“Zaļajai” Latvijai var nākties pirkt emisiju kvotas

Sagaidījām… 😯

Mežu nozarē strādājošie spiež trauksmes pogu, ka Latvija savulaik esot uzņēmusies pārāk lielas saistības siltumnīcas efekta gāzu piesaistei. Proti, katrai Eiropas valstij ir pienākums nodrošināt, ka tās meži un kūdras purvi tā teikt uzsūc noteiktu apjomu dabai kaitīgās CO2 gāzes. Ja šo mērķi nevar izpildīt, valstij jāpērk tā sauktās kvotas papildu emisijām. Līdz šim Latvija vairāk izcēlusies kā aktīva šo vienību tirgotāja, ne pircēja un šobrīd situācija var pavērsties pretējā virzienā…

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Sausums Mumbajā

20130310_sausums_indijaIndijas Maharaštra provincē, arī štata galvaspilsētā Mumbajā (agrākais nosaukums – Bombeja), kur jau līdz šim vietējās varas neapdomīgas politikas rezultātā ir bijušas problēmas ar dzeramo ūdeni, šobrīd ūdens rezervuāri ir gandrīz tukši. Bīstamā situācija daļēji skaidrojama arī ar klimata izmaiņām – pēdējās divas sezonas musoni bijuši ļoti vāji un nokrišņu daudzums  bijis krietni zem normas.
Varas iestādes ir spiestas piegādāt dzeramo ūdeni iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem cisternās, šobrīd strādā apmēram 2000 autovilcēju, bet ar to nepietiek vairāk kā gandrīz 40 miljoniem pilsētas un apkaimes ciematu iedzīvotājiem. Tīra dzeramā ūdens trūkums jau provocē dažādu slimību izraisīšanos un augstu mirstību, turklāt nākamā lietus sezona gaidāma tikai jūnijā.

Aukstums pieņemas

meteo_20130307Kā jau bija prognozēts, arktiskās gaisa masas, kas sagādājušas bargu salu Krievijā, arī Latvijai atnesušas polāro elpu. Nepatīkami, bet fakts – pirmais pavasara mēnesis šogad drīzāk līdzinās dziļai ziemai.

Turklāt aukstums turpina pieņemties spēkā. Naktī uz pirmdienu, 11.martu, termometra stabiņš Liepājā noslīdēs līdz -15 C (gandrīz šīs ziemas rekords!), bet Daugavpilī līdz -21 C.

Autora piezīme: Vēli un auksti pavasari Latvijā nav retums, un gandrīz 50% Lieldienu sagaidām ar lielāku vai mazāku sniega segu. Ja nemaldos, 2006.gada 1.martu centrālā Kurzeme sagaidīja ar -30 grādu salu. Bet pirms apmēram 18 gadiem Lieldienās sniega sega bija vēl biezāka kā šobrīd, un sniegs mežos turējās vēl līdz maija sākumam – daži pat puspajokam prognozēja, ka papardes zieda meklēšana varot neizdoties aiz tam, ka zem papardēm sniegs būšot palicis arī pa Līgo svētkiem. Šīs baigās prognozes, protams, nepiepildījās, un vasara bija, kādai tai jābūt.

Ir bijuši arī agri un ļoti silti pavasari. Atceros, ka pirms vairākiem gadiem aprīļa beigās bija īsti vasarīgs karstums, ezeros jau bija atklāta peldsezona un visas lapas bija izplaukušas. Toties vasara bija pēc tam “galīgi nekāda”.  Tā nu pie mums ir ar tiem laika apstākļiem…

 

Kāpēc kavējas pavasaris?

aukstums_martaMeteorologi fiksējuši atmosfēras anomāliju, kas izskaidro pavasarim neraksturīgi zemās temperatūras, kas jau jūtamas Krievijā un drīz vien sasniegs arī mūs.
Kā redzams kartē, sarkani iekrāsotās zonas norāda uz zemas temperatūras gaisa masām. Parasti ziemas beigās auksto gaisa masu centrs izvietots virs ziemeļpola, bet robeža ir virs Krievijas vidējiem platuma grādiem, Grenlandes un Kanādas. Taču redzams, ka šobrīd izveidojusies liela nobīde, praktiski viss ziemeļu puslodes aukstais gaiss koncentrējies virs Krievijas. Vislielākā anomālija vērojama Sibīrijas ziemeļos, bet arktiskā gaisa atsevišķi atzari skar Eiropas austrumus un Jakutiju.

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums