NASA: Antarktīdas ledus kūst arvien straujāk (Vizuālā informācija)

Kūstot saskarē ar ūdeni esošajiem ledus slāņiem, ledus biezums Antarktīdā sarūk arvien straujāk, atsaucoties uz Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) veikto pētījumu, vēsta BBC.

No satelīta veiktie mērījumi, kas izdarīti 4,5 miljonus reižu, parāda, ka virs ūdens esošā ledus biezums ik gadu sarūk par septiņiem metriem. Turklāt visstraujāk tas kūst ledus gabalu zemākajā daļā, ko izraisa ūdens temperatūras celšanās Dienvidu okeānā.

«Ūdens temperatūras paaugstināšanās un tā skābuma palielināšanās Antarktīdas ledum rada daudz lielākus draudus nekā globālā sasilšana un gaisa temperatūras palielināšanās,» uzsver amerikāņu zinātnieki.

Ūdenī peldošo ledus gabalu kušanas rezultātā no Antarktīdas sauszemes noslīd tur esošais ledus, kā rezultātā ceļas ūdens līmenis Pasaules okeānā, brīdina NASA speciālisti.

Ūdens līmeņa celšanās pastiprinās ar katru gadu, radot draudus daudzu pasaules valstu krasta līnijas applūšanai un vairāku salu valstu pilnīgai izzušanai.

Lielāko ledus masu biezums Antarktīdā sasniedz līdz pat 500 metriem.

BNNsouthbendtribune.comthinkprogress.org

P.S. Bet kas tad notiek mūsu galā – Arktikā???

Arktikā viss ir “Cool”, tiešā nozīmē un satraukumam nav pamata! 😉

28.04.2012 @ Arctic Sea Ice News and Analysis

Arktika kustībā (Video)

Tor Even Mathisen

Neizpētītā pasaule: Ledus laikmets un klimata izmaiņas (Filma)

Krievijas zinātnieki ir pārliecināti, ka pasauli sagaida jauns ledus laikmets. Strauja temperatūras pazemināšanās Zemi sagaida jau pēc diviem gadiem – 2014.gadā. Jaunais ledus laikmets ilgšot ne mazāk kā divus gadsimtus. Prognozētais «mazais ledus laikmets» būšot jau piektais pēdējo deviņsimt gadu laikā. Līdzīgas klimatiskas pārmaiņas esot fiksētas 12., 15.,17. un 19.gadsimtā.

Zinātnieks brīdina, ka tādēļ vien, ka tas tiek dēvēts par «mazo ledus laikmetu», nenozīmē, ka tas paies nepamanīts. Katru temperatūras pazemināšanās vilni pavada epidēmijas, tautas masu pārvietošanās un neražas gadi.

Un viņi nav vienīgie kas tā domā…

Pēdējais Ledus laikmets bija laikmets, kad pirms apmēram 100 tūkstošiem gadu notika lielas izmaiņas Zemes laika apstākļos.

Klimata izmaiņas Antarktīdā pēdējos 400 000 gadu (no stacijas Vostok urbumu datiem). Ar zilu parādītas temperatūras izmaiņas, ar zaļu – oglekļa dioksīda koncentrācija gaisā, ar sarkanu – putekļu saturs gaisā

Laiks kļuva aukstāks, ziemas — garākas. Ziemeļeiropā sniegs un ledus īsajās vasarās nepaguva izkust un zemi sāka pārklāt ledājs — bieza ledus un sniega kārta. Vietām ledāja biezums sasniedza divus kilometrus. Ledājs ilgstoši klāja visu Eiropas ziemeļu daļu, arī Latvijas teritoriju.

Laiku pa laikam kļuva nedaudz siltāks, tomēr kopumā laiks bija daudz aukstāks nekā mūsdienās. Mainījās arī daba ledāja tuvumā. Augu valsts kļuva nabadzīga, daudzi pie siltuma pieraduši dzīvnieki izmira vai devās uz dienvidiem.

Apollo, Vikipēdija, ТВ3

Beringa jūrā ledus iesprostojis ap simts baltvaļu

Aptuveni simts baltvaļu Krievijas Tālajos Austrumos Beringa jūrā iesprostoti starp ūdenī peldošu ledu, informē varasiestādes.

Gubernators Romans Kopins lūdzis krīzes risināšanā iesaistīt ledlaužus. Lūgumu vaļu glābšanā iesaistīt ledlaužus gubernators nosūtījis Krievijas transporta ministram Igoram Levitinam un ārkārtas situāciju ministram Sergejam Šoigu.

Kā skaidro amatpersonas, pastāv risks, ka vaļi varētu nomirt badā. Turklāt, pārvietojoties ledus gabaliem, aizvien samazinās platība, kurā nelaimē nokļuvušie dzīvnieki var pārvietoties.

“Ņemot vērā barības trūkumu un ātrumu, kādā sasalst ūdens, dzīvniekiem draud spēku izsīkums un nāve,” teikts Čukotkas varasiestāžu paziņojumā.

Baltvaļi Krievijā ir aizsargājama suga.

TVNET