Pēdējos pāris gados novērojamas lielas ģeoloģiskas izmaiņas Ziemeļaustrumu Āfrikas apgabalā – notiek tektonisko plātņu dalīšanās. Pēdējos mēnešos seismisko aktivitāšu rezultātā kontinenta dalīšanās paātrinās. Runa vairs nav par pāris milimetru izmaiņām gadā, bet gan par metriem. Zinātnieki vel neprognozē, kad varētu notikt kontinenta pārdale, bet tas notikšot ļoti strauji, iespējams pat dažās dienās.
Zinātnieki ir nākuši klajā ar biedējošiem paziņojumiem: iespējams, drīz aktivizēsies vulkāns, kurš noslaucīs un par neapdzīvojamām padarīs divas trešdaļas ASV teritorijas, vēstī «The Daily Mail». Tas būtu sprādziens, kas tūkstošiem reižu pārsniegtu Svētās Helēnas vulkāna izvirduma spēku 1980.gadā.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Tā apmēram varētu izkatīties Jeloustounas vulkāna izvirdums. Kadrs no filmas 2012
Gaisā izspļautā lava un pelni varētu apsegt milzīgas platības un izveidot desmit pēdu biezu pelnu kārtu. Cilvēki būšot spiesti mukt no savām mājām un meklēt patvērumus citur. Zinātnieki prognozē, ka šāds murgs varētu notikt tad, ja pirmo reizi 600 000 gadu laikā izvirdīs vulkāns Jeloustounas Nacionālajā parkā, Vaiomingas štatā.
Šis vulkāns 2,1 miljona gada laikā ir izvirdis trīs reizes un pētnieki saka, ka salīdzinoši drīz mēs varētu piedzīvot kārtējo vulkāna atmošanos. Kad vulkāns izvirdīs, Īslandes vulkāna Eijafjallajekullas nodarītie postījumi 2010.gada aprīlī būs tīrais nieks, norāda zinātnieki.
Holeras epidēmija, kas Haiti plosās kopš pērnā oktobra, prasījusi jau vairāk nekā 4000 cilvēku dzīvību, ceturtdien paziņoja Veselības ministrija. Kopumā līdz 24.janvārim Haiti reģistrēti 209 034 holeras slimnieku, bet epidēmijai par upuri krituši 4030 cilvēki.
Jaunākie dati gan liecina, ka infekcijas slimības izplatība pamazām sarūk. Tikmēr bažas par iespējamo holeras epidēmiju pārņēmušas Venecuēlu, kur, atgriežoties no kāzām Haiti kaimiņos esošajā Dominikānas Republikā, holera diagnosticēta vismaz 37 cilvēkiem. Tādēļ atbildīgās institūcijas cenšas pārbaudīt arī pārējos vairāk nekā 400 cilvēkus, kuri piedalījušies pasākumā un arī, iespējams, ir inficējušies.
Holera ir akūta zarnu infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas “Vibrio cholerae”. Holeras vibrions mīt netīrā ūdenī un pārtikā. Slimība parasti izplatās epidēmijas veidā, izraisot strauju šķidruma zudumu organismā un dažādas pakāpes dehidratāciju, līdz pat letālam iznākumam.
Eksperti: pasaule ir uz katastrofas robežas holeras mutāciju dēļ
Pēdējo gadu laikā baktērijas, kas izraisa holeru, piedzīvojušas ievērojamas mutācijas, kā rezultātā tās spēj izraisīt ilgstošākas epidēmijas ar daudz lielāku upuru skaitu, rakstīts pētījumā, kas publicēts žurnālā «PLoS Neglected Tropical Diseases». Eksperti ir pārliecināti, ka nepieciešama masveida cilvēku vakcinācija pat tādos gadījumos, kad jau fiksēts saslimšanas uzliesmojums, ziņo «Reuters».
Eksperti daudzkārt strīdējušies par vakcinēšanās nepieciešamību. Tagad šis jautājums atkal kļuvis aktuāls sakarā ar Haiti holeras epidēmiju. Eksperti apgalvo, ka ar holeras baktērijām pēdējo gadu laikā notikušas divas ievērojamas mutācijas.
Pirmā mutācija novedusi pie tā, ka baktērija sākusi inficēt cilvēkus, kas jau pārslimojuši holeru, kuriem it kā vajadzēja būt imunitātei pret šo slimību. Otra mutācija palielinājusi mirstību. Ja agrāk mirstības līmenis bija 1% no saslimušajiem, tad tagad tas jau pietuvojies 5% atzīmei.
Zinātnieki atklājuši jaunus pierādījumus tam, ka masveidīgi vulkānu izvirdumi varējuši kļūt par tā dēvētās perma katastrofas jeb Lielās izmiršanas – vienas no lielākajām izmiršanām mūsu planētas vēsturē – cēloni. Sibīrijā strādājušo speciālistu raksts publicēts žurnālā Nature Geoscience, bet īsumā par pētījumu raksta portāls SCIENCENOW.
Perma katastrofa notika pirms aptuveni 250 miljoniem gadu – joprojām neskaidru iemeslu dēļ no Zemes izzuda aptuveni 90% visu okeānu iemītnieku un aptuveni 70% uz sauszemes mītošo dzīvo būtņu. Pastāv vairākas izplatītas hipotēzes, kas skaidro notikušo. Viena no tām apgalvo, ka dzīvnieki gājuši bojā ļoti aktīvas vulkāniskās darbības un tās seku dēļ.
Lai pārbaudītu šo versiju, jaunā pētījuma autori izanalizēja Sibīrijas trapus – magmas nogulas, kas veidojušās ap perma un triasa perioda robežlaiku jeb aptuveni vienlaikus ar Lielo izmiršanu. Iežos, kas veidojušies tieši pirms perma katastrofas sākuma, zinātnieki atklāja mikroskopiskas daļiņas, kas pēc masas un izmēriem atgādināja ogļu daļiņas, kādas izmet atmosfērā mūsdienu ogļu rūpnīcas.
Pētnieki uzskata, ka šādas daļiņas varēja izveidoties, kad lava izrāvās no pazemes caur Sibīrijas ogļu slāņiem. Vieglākās ogļu daļiņas varēja pacelties atmosfērā līdz pat 20 kilometru augstumā un izplatīties pa visu planētu ar gaisa straumju starpniecību. Kad ogļu daļiņas, kas satur arī smagos metālus, nonāca okeānā, tā ūdeņi kļuva pārāk toksiski Zemes iemītniekiem.
Jāatgādina, ka pagājušā gada pašās beigās cits zinātnieku kolektīvs, kas tāpat strādāja ar Sibīrijas trapiem, atrada citus pierādījumus tam, ka Lielās izmiršanas cēlonis, visticamāk, ir vulkāniskās aktivitātes. Izmantojot iegūtos datus, pētnieki pieļāva, ka izvirdumu laikā lava «iesūkusi» triljoniem tonnu fluora, hlora un sēra, kas, nonākot atmosfērā, varēja izpostīt ozona slāni.
Citāda Pasaule 