Vulkānu aktivitāte septembrī (Video)

Netālu no kādas tūristu iecienītas atpūtas vietas Gvatemalā ceturtdien, 13.septembrī, izvirdis Fuego vulkāns, izsviežot pelnu mākoņus gandrīz triju kilometru augstumā. No vulkāna plūst lava, tādēļ steigšus evakuēti vairāk nekā 33 000 tuvākās apkārtnes iedzīvotāju un tūristu.

Evakuēti iedzīvotāji no 17 ciemiem, kas atrodas vulkāna Fuego apkārtnē. Pats vulkāns atrodas aptuveni 16 kilometrus uz dienvidrietumiem no Antigvas pilsētas, kur dzīvo apmēram 45 000 cilvēku. Paredzams, ka izvirdums ilgs vismaz 12 stundas.

Vulkāna apkārtnē izziņota sarkanā trauksme, kas ir pats augstākais iespējamais trauksmes līmenis.

Trešdien 12.septembrī. Daudzās zemestrīces Kalifornijas štatā ASV Saltona jūras tuvumā ASV (sālsezers Kalifornijas štatā, atrodas Sanandreasa lūzuma vietā), saasinājusi ģeologu uzmanību uz to ka šajā reģionā iespējams vulkāna izvirdums. Pēdējās dienās no ezera paceļās gāzu izgarojumi ar spēcīgu smaku un ezerā sākušas nobeigties zivis.

Ģeologi jau pirms gada brīdināja ka šajā reģionā iespējams vulkāna izvirdums.

Otradien 11.septembrī īpaši spēcīgi izvirda patstāvīgi aktīvais Japānas salas Kyushu vulkāns Sakurijama. Pelnu mākoņa augstums sasniedza līdz 4.5 kilometru augstumu. Spēcīgi izvirdumi turpinājās arī nākošajās dienās.

Sestdien, 8.septembrī, Nikaragvā ar trīs skaļiem sprādzieniem Sankristobala vulkāns sācis izvirst milzu pelnu mākoņus. No tuvākās apkārtnes evakuēti aptuveni 3 000 cilvēku.

Nikaragvas Ģeoloģijas institūts informē, ka vēl svētdien, 9.septembrī, esot bijuši dzirdami sporādiski sprādzieni un pelnu stabi no vulkāna pacēlušies 1 500 līdz 5 000 metru augstumā.

Jāatzīmē, ka sestdien vulkāna izvirstie pelni pacēlušies pat 50 kilometru augstumā.

1 740 metrus augstais Sankristobala vulkāns ir aktīvs kopš 1520.gada.

Un kur tad bez viena no pasaules bīstamākā vulkāna – Krakatau, jeb kas no tā palicis Anak Krakatau (Krakatau dēls), izvirduma 3.septembrī Indonēzijā.

BNN,  HitsVideosTube, Vesti.ru

Zinātnieki atklājuši ka Honkonga atrodas uz supervulkāna (Video)

Zinātnieki atklājuši ka Honkonga atrodas uz supervulkāna, bet… satraukumam nav pamata, jo vulkāns pēdējo reizi izvirdis kādu 140 miljonus gadu atpakaļ.

Filipīnu piekrasti satricina 7,6 magnitūdas spēcīga zemestrīce

Papildināts teksts un precizēts zemestrīces stiprums

Pēc USGS datiem, 15:47 pēc Latvijas laika, Filipīnu piekrasti satricinājusi 7,9 magnitūdas spēcīga zemestrīce. Vēlāk tās stiprums tika precizēts uz 7,6 magnitūdām.

Zemestrīce notikusi 35 kilometru dziļumā, un tās epicentrs bija aptuveni 139 kilometrus uz austrumiem no Filipīnu pilsētas Sulanganas

ASV Ģeoloģijas dienests trauksmi izsludinājis Filipīnām, Japānai, Taivānai, Guamai, Papua Jaungvinejai, kā arī Indonēzijai. Pēc NOAA datiem Klusā okeāna rietumu piekrastē aktivizējušās cunami trauksmes bojas.

Divas stundas pēc zemestrīces Filipīnu austrumus sasniedza 16 centimetrus augsts vilnis un Klusā okeāna cunami brīdinājuma centrs cunami trauksmi vispār atcēla.

Zemestrīce izraisīja nelielu zemes nogruvumu Filipīnās, kurā gāja bojā kāda 60 gadus veca sieviete un ievainojumus guva piecus gadus veca meitene.

