Vizuālās informācijas monitorings
16/11/2012
Izmantojot Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) un Kanādas-Francijas-Havaju salu teleskopus, ir izdevies identificēt objektu, kas varētu būt Visumā vientuļi klīstoša planēta, kura ir pametusi savu zvaigzni.
Turpinājums06/11/2012
Saules vairākus gadus pārsteidz zinātniekus ar iepriekš neredzēti zemu aktivitāti. Šī gada nogalē un nākamgad bija sagaidāms Saules 11 gadu cikla maksimums, taču jaunākie dati rāda, ka prognozes, kas jau iepriekš vairākas reizes koriģētas, atkal ir aplamas un 11 gadu cikla maksimums, iespējams, jau ir sasniegs un Saule atkal kļūst mazaktīva, vēsta portāls spaceweather.com.
Saules aktivitāte iepriekšējos gados un iepriekš prognozētā aktivitāte
Jau vairāk nekā nedēļu uz Zemi vērstajā Saules pusē nav vērā ņemamu plankumu 🙂
Saules plankumu skaits ir galvenais rādītājs, kas atspoguļo zvaigznes aktivitāti.
Saules plankumi šodien – 06.11.12 @ NASA iSWA
Saules aktivitātei ir vairāki cikli, visvairāk izpētītais ir 11 gadu cikls. Iepriekšējā cikla maksimums bija 2000.-2002.gadā, šis cikls turpinājās neierasti ilgi – gandrīz 13 gadu – no 1996.gada sākumam līdz 2008.gada beigām.
Iepriekšējā cikla beigās un pašreizējā cikla sākumā bija aptuveni 800 dienu, kurās uz Saules nebija redzams neviens plankums. Šādu dienu skaits trīsreiz pārsniedza 20.gadsimtā novēroto vidējo rādītāju.
Lai arī plankumi uz Saules var parādīties pēkšņi un Saules aktivitāte var pieaugt strauji.
Zinātnieki gan pieļauj, ka šogad jau esam piedzīvojuši 11 gadu cikla maksimumu, kas pēc Saules aktivitātes līmeņa vairāk atgādinājis iepriekšējo ciklu minimumu.
Saules aktivitāte palielināšanās uz Zemes visuzskatāmāk izpaužas ziemeļblāzmās, kas kļūst košākas un aptver ne tikai Polāros apgabalus, bet kļūst redzamas arī vidējos platuma grādos, tostarp, Latvijā un vēl tālāk uz dienvidiem. Lai arī pēdējos 2 gados nelielas ziemeļblāzmas Latvijā novērotas, 11 gadu cikla maksimuma laikā tām vajadzētu būt gan biežākām, gan spožākām.
Pēdējās Latvijā manītās ziemeļblāzmas – 09.10.12 @ shauttra.blogspot.com
Sagaidāms, ka šis kļūs par vājāko 11 gadu aktivitātes ciklu pēdējo simts gadu laikā, prognozē NASA.
Pirmās prognozes par nākamo – divdesmit piekto – ciklu liecina, ka gaidāma vēl zemāka Saules aktivitāte, iespējams, zemākā aktivitāte pēdējo 300 gadu laiku. Daži zinātnieki pat uzskata, ka tuvāko 15-20 gadu laikā Saules plankumi uz kādu laiku izzudīs pavisam, iepriekš vēstīja aģentūra BNS.
Saules aktivitāte ietekmē arī Zemes klimatu un daži zinātnieki uzskata, ka pašreiz notiekošais var būt iemesls Zemes atdzišanai.
Lasīt šodienas Starspace.lv publikācijā – Atrasta saikne starp aukstajām Eiropas ziemām un Saules aktivitāti
Iepriekš zema Saules aktivitāte bija laika periodā no 1645. līdz 1715.gadam, ko dēvē par Maundera minimumu, un periodā no 1790. līdz 1830.gadam, ko dēvē par Daltona minimumu.
Abos periodos būtiski pazeminājās temperatūra uz Zemes virsmas, Maundera minimuma laikā bija mazā ledus laikmeta aukstākie gadi, savukārt Daltona minimuma laikā Eiropas vidienē temperatūra 20 gados pazeminājās par diviem grādiem.
LTV.lv, SpaceWeather.com, Little SDO, NASA iSWA, Wikipedia, shauttra.blogspot.com
Saules aktivitātei tiešsaistē var sekot līdzi lapā – Saules aktivitātes monitorings
04/11/2012
Čehu arheologi Ēģiptē, netālu no Kairas, atkājuši vairāk kā 4,5 tūkstošus gadu vecu enēģiptiešu princeses Šertas Nebti (Shert Nebti) apbedījumu. Spriežot pēc uzrakstiem uz statujām princese ir piederējusi pie piektās dinastijas.
No kapa uz citu augstu valsts amatpersonu apbedījumiem veda pazemes tuneļu sistēma.
