Negaidītā magnētiskā vētra un ziemeļblāzmas (Grafiskā informācija, Foto, Video)
20/02/2012 1 komentārs
Naktī no 18 uz 19 februāri atkal negaidīti sākas magnētiskā vētra. Magnētiskā vētra sasniedza G1 klases līmeni, kas skaitās vāja magnētiskā vētra.

Jāņem vērā ka Saules aktivitāte uz Zemi vērstajā pusē bija ļoti niecīga un uz pēdējās nedēļās tā ir samazinājusies pat līdz minimumam, kā arī daudz maz nopietni Saules uzliesmojumi netika reģistrēti.

Attiecīgi līdz Zemei nonākušais Saules starojums bija minimāls. Ko arī pierāda fakts ka netika reģistrēta protonu vētra, kura līdz Zemei nonāk daudz ātrāk kā elektroni un pārējais kosmiskais starojums.

Bet toties Ziemeļamerikā ziemeļblāzmu redzamība bija pārsteidzoša, tās bija redzamas pat līdz ASV centrālajiem štatiem. Pēc Spaceweather.com datiem, ziemeļblāzmas bija redzamas Viskonsīnas, Nebraskas, Ziemeļdakotas, Mičiganas, Minesotas štatos un protams arī visā Kanādā. Ziemeļblāzmu novērotāji saka, ka šīs ziemeļblāzmas bija vienas no spilgtākajām pēdējo mēnešu laikā.
Aļaskā ziemeļblāzmas esot bijušas tik spožas, ka nakts kļuva gandrīz tik gaiša kā diena.
Vairāk fotogrāfijas var atrast – Spaceweather.com mājaslapā
NOAA, Spaceweaher.com, INTOtheRFD, Micrometeorologist
Jau ziņojām, ka naktī no 14 uz 15 februāri arī tika reģistrēta magnētiskā vētra, kuras iemesls bija, pagaidām vēl neizskaidrotu plaisu rašanās Zemes magnētiskajā laukā – Noslēpumainā plaisa Zemes magnetosfērā 14-15.februārī (Video, Foto, Grafiskā informācija).
Sākotnējie novērojumi liecina, ka arī šajā gadījumā Zemes magnētiskais lauks nav veicis savas funkcijas – aizsargāt Zemi no Saules vēja un kosmiskā starojuma.
Bet ko par šīm Zemes magnetosfēras izmaiņām saka vadošie zinātnieki un kosmiskās institūcijas? Un kas notiks kad Saules aktivitāte atkal pieaugs?
Viņi neko nesaka, dziļdomīgi klusē un ironiski iesaka paklausīties zemes magnetosfēras skaņās. Šodienas ziņojums no NOAA
Un tagad atceramies par dīvainajām skāņām pasaulē (kuras jau sāku dzirdēt aiz loga) un gaidāmo Zemes magnētisko polu maiņu… 🙂

Zemes vēsturē magnētiskā lauka polaritātes maiņa ir notikusi vairākkārt ar neregulāriem intervāliem. Ilgiem miera periodiem ir sekojuši posmi, kad polaritātes maiņa ir notikusi bieži. Ar ko gan izskaidrojama tā neregulārā norise? Šiem jautājumiem pievērsās Francijas Nacionālā zinātniskās izpētes centra (Centre national de la recherche scientifique jeb CNRS) speciālisti.
Zemes magnētiskais lauks veidojas tūkstošiem kilometrus zem mūsu kājām, tur kur kodolā plūst šķidra dzelzs.
Izrādījās, ka šis asimetrijas rādītājs mainījās tādā pašā ritmā kā magnētiskās polaritātes biežuma rādītājs (polaritātes maiņu skaits miljons gados). Abas līknes praktiski sakrita. Jo tālāk no ekvatora aizvirzījās kontinentu gravitācijas centrs, jo vairāk palielinājās magnētiskā lauka polaritātes maiņu skaits. Maksimālās asimetrijas gadījumā tika reģistrēti pat astoņi maiņas gadījumi miljons gadu laikā.









