Jauns pētījums apstiprina sen pastāvošās aizdomas, ka zema Saules aktivitāte izraisa aukstas ziemas dažos pasaules reģionos. Pierādīts, ka mazs Saules plankumu skaits nozīmē aukstākas ziemas Centrāleiropā, liecina informācija Amerikas Ģeofizikas savienības mājaslapā.
Vairāki Eiropas zinātnieki apkopojuši datus par Reinas – Vācijas lielākās upes – aizsalšanu, sākot no 1780.gada. Reina kopš seniem laikiem izmantota kā transporta ceļš, tāpēc dažādos dokumentu arhīvos ir atrodamas ziņas, kuros gados upe ir aizsalusi un kuros – ne.
Pētījuma gaitā atklājās, ka laika periodā no 1780. līdz 1963.gadam Reina aizsala 14 reizes. Tā kā upes aizsalšana iespējama tikai pie ļoti zemas gaisa temperatūras, šie dati atspoguļo gadus, kuros Centrāleiropu piemeklējusi auksta ziema.
Salīdzinot sala periodus ar Saules 11 gadu aktivitātes ciklu, tika noskaidrots, ka desmit no 14 upes aizsalšanas gadījumiem notika gados ar zemu Saules aktivitāti. Zinātnieki pēc tam aprēķināja, ka pastāv 99 procentu varbūtība, ka ļoti aukstas ziemas Centrāleiropā ir saistītas ar pazeminātu Saules aktivitāti.
Līdz ar to pirmo reizi ir gūts statistiski nozīmīgs apstiprinājums tam, ka Saules aktivitāte ietekmē klimatu un ka aukstām ziemām Centrāleiropā ir kopējs iemesls.
Kad Saules aktivitāte ir zema, uz zvaigznes ir maz plankumu un samazinās ultravioletā radiācija, kas nozīmē, ka Zemes atmosfēra saņem nedaudz mazāk siltuma. Tas savukārt izraisa gaisa cirkulācijas izmaiņas atmosfēras zemākajos slāņos – troposfērā un stratosfērā. Šīs izmaiņas savukārt maina laikapstākļus, tostarp dažos reģionos pazeminot gaisa temperatūru.
Pagaidām nav gūti pārliecinoši pierādījumi, ka Saules aktivitāte maina visas Zemeslodes vidējo temperatūru. Konstatēts, ka periodos, kad uz Saules ir maz plankumu un ziemas Centrāleiropā kļūst aukstākas, Islandē gaisa temperatūra paaugstinās.
Visticamāk, arī 2009.-2011.gada aukstās ziemas Eiropā bija sekas zemai Saules aktivitātei. Pētnieki gan norāda, ka globālās sasilšanas dēļ arī šīs aukstās ziemas, kas atkārtojas vidēji ik pēc 10 vai 11 gadiem, kļūst arvien siltākas. To apliecina fakts, ka kopš 1963.gada Reina nav aizsalusi.
Pašreizējais Saules 11 gadu aktivitātes cikls ir divdesmit ceturtais kopš 1755.gada, kad tika sākta Saules plankumu uzskaite. Tā sākumā un iepriekšējā cikla beigās – 2007.-2010.gadā – tika novērota neierasti zema Saules aktivitāte. Patlaban tuvojas 24.cikla maksimums, kas gaidāms 2013.gada sākumā vai vidū.
11 gadu cikls ir īsākais un tādēļ vislabāk izpētītais Saules aktivitātes cikls, bet zināms, ka pastāv arī garāki cikli. Pašreizējais 11 gadu aktivitātes cikls ir vājākais pēdējo simts gadu laikā, un daži zinātnieki izteikuši prognozes, ka zema Saules aktivitāte turpināsies vairākus gadu desmitus. Agrāk šādos periodos novērota būtiska gaisa temperatūras pazemināšanās Eiropā, kā arī paaugstināta vulkānu aktivitāte un tā saucamās vulkāniskās ziemas – ļoti auksts laiks un dažādas klimata galējības vulkānu izmešu dēļ.
Piepildoties prognozēm par gaidāmu zemu Saules aktivitāti – un par spīti globālajai sasilšanai – tuvākajās desmitgadēs Eiropā varētu būt vairāk aukstu un sniegotu ziemu, intervijā laikrakstam «Financial Times» iepriekš atzina Lielbritānijas meteoroloģijas dienesta «Met Office» pārstāvis. «Mēs tagad uzskatām, ka aptuveni pusi no laikapstākļu atšķirībām starp dažādiem gadiem veido izmaiņas Saules aktivitātē,» sacīja profesors Braiens Goldings, kurš meteoroloģijas dienestā strādā jau četrdesmit gadu.
Apollo, Vseneprostotak.ru, USF Encounter, Wikipedia, NOAA
P.S. Bet pat spīti zemajai Saules aktivitātei tieši pēdējos laikā visā pasaulē tiek pārspēti temperatūras rekordi : Temperatūras rekordi pasaulē – Lucifers Eiropā, izžuvusī Misisipi un izkususī Arktika (Video)
Un kas notiks kad Saule atkal kļūs aktīva – sāksim stādīt palmas?
Citāda Pasaule 