Klimata anomālijas un laika apstākļi pasaulē (Foto, Video)

Liepājas ezerā palikuši simtiem gulbju un pārsteidz milzīgā šo gājputnu koncentrācija pašā ziemas vidū…

Foto: DELFI Aculiecinieks

Parasti šajā gadalaikā gulbji ir pametuši mūsu zemi, aizlidojuši uz dienvidiem, taču šosezon kaut kādu iemeslu dēļ viņi no tā ir atteikušies. Iespējams, ka, nojaušot siltās ziemas tuvošanos, viņi izdomāja nelidot projām no Latvijas. Ja ezers nav aizsalis, tad putni tajā var justies diezgan ērti – pietiek barības, nemaz nerunājot par to, ka liepājnieki viņus regulāri baro.

Vecie ļaudis sarunā atklāja, ka ziemas vidū tik lielu neaizlidojošo putnu skaitu viņi neatceroties.

Tāpat kā Latvijā, arī ASV vēl nav īsti sākusies ziema un neparasti siltā laika dēļ aizvadītajā nedēļā dažādās apdzīvotās vietās ASV sasniegti vairāk nekā 1000 temperatūras rekordi, sestdien paziņojis Ziemeļkarolīnas Nacionālais klimatisko datu centrs, ziņo ārvalstu mediji.

Piektdien vien fiksēti 315 jauni temperatūras rekordi. Siltuma rekordi vairāk skar ASV dienvidus un kontinenta rietumus, arī Ņujorka brīvdienās bauda neierasti siltu laiku – temperatūra dienā sasniedz plus 16 grādus.

Ņujorkieši brīvdienās parkos nodarbojas ar vasarīgām izpriecām – vizinās ar skrituļslidām, ēd saldējumu, daži pat sauļojas. Ņujorkas vidējā gaisa temperatūra janvārī ir no mīnus 3 līdz plus 3 grādiem.

Līdz absolūtam rekordam sestdien Ņujorkai pietrūka vien daži grādi.1907.gadā temperatūras stabiņš šajā laikā pakāpās līdz plus 18 grādiem, bet visaukstākais 7.janvāris bija 1986.gadā, kad Ņujorkā bija mīnus 14 grādu sals.

Pēc paša sausākā un otra karstākā gada ASV Teksasa štata vēsturē, tur nokaltuši miljoniem koku.

Toties Indijas ziemeļus pārsteigusi 30 gados bargākā ziema.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Turcijā lietusgāžu rezultātā sākušies plaši plūdi, bet Austrijas rietumos pirmdien pēc stipra sniegputeņa ir bloķēti ceļi un tuneļi, nošķirot Forarlbergas federālo zemi no pārējās Austrijas teritorijas.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pēc četru dienu ilgā sniegputeņa zemi Forarlbergā sedz divus līdz trīs metrus bieza sniega kārta un nav izmantojams satiksmei neviens no autoceļiem un dzelzceļa līnijām, kas savieno Forarlbergu ar pārējo Austriju. Lavīnu risks tika novērtēts ar četrām ballēm pēc piecu ballu skalas.

Krituši koki nobloķēja pieeju Arlberga dzelzceļa tunelim, un tas pirmdien paliks slēgts satiksmei. Vairāki slēpošanas kūrorti, tostarp Leha un Cīrsa, ir pilnīgi izolēti no ārpasaules.

Filipīnu dienvidos Mindanao salā šonedēļ pēc lietusgāzēm notikušajā zemes nogruvumā bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 31 cilvēkam, bet pazuduši bez vēsts ir 39 cilvēki, svētdien paziņoja amatpersonas.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Sestdien bija ziņots par 28 bojāgājušajiem un 35 pazudušajiem. Zemes nogruvums notika ceturtdien zelta meklētāju apmetnē pie Pantukanas pilsētas. Glābšanas darbos ir iesaistījies vietējais armijas bataljons.

Lietusgāzes Mindanao dienvidaustrumu piekrastē izraisīja vētra.

Brazīlijā spēcīgu lietusgāžu rezultātā pamatīgi plūdi un izskalojumi. Nekontrolējamais ūdens ar savu spēku nodarījis daudzus postījumus un «padzinis» cilvēkus no mājām.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Aļaskā Kordovas pilsētā izsludināts ārkārtas stāvoklis, jo tur sasnigusi rekodbieza sniega sega.

aculiecinieks.delfi.lv, Apollo, NOAA, Kanal PIK, Vesti.ru, Delfi.lv, NRAeuronews, Photo Blog, msnbc.com

Pārlūzis pie Jaunzēlandes avarējušais konteineru kuģis (Video, Foto)

Pirms trim mēnešiem pie Jaunzēlandes krastiem sēklī uzskrējušais konteineru kravas kuģis svētdien vētras laikā pārlūzis uz pusēm, radot bažas par jaunu vides krīzi. Konteineru kravas kuģis «Rena» 5.oktobrī uzskrēja uz Astrolaba rifa aptuveni 20 kilometru attālumā no Jaunzēlandes ziemeļu piekrastes.

Pēc uzskriešanas sēklī no kuģa noplūda aptuveni 350 tonnas mazuta, kas tika izskalotas Plenti līča pludmalē. Piesārņojums jau nogalinājis vismaz 1300 jūras putnu. Kopš avārijas no kuģa izsūknētas vairāk nekā 1000 tonnas mazuta, taču tajā atrodas vēl degviela.

Pēc uzskriešanas sēklī kuģa priekšgala pirmie aptuveni 90 metri stabili gulēja uz rifa, bet aizmugures gals aptuveni 60 metru garumā karājās gaisā. Šajā vietā kuģa sānā bija izveidojusies liela plaisa, radot bažas, ka kuģa aizmugures gals varētu nolūzt. Svētdien vētras laikā, kad viļņi sasniedza septiņu metru augstumu, kuģis pārlūzis divās daļās, kas aizskalotas 20-30 metru attālumā viena no otras.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Jaunzēlandes naftas piesārņojumu novēršanas un savvaļas dzīvnieku eksperti no jauna mobilizējas, lai cīnītos pret piesārņojumu. «Pagaidām nav zināms, cik daudz mazuta varētu noplūst, bet komandas ir mobilizētas un mēs esam gatavi reaģēt uz jebko, kas varētu nonākt krastā,» sacīja glābšanas operācijas komandieris Alekss van Vijngarens.

Aizvadīto mēnešu laikā no kuģa arī vākti nost konteineri, taču uz tā vēl atlikuši aptuveni 900 konteineri. Pēc kuģa pārlūšanas no klāja noskaloti vismaz 30 konteineri. Vētras dēļ glābējiem nav izdevies tos pārtvert.

Reģionālā ostas pārvalde apsver paplašināt līdz šim noteikto trīs jūras jūdžu kuģošanas liegumu ap «Rena» avārijas vietu, jo no kuģa peld prom lielas atlūzas, kas var apdraudēt citus kuģus.

Jaunzēlande aizturējusi kuģa kapteini un stūrmani, kuriem izvirzītas apsūdzības par kuģa bīstamu vadīšanu, radot nevajadzīgas briesmas vai risku. Viņi arī apsūdzēti par izmeklēšanas traucēšanu un dokumentu viltošanu. Par šīm apsūdzībām draud līdz septiņu gadu cietumsods. Abiem vīriešiem piemērots ar apcietinājumu nesaistīts drošības līdzeklis, taču viņus apsargā likumsargi, baidoties no sabiedrības dusmu izpausmēm.

Ar Libērijas karogu kuģojošais kuģis avārijas brīdī bija novirzījies no kursa. Jaunzēlandes eksperti uzskata, ka kuģa kapteinis mēģinājis saīsināt ceļu uz Tauranas ostu Ziemeļu salas austrumu piekrastē.

TVNETVesti.ru

Paaugstinātā vulkānu aktivitāte gadu mijā (Foto, Video)

ASV Aļaskas štata Aleutu salās, ceturtdien 29.decembrī, sācies Klīvlenda vulkāna izvirdums, kura izmesto pelnu mākonis var apdraudēt gaisa satiksmi, ziņo ārvalstu mediji.

A true-color satellite image of Cleveland Volcano

Ceturtdien virs vulkāna 5 tūkstošu metru augstumā pacēlās pelnu mākonis. Vulkāns atrodas uz neapdzīvotās Čuginadakas salas, 1500 kilometrus uz dienvidrietumiem no Ankoridžas pilsētas.

Klīvlenda vulkāns skaitās viens no visaktīvākajiem vulkāniem pasaulē.Iepriekšējais Klīvlenda vulkāna izvirdums notika 2001.gadā.

Indonēzijā Ternates salā Gamalama vulkāna izraisītajos plūdos un dubļu nogruvumos 27.decembrī gājuši bojā vismaz 4 cilvēki un desmitiem tika ievainoti. Pats vulkāns sāka izvirdumu 4.decembrī izsviežot pelnu un dūmu mākoni vismaz 2 kilometru augstumā, liekot panikā evakuēties tūkstošiem vietējo iedzīvotāju.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Paniku Indonēzijas iedzīvotājos izraisījis Lokonas vulkāna izvirdums, kurš sācies otrdien. Viena no aktīvākajiem Indonēzijas vulkāniem radītais dūmu un pelnu mākonis radījis paniku tuvējo ciemu iedzīvotājos, vēsta BBC.

Tiesa, kā norāda raidorganizācijas, varasiestādes vēl cilvēku evakuāciju nav sākušas.