Bet bulgāru arheologi paziņojuši, ka Bulgārijas ziemeļaustrumos netālu no Melnās jūras, atraduši Eiropā vecāko pilsētu.
Pilsēta atradusies pie Provādijas sāls raktuvēm (arī vecākās Eiropā) un pastāvējusi aptuveni no 4,7-4,2 līdz 2,5 gadu tūkstotim pirms mūsu ēras.
Lai arī pilsētiņa nebija liela, aptuveni 300-350 iedzīvotāji, tās iemītnieki pateicoties sāls raktuvēm dzīvoja ļoti pārticīgi, bagātīgi rotājās ar zeltu un cēla divstāvīgas mājas.
04/11/2012
Zinātniskā laboratorija “Curiosity” nav konstatējusi Marsa atmosfērā metānu, kas varētu liecināt, ka uz šīs planētas kādreiz bijusi dzīvība, ziņo NASA.
Sākotnējie uz Marsu nosūtītās zinātniskās laboratorijas “Curiosity” veikto analīžu rezultāti liecina, ka metāna daudzums „sarkanās planētas” atmosfērā ir tik niecīgs (dažas miljarddaļiņas), ka drīzāk pielīdzināms nullei. Uz Zemes 90% metāna ražo dzīvie organismi. “Curiosity” veiktās analīzes ir pirmais mēģinājums atklāt metānu Marsa atmosfērā, atrodoties uz pašas planētas. Iepriekš pētījumi tika veikti no Zemes un orbitālajām stacijām.
Kopš 2003. gada zinātnieki, strādājot ar teleskopiem un orbitālajām zondēm, ne reizi vien paziņoja, ka uz Marsa ir metāns, taču šie apgalvojumi vienmēr tika apstrīdēti.
Augustā NASA paziņoja, ka “Curiosity” radušies bojājumi. Laboratorijai sabojājušās vēja mērīšanas iekārtas. ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācija NASA paziņoja, ka pirmie bojājumi tik ātri pēc laboratorijas nolaišanās uz Marsa, ir nepatīkams pārsteigums, tomēr misiju pagaidām tas daudz neietekmē.
Tostarp jaunākie “Curiosity” dati liecina, ka Marsa smilšu mineraloģija līdzinās vulkāniskas izcelsmes bazaltiskajai augsnei Havaju salās. Vairāk lasīt Starspace.lv
Tāpat tika ziņots, ka NASA nolēmusi uz Marsu sūtīt vēl vienu laboratoriju, kam dots nosaukums “InSight”. Tās mērķis būs pētīt Marsa un tai līdzīgo planētu, tostarp arī Zemes, uzbūvi. Jaunā laboratorija būs aprīkota ar seismoloģiskām iekārtām un pētot «marstrīces» mēģinās noskaidrot, kādi slāņi atrodas Marsa iekšienē. Jaunās laboratorijas izmaksas lēstas ap 425 miljoniem ASV dolāru, taču summā nav iekļautas raķetes, kas to nogādās uz Marsu, izmaksas. Misiju plānots sākt 2016. gadā.
ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Marsa zinātniskā laboratorija “Curiosity” piezemējās uz Marsa 6. augustā. 2,5 miljardus ASV dolāru (1,4 miljardus latu) vērtās vieglās automašīnas lieluma laboratorijas misija uz Marsa ir pirmā šāda veida Kosmosa izpētē.
Septiņas minūtes ilgo nosēšanos NASA zinātnieku nodēvēja par “septiņām šausmu minūtēm”, jo, lai pārvarētu Marsa atmosfēras gravitāciju, laboratorijai bija jātraucas ar 21 240 kilometriem stundā lielu ātrumu un tad ar ultraskaņas izpletni ātrums bija jāsamazina līdz “Curiosity” ar radaru konstatēja zemes tuvumu un pēc dažiem mirkļiem arī veiksmīgi piezemējās.
NASA laboratorijā Pasadenā Kalifornijas štatā pēc laboratorijas nosēšanās uz Marsa skanēja gaviles. “Ar riteņiem esam skāruši Marsu. Ak dievs,” skanēja zinātnieku izsaucieni.
Zinātnieki negaida, ka tiks atrasti citplanētieši vai jebkādas dzīvas radības. Viņi cer izmantot laboratorijas iesāktos datus, lai analizētu augsni un akmeņus, kas liecinātu, ka uz Marsa ir vai ir bijusi dzīvība. Projekta mērķis ir izpētīt Marsa vidi, lai sagatavotos iespējamai cilvēku misijai uz šīs planētas. Astoņus ar pusi mēnešus ilgās misijas laikā kopš palaišanas pērn novembrī vienu tonnu smagā “Curiosity” ir vākusi datus par radiāciju ceļā uz Marsu.
Citāda Pasaule 