Asteroīdi – katastrofas trajektorija (Video)

Spāņu astronomi atklājuši asteroīdu ar nosaukumu 2012 DA14, kurš pēc gada nelielā attālumā patrauksies garām mūsu planētai. Asteroīda diametrs ir aptuveni 50 metri. Tas tika atklāts La Sargas observatorijā Spānijā. Spāņu atklājumu apstiprinājuši arī franču, itāļu un amerikāņu zinātnieki.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Astronomi noskaidrojuši, ka 2012 DA14 pieder Apollona grupas asteroīdiem, kuru orbītas krustojas ar Zemes orbītu. Pēc zinātnieku aprēķiniem asteroīds Zemei garām patrauksies 2013.gada 15.februārī  pulksten 19.25 pēc Griničas laika. No Zemes to šķirs vien 0,00018 astronomiskās vienības jeb 26,9 tūkstoši kilometru.

Apollo, Vesti.ru

Nāvējoši tornado turpina plosīties ASV – 2.diena (Gafiskā informācija, Video, Foto)

Par virpuļviesuļu upuriem piektdien Indiānas, Kentuki un Ohaio štatos kļuvuši vismaz 29 cilvēki, sestdien vēstī telekanāls CNN. Arī šodien tornado turpina plosīties plašās ASV teritorijās.

ASV meteodienesta pārstāvis Džons Gordons telekanālam pastāstīja, ka piektdienas pēcpusdienā fiksēti vismaz seši tornado centri, bet lielāki vai mazāki virpuļviesuļi bijuši desmitiem. Kopumā piektdien ASV reģistrēti ap 94 tornado.

Visvairāk patlaban ir cietis Indiānas štats, kur dzīvību zaudējuši vismaz 15 cilvēki. Savukārt Kentuki štatā dabas stihija laupījusi 12 cilvēku dzīvību.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Vissmagāk cietusi Merisvilas pilsētiņa, kas atrodas aptuveni 65 kilometrus no Luisvilas, un amatpersonas atzīst, ka Merisvila faktiski vairs nepastāv.

No tornado cietuši, tomēr ievērojami mazāk, ir vēl vairāki ASV štati.

Apollo, NOAA, Wunderground.com, Reed Timmer, Vesti.ru, Sheilaaliens, Первый канал

Postošas Saules vētras iespējamība tuvākajos gados – 1:8 (Filma)

Zinātnieki brīdina, ka pastāv iespējamība 1:8, ka līdz 2020.gadam mēs piedzīvosim milzīgu katastrofālas sekas nesošu magnētisko vētru, ko izraisīs spēcīgs uzliesmojums uz Saules, ziņo ārvalstu mediji.

Koronas izvirdums uz Saules 2011.gada 7.jūnijā @ NASA

Tas varētu izraisīt triljoniem dolāru lielus zaudējumus elektriskajām sistēmām uz Zemes, kas prasītu desmitiem gadu, lai no tiem atgūtos.

Iepriekšējais spēcīgais uzliesmojums uz Saules tika reģistrēts 1859.gadā (Tā pazīstama kā Keringtona notikums, nosaukta par godu britu astronomam Ričardam Keringtonam, kurš novēroja šo Saules uzliesmojumu red.pieb.). Toreiz uz Zemi tika raidīta milzīga lādētu daļiņu plūsma, kas radīja absolūtu haosu – apstājās telegrāfa tīklu darbība, daudzas telegrāfa stacijas nodega, bet Zemes magnētiskajā laukā tika fiksētas spēcīgas izmaiņas.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Līdzīgs notikums mūsdienās varētu apstādināt elektropadevi, traucēt GPS darbību, apturēt satiksmi, komunikācijas un banku sistēmas darbību.

Apollo, National Geographic

Atskats uz klimatiskiem apstākļiem Latvijā (Grafiskā informācija)

2011. gads atkal bija jūtami siltāks par normu pēc 2010. gada, kurš ar vidējo gaisa temperatūru +5,6ºC (0,2 grādus zem ilggadīgās normas) bija aukstākais šajā gadsimtā (1. attēls). Ar vidējo gaisa temperatūru +7.3ºC (1,5 grādus virs normas) 2011. gads bija septītais siltākais pēdējos 88 gados. Vissiltākie Latvijā ir bijuši 1989. un 2008. gadi, to vidējā gaisa temperatūra bija 0,4 grādus augstāka kā 2011. gadā. Savukārt visaukstākā gada rekords Latvijā joprojām pieder 1941. gadam – tā vidējā gaisa temperatūra bija tikai +3,1ºC.