Lokonas vulkāns, kurš atrodas uz Sulavesi salas, atmodies naktī uz otrdienu. “Vulkāna atmošanās bija dzirdama vairāku kilometru rādiusā un cilvēki panikā mukuši prom no savām mājām,” vēstījis vietējais vulkanologs Frīds Bīns.

Pelnu mākonis ietinis visu ciematus, kuru kopējais iedzīvotāju skaits ir, apmēram, 10 000. Jūlijā, kad šis vulkāns izvirda pēdējo reizi, tika evakuēti apmēram 5000 cilvēku.

2011. gada decembrī Sarkanajā jūrā tika reģistrēts vulkāna izvirdums. 19. decembrī zvejnieki esot novērojuši pat 30 metrus augstas lavas strūklas. 20. un 22. decembrī NASA satelīti Terra un Aqua nofotografēja pelnu un gāzu mākoņus. Savukārt Aura satelīta ozona novērošanas instruments OMI konstatēja sēra dioksīda koncentrācijas paliecināšanos.

Tomēr tas bija vairāk nekā tikai izvirdums.

23.12.2011 @ NASA

24.10.2007 @ NASA

2011. gada 23. decembrī fotografētajā attēlā redzams, ka šajā apgabalā parādījusies jauna sala. Ja salīdzinām 2007. gada 24. oktobrī fotografēto ar 2011. gada 23. decembrī tapušo attēlu, tad skaidri redzam, ka vietā, kur pletās ūdens klajs, tagad atrodas sala, no kuras augšup ceļas biezi mākoņi, kuri, visticamāk sastāv no pelniem un ūdens tvaika.

Krievijas zinātnieki bažījas, ka Kamčatkas vulkāns Kizimens var pārveidoties par supervulkānu. Kizemena vulkāns jau veselu gadu turpina izmest kilometriem augstus dūmu un pelnu mākoņus. Visa apkārtne ir nosēta ar pelniem un vietējie dzīvnieki pamet vulkānam pieguļošo rezervāta teritoriju.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Arī cits Kamčatkas vulkāns Sivelučs joprojām izrāda aktivitātes pazīmes un turpina dūmot, un tas redzams 27.decembrī uzņemtajā NASA fotogrāfijā.

Shiveluch 27.12.2011 @ NASA

Nerimstošais Sakurijamas vulkāns Japānā diennaktī veic vismaz pāris izvirdumus.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Kamēr gaidām baiso Katlas vulkāna izvirdumu 🙂 , varam aplūkot arī Pujeves vulkāna dūmošanu Čīlē, kas klasificēts kā vājš izvirdums. Neskatoties uz to, ka kalna pūles netiek pienācīgi novērtētas, tas turpina izmest iespaidīgus pelnu mākoņus.

Puyehue-Cordón Caulle 23.12.2011 @ NASA

Bet pats Katlas vulkāns Islandē ir mierīgs un uz doto brīdi nekādu īpašu seismisku aktivitāti neizrāda.

Apollo, timeslive.co.za, KanalPIK, Starpace.lv, NASA, Delfi.lv, Петербург-Пятый каналcubhf137 ,Icelandic Met Office

2011 gada katastrofas pasaules ekonomikai izmaksā rekordlielu summu (Video)

Dabas un antropogēnās katastrofas pasaules ekonomikai šogad izmaksājušas 450 miljardus dolāru (242 miljardus LVL), aprēķinājusi Šveices apdrošināšanas kompānija Swiss Re, piebilstot, ka minētie zaudējumi ir lielākie vēsturē.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Apdrošināto zaudējumu apjoms sasniedza 108 miljardus dolāru (58,2 miljardus LVL), kas ir gandrīz 2,5 reizes vairāk nekā pērn. Apdrošināšanas kompāniju izdevumi varētu būt vēl lielāki, ja Japānā, kas šogad cieta no zemestrīces, cunami un katastrofas Fukušimas atomelektrostacijā, būtu vairāk apdrošinātu objektu, raksta Lenta.ru.

Zaudējumi Japānā notikušo katastrofu dēļ varētu svārstīties no 100 līdz 300 miljardiem dolāru (53,9 – 161,7 miljardiem LVL).

Iepriekš apdrošināšanas kompānija lēsusi, ka zemestrīču un katastrofu radītie zaudējumi šī gada pirmajā pusē vien varētu sasniegt 70 miljardus dolāru (37,7 miljardus LVL). Taču kopumā pirmajā pusgadā pasaules ekonomika katastrofās zaudējusi 278 miljardus dolāru (149 miljardus LVL).

Bet Lielbritānijas starptautiskas attīstības ministrs Endrjū Mitčels paziņojis, ka pasaule nav gatava efektīvai cīņai ar iespējamām kataklizmām un dabas katastrofām, jo turīgas valsts neiegulda pietiekami daudz līdzekļu Centrālajā ārkārtas situāciju likvidēšanas fondā (Central Emergency Response Fund, CERF), vēsta BBC.

Lasīt vairāk par šo ziņu