Zinātnieki apstiprina Marsa meteorīta nogāšanos Marokā (Video)

Pagājušā gada jūlijā Marokā nogāzušies reti un dārgi Marsa meteorīta fragmenti, trešdien apliecināja starptautiska zinātnieku komanda.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pagājušajā vasarā nomaļā Marokas dienvidu reģionā vairāki cilvēki debesīs novērojuši ugunsbumbu un pēc tam atraduši septiņus kilogramus smagā meteorīta fragmentus, kas ir tikai piektā reize vēsturē, kad novērota meteorīta no Marsa nokrišana uz Zemes.

Astoņu ekspertu komanda ar Meteorītu sabiedrību analizēja atradumu un secināja, ka tie ir autentiski Sarkanās planētas fragmenti, sacīja komandas loceklis un Ņūmeksikas Universitātes kurators Karls Adžī. “Šis atklājums ir ārkārtīgi svarīgs parauga kvalitātes dēļ,” sacīja Adžī.

Fragmentus atradušie marokāņi tos ātri pārdevuši dīleriem un muzeji cīnās par to iegādi, lai arī tie maksā no 500 līdz 1000 dolāriem par gramu, sacīja Adžī, kura muzejā tagad ir 108 gramu fragments. Meteorītu cena ir desmit līdz 20 reizes lielāka nekā zeltam.

Šī lapa vairs nav pieejama.

“Dažiem no šiem meteorītiem stiklveida materiāla iekšpusē ir ieslodzītas atmosfēras gāzes. Kad tie laboratorijā tiek uzkarsēti un gāzes izplūst un tās tiek izmērītas, tās ir identiskas Marsa atmosfērai, kas izmērīta visos Marsa paraugos,” sacīja Adžī. “Visām planētām kā Venēra, Marss un Zeme ir ļoti atšķirīgas atmosfēras. Tās ir kā pirkstu nospiedumi.”

Adžī sacīja, ka pēdējo reizi Marsa meteorīta nokrišana uz Zemes novērota 1962.gadā Nigērijā. No pašlaik kolekcijās esošajiem aptuveni 100 Marsa meteorītiem novērota tikai piecu nogāšanās.

Leta, Aljazeera News Arabic, GregHupe

14.janvārī Zemei palidos garām 1 km liels asteroīds (Video)

Rīt 14.janvārī Zemei pietuvosies asteroīds 2011 YA, kura diametrs varētu būt no 500m līdz 1.1 km. “Pietuvosies” asteroīds protams kosmiskos mērogos, bet reāli Zemei palidos garām 27.6 DL attālumā (DL – Lunar Distance, 1 DL = 1 attālums līdz mēnesim).  🙂

Šī lapa vairs nav pieejama.

Kurdstan Planetarium, NASA

Komētas izglābšanās (Video)

Par spīti prognozēm, ka komēta Lovejoy lidojot tik tuvu garām Saulei ies bojā (Atvadas no komētas (Video)), tai izdevās izglābties un turpināt ceļu kosmosa tālēs.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Spaceweather.com, helioviewer.org,

NASA apstiprina eksoplanētas, uz kuras iespējama dzīvība, atklāšanu (Video)

ASV NASA apstiprinājusi, ka aiz Saules sistēmas robežām atklāta planēta (eksoplanēta), uz kuras ir iespējama ūdens un tātad arī dzīvības esamība. Debess ķermenis, kam piešķirts nosaukums Kepler-22b, atrodas 600 gaismas gadu attālumā no Zemes, un tā rādiuss līdzinās aptuveni 2,4 Zemes rādiusiem. Planēta ap savu sauli, kas ir mazliet mazāka un aukstāka, bet salīdzināmi ar mūsu Sauli, apriņķo 290 dienās, vēsta aģentūra Itar-Tass.

Kepler-22b riņķo ap savu zvaigzni tā dēvētās apdzīvojamās zonas vidusdaļā, kur temperatūra nav pārāk augsta vai zema, un uz objekta virsmas var pastāvēt ūdens, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu priekšnoteikumu, lai rastos un pastāvētu dzīvība.

Paziņojums par jaunas eksoplanētas atklāšanu tika sniegts ASV Kalifornijas štatā notiekošā zinātniskajā konferencē, kurā tiek prezentēti kosmisko un uz Zemes dislocēto teleskopu novērojumu rezultāti, kas iegūti periodā no 2009. gada maija līdz 2010. gada septembrim.

Keplera teleskops, ar kura palīdzību atklāta jaunā eksoplanēta, vērojot zvaigznes, fiksē izmaiņas to spilgtumā. Šīs izmaiņas var liecināt par zvaigznes vai zvaigžņu esamību pie planētām, jo planētas, šķērsojot spīdekļa disku, aizēno to. Lai uzskatītu, ka atklāta jauna eksoplanēta, tiek prasīts reģistrēt trīs šādus gadījumus.

Šī lapa vairs nav pieejama.

„Mums acīmredzami uzsmaidīja veiksme. Pirmās izmaiņas spilgtumā tika fiksētas tikai trīs dienas pēc tam, kad teleskops tika atzīts par gatavu pētījumiem. Pēdējo, trešo aizēnojumu izdevās fiksēt 2010. gada atvaļinājumu sezonā,” paziņoja Viljams Boruki no Eimsa vārdā nosauktā NASA Pētnieciskā centra Kalifornijā.

NASA zinātnieki pagaidām nav noteikuši Kepler-22b struktūru, tomēr apstiprināts, ka runa ir par pašu mazāko no zināmajām eksoplanētām kas ap savām zvaigznēm, kas ir salīdzināmas ar mūsu Sauli, riņķo pa apdzīvojamās zonas vidu.

Konferencē arī tika paziņots par vēl 1 094 tādu kosmisko objektu, kas varētu izrādīties planētas, uz kurām ir iespējama dzīvības pastāvēšana, atklāšanu. Tādējādi kopš šī gada februāra šādu objektu kopskaits ir pieaudzis par 89% – līdz 2 326. No tiem 207 pēc saviem izmēriem aptuveni līdzinās Zemei, bet 680 pieder planētu klasei ar nosaukumu Superzemes (to masa ir no divām līdz desmit Zemes masām).

Tāpat ir atklātas 1 181 iespējamās planētas, kas izmēru ziņā līdzinās Neptūnam, 203, kas izmēru ziņā līdzinās Jupīteram, un 55 kandidātes uz planētas titulu, kas izmēru ziņā pārsniedz Saules sistēmas lielāko planētu.

Informācijas avoti: Diena, SkyNews, io9.com, NASA