Vizuālās informācijas monitorings
13/01/2012
Rīt 14.janvārī Zemei pietuvosies asteroīds 2011 YA, kura diametrs varētu būt no 500m līdz 1.1 km. “Pietuvosies” asteroīds protams kosmiskos mērogos, bet reāli Zemei palidos garām 27.6 DL attālumā (DL – Lunar Distance, 1 DL = 1 attālums līdz mēnesim). 🙂
Šī lapa vairs nav pieejama.
16/12/2011
Par spīti prognozēm, ka komēta Lovejoy lidojot tik tuvu garām Saulei ies bojā (Atvadas no komētas (Video)), tai izdevās izglābties un turpināt ceļu kosmosa tālēs.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Spaceweather.com, helioviewer.org, Skyywatcher88
06/12/2011
ASV NASA apstiprinājusi, ka aiz Saules sistēmas robežām atklāta planēta (eksoplanēta), uz kuras ir iespējama ūdens un tātad arī dzīvības esamība. Debess ķermenis, kam piešķirts nosaukums Kepler-22b, atrodas 600 gaismas gadu attālumā no Zemes, un tā rādiuss līdzinās aptuveni 2,4 Zemes rādiusiem. Planēta ap savu sauli, kas ir mazliet mazāka un aukstāka, bet salīdzināmi ar mūsu Sauli, apriņķo 290 dienās, vēsta aģentūra Itar-Tass.
Kepler-22b riņķo ap savu zvaigzni tā dēvētās apdzīvojamās zonas vidusdaļā, kur temperatūra nav pārāk augsta vai zema, un uz objekta virsmas var pastāvēt ūdens, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu priekšnoteikumu, lai rastos un pastāvētu dzīvība.
Paziņojums par jaunas eksoplanētas atklāšanu tika sniegts ASV Kalifornijas štatā notiekošā zinātniskajā konferencē, kurā tiek prezentēti kosmisko un uz Zemes dislocēto teleskopu novērojumu rezultāti, kas iegūti periodā no 2009. gada maija līdz 2010. gada septembrim.
Keplera teleskops, ar kura palīdzību atklāta jaunā eksoplanēta, vērojot zvaigznes, fiksē izmaiņas to spilgtumā. Šīs izmaiņas var liecināt par zvaigznes vai zvaigžņu esamību pie planētām, jo planētas, šķērsojot spīdekļa disku, aizēno to. Lai uzskatītu, ka atklāta jauna eksoplanēta, tiek prasīts reģistrēt trīs šādus gadījumus.
Šī lapa vairs nav pieejama.
„Mums acīmredzami uzsmaidīja veiksme. Pirmās izmaiņas spilgtumā tika fiksētas tikai trīs dienas pēc tam, kad teleskops tika atzīts par gatavu pētījumiem. Pēdējo, trešo aizēnojumu izdevās fiksēt 2010. gada atvaļinājumu sezonā,” paziņoja Viljams Boruki no Eimsa vārdā nosauktā NASA Pētnieciskā centra Kalifornijā.
NASA zinātnieki pagaidām nav noteikuši Kepler-22b struktūru, tomēr apstiprināts, ka runa ir par pašu mazāko no zināmajām eksoplanētām kas ap savām zvaigznēm, kas ir salīdzināmas ar mūsu Sauli, riņķo pa apdzīvojamās zonas vidu.
Konferencē arī tika paziņots par vēl 1 094 tādu kosmisko objektu, kas varētu izrādīties planētas, uz kurām ir iespējama dzīvības pastāvēšana, atklāšanu. Tādējādi kopš šī gada februāra šādu objektu kopskaits ir pieaudzis par 89% – līdz 2 326. No tiem 207 pēc saviem izmēriem aptuveni līdzinās Zemei, bet 680 pieder planētu klasei ar nosaukumu Superzemes (to masa ir no divām līdz desmit Zemes masām).
Tāpat ir atklātas 1 181 iespējamās planētas, kas izmēru ziņā līdzinās Neptūnam, 203, kas izmēru ziņā līdzinās Jupīteram, un 55 kandidātes uz planētas titulu, kas izmēru ziņā pārsniedz Saules sistēmas lielāko planētu.
