Vai Kalifornijai draud milzu zemestrīce? (Video)

Pēdējo trīs dienu laikā Amerikas Savienoto Valstu Kalifornijas štatu satricinājušas vairāk nekā 300 zemestrīces. Tas bažas raisījis zinātniekos, kas baiļojas, ka nelielie pazemes grūdieni ir signāls – reģionam var draudēt postoša zemestrīce.

Pirmie nelielie pazemes grūdieni, no kuriem stiprākie sasniedza 5,5 baļļu spēku, tika reģistrēti svētdien, 26.augustā, turklāt tie turpinājušies līdz pat otrdienai, 28.augustam.

Pēc ASV Ģeoloģijas centra aplēsēm, zemestrīces epicentrs reģistrēts pie Kalifornijas robežas ar Meksiku, vēsta Reuters.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Neparasti lielais zemestrīču skaits licis sarosīties seismoloģijas speciālistiem, kas bažījas, vai šāds skaits nelielu pazemes grūdienu varētu liecināt par postošas zemestrīces tuvošanos.

Tāpēc zinātnieki uzmanīgi vēro, no kurienes tieši izceļas minētie pazemes grūdieni. Tas nepieciešams, lai noskaidrotu, vai to epicentrs nepietuvojas ģeoloģiski jūtīgai vietai Dienvidkalifornijā, kuru 1940.gadā satricināja 7 balles spēcīga zemestrīce.

Pēc atsevišķu ekspertu sacītā, tas, visticamāk, nenotiks, taču pastāv maza iespējamība, ka šāda postoša zemestrīce tomēr varētu atkārtoties.

Zinātnieki norāda, ka pazemes grūdienus rada mantijas pārvietošanās gar Zemes garozu, kas nozīmē, ka šāda veida zemestrīces atšķiras no parastajām, kad viena otrai garām virzās tektoniskās plātnes.

Jāatzīmē, ka vairāki simti nelielu pazemes grūdienu dod 5% iespējamību, ka sekos daudz spēcīgāka zemestrīce.

BNN, USGS, NBCNews

Vai zema Saules aktivitāte izraisa aukstas ziemas?

Jauns pētījums apstiprina sen pastāvošās aizdomas, ka zema Saules aktivitāte izraisa aukstas ziemas dažos pasaules reģionos. Pierādīts, ka mazs Saules plankumu skaits nozīmē aukstākas ziemas Centrāleiropā, liecina informācija Amerikas Ģeofizikas savienības mājaslapā.

Vairāki Eiropas zinātnieki apkopojuši datus par Reinas – Vācijas lielākās upes – aizsalšanu, sākot no 1780.gada. Reina kopš seniem laikiem izmantota kā transporta ceļš, tāpēc dažādos dokumentu arhīvos ir atrodamas ziņas, kuros gados upe ir aizsalusi un kuros – ne.

Pētījuma gaitā atklājās, ka laika periodā no 1780. līdz 1963.gadam Reina aizsala 14 reizes. Tā kā upes aizsalšana iespējama tikai pie ļoti zemas gaisa temperatūras, šie dati atspoguļo gadus, kuros Centrāleiropu piemeklējusi auksta ziema.

Salīdzinot sala periodus ar Saules 11 gadu aktivitātes ciklu, tika noskaidrots, ka desmit no 14 upes aizsalšanas gadījumiem notika gados ar zemu Saules aktivitāti. Zinātnieki pēc tam aprēķināja, ka pastāv 99 procentu varbūtība, ka ļoti aukstas ziemas Centrāleiropā ir saistītas ar pazeminātu Saules aktivitāti.

Līdz ar to pirmo reizi ir gūts statistiski nozīmīgs apstiprinājums tam, ka Saules aktivitāte ietekmē klimatu un ka aukstām ziemām Centrāleiropā ir kopējs iemesls.

Kad Saules aktivitāte ir zema, uz zvaigznes ir maz plankumu un samazinās ultravioletā radiācija, kas nozīmē, ka Zemes atmosfēra saņem nedaudz mazāk siltuma. Tas savukārt izraisa gaisa cirkulācijas izmaiņas atmosfēras zemākajos slāņos – troposfērā un stratosfērā. Šīs izmaiņas savukārt maina laikapstākļus, tostarp dažos reģionos pazeminot gaisa temperatūru.

Pagaidām nav gūti pārliecinoši pierādījumi, ka Saules aktivitāte maina visas Zemeslodes vidējo temperatūru. Konstatēts, ka periodos, kad uz Saules ir maz plankumu un ziemas Centrāleiropā kļūst aukstākas, Islandē gaisa temperatūra paaugstinās.

Visticamāk, arī 2009.-2011.gada aukstās ziemas Eiropā bija sekas zemai Saules aktivitātei. Pētnieki gan norāda, ka globālās sasilšanas dēļ arī šīs aukstās ziemas, kas atkārtojas vidēji ik pēc 10 vai 11 gadiem, kļūst arvien siltākas. To apliecina fakts, ka kopš 1963.gada Reina nav aizsalusi.

Pašreizējais Saules 11 gadu aktivitātes cikls ir divdesmit ceturtais kopš 1755.gada, kad tika sākta Saules plankumu uzskaite. Tā sākumā un iepriekšējā cikla beigās – 2007.-2010.gadā – tika novērota neierasti zema Saules aktivitāte. Patlaban tuvojas 24.cikla maksimums, kas gaidāms 2013.gada sākumā vai vidū.

11 gadu cikls ir īsākais un tādēļ vislabāk izpētītais Saules aktivitātes cikls, bet zināms, ka pastāv arī garāki cikli. Pašreizējais 11 gadu aktivitātes cikls ir vājākais pēdējo simts gadu laikā, un daži zinātnieki izteikuši prognozes, ka zema Saules aktivitāte turpināsies vairākus gadu desmitus. Agrāk šādos periodos novērota būtiska gaisa temperatūras pazemināšanās Eiropā, kā arī paaugstināta vulkānu aktivitāte un tā saucamās vulkāniskās ziemas – ļoti auksts laiks un dažādas klimata galējības vulkānu izmešu dēļ.

Piepildoties prognozēm par gaidāmu zemu Saules aktivitāti – un par spīti globālajai sasilšanai – tuvākajās desmitgadēs Eiropā varētu būt vairāk aukstu un sniegotu ziemu, intervijā laikrakstam «Financial Times» iepriekš atzina Lielbritānijas meteoroloģijas dienesta «Met Office» pārstāvis. «Mēs tagad uzskatām, ka aptuveni pusi no laikapstākļu atšķirībām starp dažādiem gadiem veido izmaiņas Saules aktivitātē,» sacīja profesors Braiens Goldings, kurš meteoroloģijas dienestā strādā jau četrdesmit gadu.

ApolloVseneprostotak.ruUSF EncounterWikipedia, NOAA

P.S. Bet pat spīti zemajai Saules aktivitātei tieši pēdējos laikā visā pasaulē tiek pārspēti temperatūras rekordi : Temperatūras rekordi pasaulē – Lucifers Eiropā, izžuvusī Misisipi un izkususī Arktika (Video)

Un kas notiks kad Saule atkal kļūs aktīva – sāksim stādīt palmas?

NASA jūlijā konstatējusi nepieredzēti strauju Grenlandes ledus vairoga kušanu (Video)

Satelītuzņēmumi liecina, ka Grenlandes ledus vairogs šomēnes kusis nepieredzēti lielā platībā, paziņojusi ASV Nacionālā Aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA).

