Kamēr mēs gulējām asteroīda Apofisa dvīņubrālis… (Video)

Iepriekšējā naktī 14.09.12 Zemei patraucās garām asteroīds 2012 QG42, pēc kosmiskiem mērogiem salīdzinoši tuvā attālumā – 7,4 DL (1 DL =1 attālums līdz mēnesim). Asteroīds tika atklāts tikai mēnesi atpakaļ un tā diametrs ir 310 metri, salīdzinājumā asteroīda Apofisa diametrs ir 320 metri.

Bet 10.septembrī pagaidām vel nezināms objekts ietriecies Jupiterā. Iespējams ka tas ir asteroīda Apofisa mazākais brālītis, ar aptuvenu diametru 160 metri. 🙂 

Jupitera masa ir 318 reizes lielāka par Zemes masu, pēc diametra tas ir 11 reizes lielāks un tilpums ir aptuveni 1300 reizes lielāks nekā Zemei, kas to padara par lielāko planētu saules sistēmā.

Vaļasprieka astronomi no ASV ziņo par spožu uzliesmojumu Jupitera atmosfēras augšējos slāņos, kas varētu liecināt par sadursmi ar kādu asteroīdu vai komētu. Pirmais šo notikumu pamanīja un par to paziņoja Dens Petersons no Viskonsīnas štata, kurš tobrīd pētīja strīpaino milzu planētu savā 300 milimetru LX200 teleskopā.

10.09.2012 13:35:30 pēc Latvijas laika “es pamanīju spožu, divas sekundes garu uzliesmojumu Jupitera austrumu daļā. Tā diametrs varētu būt aptuveni 160 kilometri,” rakstīja Petersons. “Jāgaida, iespējams, ka tuvāko pāris dienu laikā attīstīsies tumšs plankums. Es domāju, ka tā varēja būt kāda maza, agrāk nezināma komēta, kura tagad jau ir iegājusi vēsturē, cerams, ka tā savu vārdu būs ierakstījusi Jupitera mākoņos.”

Arī Džordžs Hals no Teksasas tonakt fotografēja Jupiteru. No viņa safotografētajiem kadriem izveidota animācija.

Visticamāk, ka sadursmes vaininieks ir neliels asteroīds vai komēta, līdzīgi kā 2010. gada jūnijā un augustā. Slavenākā sadursme noteikti ir 1994. gadā novērotā Šūmeikera-Levija 9 komētas tikšanās ar milzu planētu, kurā tika atstāta virkne “rētu”.

1994. gada 16. jūlijā Jupiters deva izšķirošo norādi par dinozauru galu.  Zemes teleskopi pavērsās pret  lielāko Saules sistēmas planētu, fotografēja notikumus no kosmosa. Šūmeikera-Levi komēta 9 (tās atklājēji bija Jūdžins un Kerolaina Šūmeikeri un  kanādietis Deivids Levijs),  lidojot ar ātrumu vairāk nekā 160 000 km/st,  tik ļoti pietuvojās Jupiteram, ka planētas gravitācija sarāva to gabalos, radot 21 atlūzu, katru   vidusmēra asteroīda lielumā, ap kilometru diametrā. Septiņas dienas atlūzas krita uz Jupitera ik pa astoņām stundām.

Sīkāku atlūzu mākoņi tika uzsviesti 3000 km augstumā virs planētas. Pēc nedēļas Habla kosmiskā teleskopa fotoattēli rādīja skrambu Jupitera ārējā apvalkā, kas bija tik liela, ka tajā ietilptu visa Zeme. Ja tikai viena no šādām daļām būtu ķērusi Zemi, putekļi, kas rastos eksplozijas rezultātā, pārklātu visu planētu un radītu globālu katastrofu.

Bet atgriezīsimies pie asteroīda Apofisa, kura viesošanos Zemes tuvumā gaidāma 2029.gada 13.aprīlī 4:36.

Asteroīds Apofiss sver 55 miljonus tonnu un ir 320 metru diametrā, kā arī sevī slēpj 65 tūkstošu atombumbu lielu enerģiju. Ārvalstu zinātnieki lēš, ka Zemē tas ietriekšoties ar ātrumu 45 tūkstoši km/h. Bet ja arī asteroīds kaut kādu mistisku iemeslu dēļ nokristu uz Zemes, pēc zinātnieku aprēķinātās trajektorijas, Latviju tas neskartu un radītu lokālu katastrofu. Un pastāv arī daudzas iespējas mainīt asteroīda trajektoriju lai tas uz Zemes nenokristu.

