaigzni.

Informācijas avoti: StarSpace.lv, Space.com, The Tech Herald, ESO, AstroRadar

Starp divām Saulēm (Video)

ASV astronomi ceturtdien paziņoja, ka ir atklājuši pirmo planētu, kas riņķo ap divām saulēm. Planēta tika pamanīta ar ASV Aeronautikas un kosmosa aģentūras (NASA) Keplera teleskopu, kas novēro 155 000 zvaigžņu spožumu, ziņoja populārzinātniskais žurnāls “Science”.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Jaunatklātā planēta “Kepler-16b” ir auksts debess ķermenis Saturna lielumā un riņķo gandrīz perfektā aplī ap divām saulēm, kuras atrodas apmēram 200 gaismas gadu attālumā. Temperatūra uz planētas virsmas ir no mīnus 73 līdz mīnus 101 grādam pēc Celsija.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Lai gan šī planēta reizi 229 dienās apriņķo ap tās saulēm 105 miljonu kilometru attālumā, šīs saules ir mazākas un vēsākas par Sauli, ap kuru riņķo Zeme. Vienai no planētas “Kepler-16” saulēm masa ir 20% mūsu Saules masas, bet otrai – 69% mūsu Saules masas.

Informācijas avoti: Diena, chilenau, nasaames

Četri spēcīgi Saules izvirdumi trijās dienās

Saules plankumu grupa 1283 dāvā bagātīgus pret Zemi vērstus izvirdumus.

6. septembrī (03:50 pēc Latvijas laika) tika reģistrēts M 5,3;
7. septembrī (01:20 pēc Latvijas laika) X 2,1;
8. septembrī (01:38 pēc Latvijas laika) X 1,8;
8. septembrī (18:46 pēc Latvijas laika) M 6,7 kategorijas uzliesmojumi.

Uzliesmojumu rezultātā tika jonizēti Zemes atmosfēras augšējie slāņi, izraisot traucējumus zemas frekvences radioviļņu diapazonā.

Zemes virzienā šobrīd lido četri koronālās masas izvirduma mākoņi, kuri varētu sasniegt planētu laika posmā no 9. līdz 10. septembrim, izraisot ģeomagnētiskās vētras un polārblāzmas.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Šī lapa vairs nav pieejama.
Informācijas avoti: StarSpace, NOAA, Skyywatcher88

Skat. arī: Saules aktivitāte 5-6 septembrī

Zeme un Saules izvirdums (Video, Grafiskā informācija)

Sensenos laikos, tāltālu no Zemes – 2008 gada decembrī, pirmo reizi Saules izpētes vēsturē kosmosa kuģis STEREO-A tika pagriezts atpakaļ, lai novērotu, kā Saules izvirdums ceļo cauri starpplanētu telpai, vienu pēc otras ieskaujot planētas tā ceļā. Kā apgalvo Saules fiziķi, šis atklājums varētu būtiski uzlabot kosmisko laikapstākļu prognozes.

Šī lapa vairs nav pieejama.

“Skatoties šo filmu, man šermuļi skrēja pa kauliem,” teica Kreigs Deforests no Dienvidrietumu izpētes institūta. “Tajā redzams koronālās masas izvirdums, kas pārvēršas par milzīgu plazmas sienu, kas pārskalojas pāri nelielajam, zilajam pleķītim – Zemei, uz kuras mēs dzīvojam. Es sajutos niecīgs.”

Koronālās masas izvirdumi ir Saules plazmas mākoņi, kuru masa mērāma miljardos tonnu. Visbiežāk tie nokļūst starpplanētu telpā Saules uzliesmojumu laikā. Kad Saules vējš skar mūsu planētu, tas var radīt polārblāzmas, radiācijas vētras un arī energopadeves traucējumus. Šo mākoņu izsekošana ir ļoti svarīgs moments kosmisko laikapstākļu prognozēšanā.

Šī lapa vairs nav pieejama.

“Mēs arī agrāk bijām redzējuši izvirdumus, bet ne tieši šādi,” paskaidroja Lika Guhathakurta. ” STEREO-A mums sniedza jaunu skatu uz Saules vētrām.”

https://i0.wp.com/www.starspace.lv/upload_pic/news_img/2011/08/19082011_03.jpg

STEREO-A ir viens no kosmosa kuģiem, kas startēja 2006. gadā, lai kopā ar otru zondi novērotu Saules procesus. Pētījumā izmantotā izvirduma laikā STEREO-A atradās aptuveni 100 miljonu kilometru attālumā no Zemes, nodrošinot visai unikālu redzeslauku.

