Ziema nesteidz atkāpties

Pavasara pirmais mēnesis ir atnācis, Kurzemes dienvidos un jūras piekrastē jau manīta pirmo gājputnu atgriešanās, taču temperatūras šonedēļ gaidāmas dažādas, gan pavasarīgas, gan drīzāk janvārim, nevis martam piemērotas.

Rīt Zemgalē un centrālajā Kumartsrzemē gaidāma temperatūras paaugstināšanās līdz pat +8 C, bet jau naktī uz ceturtdienu ieplūdīs aukstākas gaisa masas, kas Austrumeiropu uz brīdi atgriezīs ziemas skavās. Ceturtdienas rītā termometra stabiņš noslīdēs līdz -9 C, naktī uz 8.martu līdz -13 C, bet naktī uz 10.martu – līdz pat -18 C. Arī dienā nedēļas nogalē T svārstīsies no -2 līdz -6 C.

Arī Krievija pavasari sagaida ar Arktikas elpu. Centrālajos rajonos šonakt temperatūra nolīdēja līdz pat -28 C.

Klimata pārmaiņas draud sagraut Krievijas lauksaimniecību

zasuhaKlimata izmaiņas līdz 2020.gadam var nodarīt zaudējumus Krievijas lauksaimniecībai 100 miljardu rubļu (apmēram 2 miljardi latu) apmērā, ziņo aģentūra “RIA Novosti”, atsaucoties uz Ekonomikas Augstskolas Apkārtējās vides un dabas resursu centra speciālistu sniegto informāciju.
“Ir ļoti augsti riski gan lauksaimniecības produktu ražotājiem, gan to patērētājiem, un tie tikai pieaugs līdz ar klimatisko apstākļu pasliktināšanos. Šodien lauksaimniecības nozare nav gatava stāties pretī klimata izmaiņām un pielāgoties tām,” teikts pētījumā, kas sagatavots pēc sabiedriskās organizācijas Oxfam pasūtījuma. Pēc autoru domām, summārais zaudējums 300 miljardi rubļu (6 miljardi latu), ko nodarījuši sausuma periodi 2010. un 2012.gadā, uzskatāmi parāda, ka nepieciešamas kompleksas programmas risku samazināšanai un adaptācijai.

Austrālijā šogad reģistrēta karstākā vasara vēsturē

Austrālijā šogad reģistrēta karstākā vasara novērojumu veikšanas vēsturē, paziņojis valsts Meteoroloģijas dienests.

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Pazūd arktiskie ezeri

arctic_lakesPēdējo dažu desmitu gadu laikā no Arktikas kartes bez pēdām pazuduši apmēram 125 ezeri. Ūdens vienkārši kaut kur izgaisis, atstājot ezeru vietā ieplakas. Kur palicis ūdens? Kāpēc tas pazudis?

Mūžīgā sasaluma speciālisti zina atbildes uz šiem jautājumiem. Arktiskajos platuma grādos ir liels tādu augšņu īpatsvars, kas pakļautas mūžīgajam sasalumam. Daudzi ezeri ir veidoti no ūdens, kas sakrājies sasalušās augsnes padziļinājumos. Globālā sasilšana ir iedarbinājusi mūžīgā sasaluma zonas pakāpeniskas atkušanas procesu. Tajās vietas, kur ezeru pamatnes nebija pietiekami stingras, mūžīgas sasalums, zinātnieku terminoloģijā ir “degradējies”, un ūdens vienkārši izsūcies cauri augsnei.

Zinātnieki šīs norises tēlaini salīdzina ar vannas korķa izraušanu. Taču sekas ir daudz nopietnākas, nekā vienkārši ūdens aizplūšana. Vispirms jau mūžīgā sasaluma zonas atkušana veicina milzīga daudzuma siltumnīcas gāzu izdalīšanos atmosfērā. Otrkārt, zūdot ierastajai dzīves videi, izzūd arī izveidotās ekosistēmas un to apdzīvotāji, – dzīvnieki, putni un zivis.