2029.gadā PASAULES GALS NEBŪS! Un 2036 arī nebūs! 🙂

Izmantotie materiāli: Vesti.runews.discovery.comStarspace.lvflickr.comsakaru-pasaule.lv, lv.wikipedia.org, valdostamuseum.org,  ,  , TVNET

Mēģinās klonēt mamutu (Video)

Sibīrijas austrumos atrastas labi saglabājušās mamuta atliekas, kas raisa cerību, ka sen izmirušais dzīvnieks varētu tikt klonēts.

Krievu zinātnieku komanda starp dzīvnieka spalvu un kaulu atliekām atradusi neskartas šūnas. Šādā gadījumā dzīvnieka klonēšana teorētiski ir iespējama, neskatoties uz faktu, ka tas izmiris jau 4 000 vai pat 10 000 gadus senā pagātnē.

Mamuta atliekas atrastas vairākus metrus zem zemes mūžīgā sasaluma zonā Sibīrijas ziemeļaustrumu provincē Jakutijā.

«Viss, kas mums nepieciešams klonēšanai, ir viena dzīva šūna, kas spēj autonomi vairoties. Tad mums nebūs nekādu problēmu pavairot tās līdz daudziem tūkstošiem šūnu,» skaidro viens no zinātniekiem.

«Mēs pieļaujam, ka šajā reģionā valdošais mūžīgais sasalums varētu būt saglabājis dzīvas dažas no šūnām. Lai saglabātos dzīvas šūnas, dzīvnieka atliekām visu šo laiku būtu bijis jāatrodas stabilā temperatūrā starp -4C un -20C grādiem.

Jau iepriekš zinātnieki vairākkārt mēģinājuši klonēt mamutu, taču bez panākumiem. Daudzi ir pārliecināti, ka kaut kas tāds nemaz nav iespējams.

Tiek uzskatīts, ka lielākā daļa mamutu izmiruši jau pirms 10 000 gadu, bet nelielas dzīvnieku grupas vēl dažus tūkstošus gadu turpinājušas dzīvot Aļaskā un tagad Krievijai piederošajā Vrangeļa salā Ziemeļu Ledus okeānā.

BNN, Vesti.ru

Arktikā beidzas vasara… bet kas mūs sagaida nākotnē? (Ilustratīvais materiāls)

Mēdiji steidz ziņo, ka Grenlandē ko šovasar skāra nebijuša mēroga atkusnis, kopš augusta kļuvis krietni aukstāks. Naktī uz 9.septembri gaisa temperatūra Grenlandes vidienē pirmo reizi šosezon pazeminājās līdz -40 grādiem, kas ir neierasti liels sals tik agri rudenī, tā ir arī zemākā gaisa temperatūra Zemes ziemeļu puslodē kopš pavasara.

Tomēr visā pārējā Arktikas reģionā temperatūra saglabājas ap 0°C

Saskaņā ar Starptautiskā Arktikas izpētes centra datiem ūdens platība, kurā ledus koncentrācija ir vairāk nekā 15 procentu, sarukusi līdz 3,59 miljoniem kvadrātkilometru, kas ir mazāk nekā puse no pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidējā rādītāja. Patlaban būtiska ledus daudzuma samazināšanās vairs netiek novērota.

Iepriekšējais zemākais rādītājs pirms šā gada ledus kušanas rekordiem bija 4,25 miljoni kvadrātkilometru 2007.gada 24.septembrī. Tas tika pārspēts šā gada 24.augustā, un kopš tā brīža katru dienu tika reģistrēts jauns rekordzems ledus daudzums.

Nepieredzēti straujo ledus kušanu šovasar izraisīja gan augsta gaisa temperatūra, gan spēcīgi cikloni, kuru radītie vēji salauza ledājus. Turklāt pēdējos gados Arktikā dramatiski sarucis daudzgadējās ledus kārtas apjoms; tā ir biezāka un tādēļ kūst krietni lēnāk nekā ledus, kas izveidojies pēdējās ziemas laikā.