USGS, RSOE EDISNational Data Buoy Center, TVNET

Leduspolu jaunumi (Video)

Zem Antarktīdas ledājiem varētu glabāties milzīgs daudzums metāna, kas ir spēcīga siltumnīcas gāze, ar potenciālu veicināt globālo sasilšanu, izprātuļojuši zinātnieki no Bristoles universitātes. Turpinoties straujai ledāju kušanai, metāns var nokļūt atmosfērā un «uzkarsēt» planētu.

Bet Rūdijam katrs burbulis jūrā ir maziņa atbilde (ar angļu subtitriem)

Laboratorisku eksperimentu rezultātā pierādīts, zem ledus valda bioloģiski aktīvi apstākļi, kas nozīmē, ka mikrobi palīdz organiskajam ogleklim metabolizēties līdz oglekļa dioksīdam un metāna gāzei. Šāds process esot raksturīgs apstākļiem ar ļoti zemu temperatūru un lielu spiedienu.

Zinātnieki lēš, ka zem Antarktīdas ledus segas metāna rezervuāros varētu glabāties simtiem miljardu tonnu oglekļa, radot potenciālus draudus pasaules klimatam, vēsta BBC.

«Tas ir milzīgs daudzums organiskā oglekļa. Tur atrodas vairāk nekā desmit reizes lielāki oglekļa krājumi nekā mūžīgā sasaluma reģionos ziemeļos,» baida zinātnieki.

Bet Sibīrijā metāns jau pa visām malām lien ārā.

Pievērsīsimies Arktikai…

Kā ziņots, Arktika šogad zaudējusi vairāk jūras ledus pārklājuma nekā jebkad agrāk, ņemot vērā datus, kas ar satelīta palīdzību tikuši ievākti kopš 1979.gada, ziņo ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) zinātnieki.

Arktikas jūras ledus pārklājums uz doto brīdi jau ir mazāks par 4  miljonu kvadrātkilometru. Iepriekš rekordātra ledus kušana reģistrēta 2007.gada 18.septembrī, kad ledus pārklājums sasniedza 4,17 miljonus kvadrātkilometru.

Parasti jūras ledus pārklājums palielinās ziemas mēnešos, bet sarūk vasaras periodā, tomēr pēdējo trīsdesmit gadu laikā satelīti novērojuši 13% kritumu ik desmitgadi.

Turklāt Arktikas ledus pārklājums ierasti viszemāko punktu sasniedz septembrī, tāpēc zinātnieki sagaida, ka šī gada straujā kušana vēl turpināsies.

Lai arī tika ziņots ka Arktikā sākusies gaisa temperatūras pazemināšanās un ceturtdien Grenlandes vidienē gaiss atdzisis līdz -36 grādiem, citās Arktikas vietās gaisa joprojām turpina pārspēt plusa rekordus. 

Franča Jozefa Zemes arhipelāgā 30.augustā reģistrēta temperatūras paaugstināšanās līdz +3,7°C , Bet Novaja Zemļa arhipelāgā temperatūra pacēlusies līdz 3,4°C. Tie ir jauni 30.augusta temperatūras maksimumi šajos bargajos ziemeļu reģionos.

Šā gada vasara Lielbritānijā bijusi otra mitrākā meteoroloģisko novērojumu vēsturē, atpaliekot tikai no 1912.gada vasaras, ka arī Norvēģijā šī vasara bijusi pārsvarā mākoņaina un vēsa. Gan Lielbritānijā, gan Norvēģijā pēdējos piecos gados bijušas sliktas vasaras, bet ziemās nereti piedzīvots bargs sals. Šādi laikapstākļi, iespējams, ir sekas ledus izzušanai Arktikā, uzskata vairāki norvēģu meteorologi

Un vel viens rekords Arktikas reģionā, kas gan nav saistīts ar klimatu, bet kas zin… Pastāv tak teorija, ka kūstot ledājiem samazinās spiediens uz tektoniskajām plāksnēm un tas savukārt izsauc seismiskās un vulkānu aktivitātes pastiprināšanos.

Norvēģijai piederošajā Jana Majena salā, kas atrodas Ziemeļu Ledus okeānā, ceturtdien notikusi zemestrīce ar stiprumu 6.8 magnitūdas pēc Rihtera skalas.

Lai arī šī zemestrīce nekādus postījumus šim neapdzīvotajam reģionam nav nodarījusi, tā tomēr ir stiprākā zemestrīce kas reģistrēta šajā reģionā. Pirms tam stiprākā  zemestrīce šajā reģionā ir reģistrēta 2008 gadā Svalbāra salu arhipelāgā un tās stiprums bija 6,2 magnitūdas pēc Rihtera skalas .

BNNNature.comJapan Aerospace Exploration AgencyМетеоновости, TVNET, USGS