Kad izvirduma matērija pamet Sauli, tā ir spoža un labi pamanāma. Tomēr situācija ātri mainās, kad mākoņi izplešas tukšumā. Brīdī, kad izvirdums sasniedz Venēras orbītu, tā spožums ir aptuveni miljards reižu vājāks nekā pilna Mēness diskam un tūkstošiem reižu vājāks nekā Piena Ceļam. Kad mākonis sasniedz Zemi, tas ir praktiski caurspīdīgs.

“Šo mākoņu izvilkšana no nomācošās zvaigžņu gaismas un starpplanētu telpā esošajiem putekļiem, bija neiedomājams izaicinājums,” atzina Deforests.

Komandai vajadzēja trīs gadus, lai izdomātu, kā to izdarīt. Vētra, kura redzama videomateriālā, tika reģistrēta 2008. gada decembrī. Kopš tā laika zinātnieki centās no STEREO-A datiem izvilkt nepieciešamo informāciju. Tagad, kad tehnoloģija ir izkopta, to varēs izmantot ikdienā saņemtajiem datiem, negaidot uz rezultātiem vairākus gadus.

“Vēl salīdzinoši nesen kosmiskās zondes varēja novērot izvirdumus tikai tad, kamēr tie atradās salīdzinoši tuvu Saulei. Aprēķinot tā izplatības ātrumu šajā īsajā laika periodā, mēs centāmies noteikt, kad mākonis sasniegs Zemi. Jau pēc dažām stundām izvirduma matērija ir pametusi šo apgabalu un turpmākā gaita nav zināma,” pastāstīja NOAA centra pārstāve Alīsija Reinarde. “Iespējas izsekot mākonim nepārtraukti no Saules līdz Zemei ir liels uzlabojums. Agrāk mūsu prognozēm bija 4 stundu kļūdas iespēja. Materiāls, kuru mēs varējām šodien aplūkot, būtiski samazinās novirzes.”

Videomateriālā ir nosakāms ne tikai izvirduma ierašanās laiks, bet arī aptuvenā matērijas masa. Ņemot vērā mākoņa spožumu, zinātnieki ar lielu precizitāti var aprēķināt gāzes blīvumu. Viņu rezultāti no 2008. gada mērījumiem Zemes orbītā atšķīrās tikai par 5%. Kad šo jauno metodi sāks izmantot kosmisko laikapstākļu prognozei, tās kļūs vēl uzticamākas.

Uzmanīgi pavērojot izvirduma attīstību, var pamanīt vairākus interesantus momentus. Kad mākonis pamet Sauli, tas ir “caurumains”. Zema blīvuma gāzi ieskauj Saules magnētiskā lauka cilpas. Laika gaitā forma mainās. Izvirdums, kurš ir ātrāks nekā ikdienišķais Saules vējš, brāzās tam cauri, uzkrājot matēriju un veidojot milzu valni. Kad mākonis sasniedza Zemi, tā priekšējā siena sāka liekties atpakaļ, uzkrātās gāzes masas ietekmē.

“Es vienmēr biju domājusi, ka Saules fizikā magnētisko lauku izpratne ir līdzīga tumšās enerģijas problēmai astrofizikā,” teica Guhathakurta, uz kuru dziļu iespaidu atstāja video fragmentā redzamās magnētiskās transformācijas. “Mēs bieži vien neredzam magnētisko lauku, lai gan tas visu nosaka. Šie STEREO attēli mums sniedz patiesu izpratni par to, ko dara magnētiskais lauks.”

Zinātnieki atzīst, ka šie attēli ir ne tikai viena konkrēta notikuma analīze. Pirmo reizi Saules izpētes vēsturē ir veikta tik detalizēta Saules koronālās masas izvirduma analīze, kas noteikti ietekmēs gan teorētiskos modeļus, gan kosmisko laikapstākļu prognozes turpmāko gadu laikā.

“Tieši šādam mērķim bija paredzēta STEREO misija,” secināja Guhathakurta. “Un ir fantastiski redzēt, ka tas ir sasniegts.”

Informācijas avots: StarSpace.lv, otraLoly, NASA explorer

Red. pieb: Pēc NOAA / Space Weather Prediction Center datiem –  Space Weather Alerts and Warnings Timeline, 2008 gada 11-17 decembrī nekādi Saules izvirdumi ar tiem sekojošām magnētiskajām vētrām uz Zemes nav reģistrēti…

Kaut kā zūd ticamības moments šai pasaciņai…