04/12/2011
10.decembra pēcpusdienā, ja laika apstākļi būs labvēlīgi, Latvijas iedzīvotāji varēs kļūt par visai neparasta notikuma aculieciniekiem, jo neilgi pirms saulrieta ziemeļaustrumos lēks satumsis mēness, aģentūru LETA informēja Māris Krastiņš, Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) valdes priekšsēdētājs.
Pilnā mēness aptumsuma daļējā fāze sāksies jau pirms mēness lēkta (Rīgā mēness lec plkst.15.37), bet saule rietēs īsi pēc mēness lēkta (Rīgā saule riet plkst.15.43), tādēļ vēl gaišajās debesīs varētu būt grūti pamanīt gandrīz pilnībā aptumšoto mēness disku.
Debesīm satumstot, 51 minūti mēness pilnībā atradīsies zemes ēnā, un debesīs būs redzams sarkanīgi brūns mēness disks. Aptumsuma sākumā mēness vispirms ieies zemes pusēnā, pēc tam sāksies aptumsuma daļējā fāze, kam sekos pilnā fāze. Tā kā zemi apjož atmosfēra, kas kalpo arī kā gaismas laušanas vide, pilnā aptumsuma maksimumā mēness nekad nekļūst pilnīgi melns, bet tiek izgaismots tumši sarkanīgā vai brūnganā tonī. Aptumsuma maksimālās fāzes brīdis Rīgā būs plkst.16.32. Pilnais aptumsums Rīgā beigsies plkst.16.57, aptumsuma daļējā fāze beigsies plkst.18.18, bet pusēnas aptumsums beigsies plkst.19.32.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Lai arī mēness aptumsumi nav reti sastopama astronomiska parādība (pasaulē tie notiek vidēji divas, trīs reizes gadā), ne visi ir novērojami Eiropā. Latvijā iepriekšējais pilnais mēness aptumsums bija novērojams šovasar – naktī no 15.jūnija uz 16.jūniju. Turklāt šis bija Latvijā pirmais pilnvērtīgi novērojamais pilnais mēness aptumsums kopš 2004.gada 28.oktobra, jo pirms tam – 2006.gada 7.septembrī, 2007.gada 3.martā un 4.martā un 2008.gada 21.februārī – pilnus mēness aptumsumus Latvijā liedza novērot apmākušās debesis. Savukārt 2010.gada 21.decembrī Latvijā mēness rietēja neilgi pēc pilnā aptumsuma daļējās fāzes sākuma, tādēļ pilnais aptumsums Latvijā nebija novērojams.
Nākamā iespēja novērot pilnu mēness aptumsumu Latvijā būs tikai 2015.gada 28.septembrī. Savukārt 2012.gadā Latvijā būs novērojams viens pusēnas mēness aptumsums, kad 28.novembra pēcpusdienā uzlēks zemes pusēnā iegājis mēness. Salīdzinot ar pilnu mēness aptumsumu, pusēnas mēness aptumsums netiek uzskatīts par vizuāli iespaidīgu.
Lai novērotu mēness aptumsumu, nav nepieciešams speciāls aprīkojums. To bez grūtībām būs iespējams novērot arī ar «neapbruņotu» aci. Protams, galvenais priekšnoteikums veiksmīgiem novērojumiem ir skaidras debesis. Tā kā 10.decembrī mēness uzlēks pavisam īsu brīdi pirms pilnās aptumsuma fāzes sākuma, pilnvērtīgiem aptumsuma novērojumiem ieteicams atrast vietu, kurā skatu ziemeļaustrumu virzienā neaizsedz ēkas vai koki.
Latvijas Astronomijas biedrība apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai veicinātu debess dzīļu objektu novērojumus un astronomijas popularizēšanu. LAB biedri piedalās žurnāla «Zvaigžņotā Debess» veidošanā, vada debess novērojumus Latvijas Universitātes astronomiskajā tornī un organizē regulāras informatīvas sanāksmes. Plašāka informācija par LAB – vietnē «www.lab.lv».
Informācijas avoti: Apollo, Science@NASA, lu.lv/zvd
Citāda Pasaule 