Tāda mēroga kušana nav fiksēta trijos gadu desmitos, kopš tiek veikti novērojumi no Zemes mākslīgajiem pavadoņiem. Šoreiz tā skārusi pat Grenlandes aukstāko punktu un klimata ziņā aukstāko vietu – Samita staciju, kur saskaņā ar ledus urbumu izpētes datiem kušana pēdējo reizi novērota 1889.gadā.

Vasaras mēnešos no virspuses parasti kūst aptuveni puse ledus vairoga platības, lielākā kušana satelītnovērojumu vēsturē aptvērusi 55% virsmas, bet šogad šī teritorija no 8.jūlija četru dienu laikā pieaugusi no 40% līdz 97%, pārsteidzot un satraucot zinātniekus. Tātad patlaban ledus vairogs vairāk vai mazāk atkūst gandrīz visā platībā, sākot no plānajām malām zemajās Grenlandes piekrastēs līdz vidusdaļai, kur tā biezums sasniedz trīs kilometrus.

“Vērojot ledus kušanu vietās, kur tā agrāk visai ilgā periodā nav pieredzēta, nākas apsēsties un padomāt, kāpēc tā notiek,” sacījis NASA vadošais pētnieks Valīds Abdalati. “Tas ir nopietns signāls, kura nozīmi mēs sāksim aptvert tikai turpmākajos gados.”

Pēc viņa teiktā, šobrīd NASA vēl nevar pateikt, vai runa ir par retu dabisku norisi, vai arī cilvēka darbības izraisītu klimata pārmaiņu rezultātu. Zinātnieki gan cer, ka atkusušais ledus lielākajā daļā Grenlandes ledus vairoga virsmas atkal sācis sasalt.

Pirms dažām dienām NASA ziņoja, ka no Grenlandes ledāja atdalījies milzīgs aisbergs, kas izmērā divas reizes pārsniedz Manhetenas teritoriju.

Leta, NASAThe National Snow and Ice Data Center,  

Arktikas strauji kūstošais ledus var Latvijai atnest aukstuma viļņus

Šomēnes Arktikā vērojama neierasti strauja ledus kušana, un ledus klātā ūdens platība pietuvojusies visu laiku zemākajam rādītājam, liecina Kolorādo universitātes Nacionālā sniega un ledus datu centra publicētā informācija.

 

Arktikas ledāju platība ir aptuveni par miljonu kvadrātkilometru mazāka nekā parasti šajā gada laikā. Savukārt Antarktikā ledus daudzums atbilst normai, tur valda ziema un pieņemas spēkā aukstums, Antarktīdas vidienē gaisa temperatūra pēdējās dienās noslīdējusi pat zem -80 grādiem.

Maijā ledāju platība Arktikā bija vidēji 13 miljonu kvadrātkilometru jeb pusmiljonu kvadrātkilometru zem 1979.-2000.gada vidējā rādītāja. Pagājušajā mēnesī Arktika zaudēja vidēji 52 tūkstošus kvadrātkilometru ledus dienā, kas ir par sešiem tūkstošiem vairāk nekā ierasts. Savukārt pēdējās dienās šis rādītājs ir trīskāršojies – ledus platība sarūk pat par 180 000 kvadrātkilometru dienā.

Pētnieki no Kornela universitātes pagājušajā nedēļā paziņoja, ka sarūkošās ledāju platības var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru Ziemeļu puslodes vidējā platuma grādos, tajā skaitā ASV un Eiropā, tostarp Latvijā.

Tā kā ledus sedz arvien mazākas ūdens platības, okeāns vasarā uzņem vairāk Saules enerģijas. Ūdenī uzkrātais siltums ziemā silda atmosfēru, samazinot gaisa spiediena un temperatūras starpību starp Arktiku un vidējiem platuma grādiem. Tas savukārt vājina dominējošos vējus, kuri parasti neļauj aukstumam aizplūst uz dienvidiem, un līdz ar to pieaug varbūtība, ka vidējos platuma grādos ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas, secinājuši zinātnieki.

BNSThe National Snow and Ice Data Center