2011. gada nokrišņu daudzums – 690 mm – turpretī bija tuvs normai: 4% virs tās. Vēsturiskie dati liecina, ka visbagātākais ar nokrišņiem ir bijis 1928. gads, tajā nokrišņu daudzums pārsniedza normu par 33%. Ar nokrišņu daudzumu vidēji Latvijā 856 mm (129% no ilggadīgās normas) otrais ar nokrišņiem bagātākais bija 2010. gads. Ilggadīgie dati liecina, ka vismazāk nokrišņu Latvijā ir bijis 1951. gadā – 74% no normas (1. attēls).

1.attēls. Gada vidējās gaisa temperatūras un nokrišņu daudzuma ilggadīgās izmaiņas Latvijā

2010.-2011. gada kalendārā ziema

2010.-2011. gadu ziema, tāpat kā iepriekšējā, Latvijā bija laika apstākļu kontrastiem bagāta. Lai arī 2010.-2011. gadu ziema ar vidējo gaisa temperatūru -6,2ºC (20. aukstākā) bija tikai 0,5 grādus siltāka par iepriekšējo, temperatūras gaitas ziņā tās krasi atšķīrās. (2.attēls).

2.attēls.Gaisa temperatūras un nokrišņu daudzuma Latvijā izmaiņas

Nokrišņu daudzuma ziņā, pateicoties decembrim un janvārim, 2010.-2011. gadu ziema ar kopējo nokrišņu daudzumu 136% no normas bija septītā ar nokrišņiem visbagātākā pēdējos 88 gados.

3. attēls. Sniega segas biezums Latvijā 2010.-2011. gadu ziemā salīdzinājumā ar normu

2011. gada pavasaris

2011. gada pavasaris, tāpat kā 2010. gadā, bija vienu grādu siltāks par normu. Siltāki par normu gan pagājušogad, gan arī šogad bija visi pavasara mēneši.

Savukārt nokrišņu ziņā, lai gan pēc sausajiem marta un aprīļa mēnešiem nokrišņu šī gada maijā bija vairāk par normu (2. attēls), 2011. gada pavasaris kopumā bija sausāks (86% no normas) kā pagājušais (119%).

2011. gada vasara

2011. gada vasara atkal bija vissiltāko skaitā. Ar vidējo gaisa temperatūru +18,0ºC (2,2 grādus virs normas) tā dalīja 2. – 3. vietu ar 2002. gadu, par 0,4 grādiem atpaliekot no līdz šim vissiltākās – 2010. gada vasaras.

2011. gada vasaras nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 274 mm (125% no normas). 2010. gada vasara bija trešā mitrākā pēdējos 88 gados, bet 2011. gada vasaras kopējais nokrišņu daudzums to ir ierindojis mitrāko vasaru 20. vietā.

2011. gada rudens

Kopumā 2011. gada rudens bija patīkami silts un sauss. Tā vidējā gaisa temperatūra bija +8,5ºC (2 grādus virs normas), tādējādi kļūstot par piekto siltāko rudeni Latvijā. Ilggadīgie dati rāda, ka ar vidējo gaisa temperatūru +9,7ºC vissiltākais rudens Latvijā ir bijis 1934. gadā. Savukārt visaukstākais rudens ir bijis 1993. gadā – tad vidējā gaisa temperatūra bija tikai +3,1 grāds. No 21. gadsimta gadiem desmit visaukstāko rudeņu skaitā kā devītais ir 2002. gada rudens.

Visi 2011. gada rudens mēneši bija ne tikai siltāki, bet arī kopumā sausāki par normu. Līdz ar to viss rudens ar nokrišņu daudzumu 68% no ilggadīgās normas ir bijis 12. sausākais. Visvairāk nokrišņu – ap 160% no normas – ir bijis 1923. un 1952. gadu rudens sezonās, bet vissausākajā – 1951. gada rudenī – zemi sasniedza tikai puse no sezonas nokrišņu „plāna”.

2011.-2012. gada kalendārā ziema

Ar temperatūras un nokrišņu kontrastiem ir noslēgusies 2011.-2012. gadu kalendārā ziema (decembris, janvāris, februāris). Pārsvarā aukstais februāris līdzsvaroja silto decembri un tādējādi ziemas vidējā gaisa temperatūra (-3,4ºC) bija tuva normai: 0,5 grādus virs tās.

Savukārt bagātīgais dažāda veida nokrišņu daudzums visos ziemas mēnešos ir darījis šo ziemu par visbagātāko ar nokrišņiem Latvijā pēdējo 90 gadu laikā. Ziemas kopējais nokrišņu daudzums bija 210 mm, kas ir 167% no normas.

Pilnu versiju lasīt – LVĢMC