Tikmēr daži zinātnieki jau izstrādājuši “ļaunāko scenāriju” pie kā novedīs neparedzētā ledus kušana Arktikā. Agrāk rakstītos mērenos scenārijus var izlasīt NeoGeo.lv mājaslapā – Globālā sasilšana – prognozes Latvijai (10 metri). I daļa utt.

Saskaņā ar viņu izstrādāto modeli Arktikas jūras ledus pilnībā izkūst jau 2015 gada septembrī. Paskatoties uz šodienas attēlu augstāk un viņu prognozēm zemāk, tas nemaz neliekas tik neiespējami.

Šis tad arī būšot kritiskais lūzuma punkts un tad sāksies nekontrolējama Grenlandes ledus kušana un pasaules okeāna līmeņa celšanās ar ātrumu 15,18 cm gadā līdz 2017.gadam. Tālāk viss aizies galīgā “tūtē” un līdz 2051.gadam izkusīs visi Zemes ledāji un okeāna līmenis pacelsies līdz maksimālajam augstumam, par 68,3 metriem. 

Kā Latvijas teritorija varētu izskatīsies, kad ūdens līmenis pacelsies par 60 metriem.

Uz kā pamatojas šādas prognozes? Viens no galveniem iemesliem esot siltumnīcas efekta izraisošās gāzes – metāna nokļūšana atmosfērā. Kūstot Arktikai izkūst arī sasalušais metāna hidrāts, atbrīvojas metāns un nokļūst atmosfērā pastiprinot siltumnīcas efektu. Klimats paliek siltāks, Arktika kūst vel vairāk, atmosfērā nonāk vel vairāk metāna. Un tā pa”apburto loku” kamēr izkūst visi ledāji…

Vai tam ir kādi pierādījumi? Vienu pierādījumu, kā atmosfēras parādību, mēs varējām novērot paši. Vasaras naktīs debesīs ir iespējams novērot sudrabainos mākoņus (mezosfēras mākoņi). Šāda atmosfēras parādība pirmo reizi tika novērota 1885 gadā. Viens no faktoriem, kas veido šos mākoņus, pēc zinātnieku domām ir atmosfērā nokļuvušais metāns. Bet šogad šo mākoņus varēja jau novērot gandrīz katru vakaru.

Arī man tika tas gods… 3.jūlijs Madonas rajons

Bet par to kādu faktoru dēļ, šīs skarbās prognozes tik ātri varētu arī nepiepildīties, parunāsim citreiz… 😉

TVNET, The National Snow and Ice Data Center, Wetterzentrale, Artic NewsNeoGeo.lvflood.firetree.net

Asteroīds Apofiss: cilvēcei atlikuši 17 gadi (Video)

Asteroīds Apofiss tika atklāts 2004. gadā un sākumā tika paredzēts, ka 2029. gadā tas Zemeslodei palidos tuvu garām. Bet pēdējie aprēķini liecinam ka pastāv maza varbūtība, ka asteroīds ar masu 50 miljons tonnas un 320 metru diametru, var ietriekties Zemē 2029. gada 13.aprīlī, piektdienā plkst. 4:36 pēc Grinvičas laika. Ja šoreiz paveicās, tad nākošais, bet vel kritiskāks datums ir 2036 gada 13.aprīlis (šoreiz laikam svētdiena 🙂 ), kad asteroīds mēros atpakaļceļu…

Tuvāko gadu laikā Krievija iecerējusi kosmosā nosūtīt «gravitācijas traktoru», kurš pie asteroīda Apofisa pārbaudīs tehnoloģiju, kas varētu mainīt asteroīdu trajektorijas un tādējādi radīt veidu, kā pasargāt Zemeslodi no sadursmes.

Krievijā notikušajā Starptautiskajā aviācijas un kosmosa izstādē valsts Centrālais zinātniski pētnieciskais mašīnbūves institūts norādīja, ka šāds lidojums varētu tikt veikts jau 2020. gadā. Tāpat Krievija plāno 21. gadsimta divdesmitajos gados uz Jupitera pavadoni Ganimēdu nosūtīt iekārtu, kas mēģinās uz planētas atklāt dzīvības pazīmes, pavēstījis institūts.

Ideja par «gravitācijas traktoriem», kas varētu ietekmēt zemei bīstamu asteroīdu trajektorijas, NASA inženieriem radās pirms vairākiem gadiem.

Vesti.ru, DB