Vizuālās informācijas monitorings
17/02/2012
ASV Masačūsetsas štatā Kapekodas pludmalē turpinās delfīnu izmešanās krastā. Dzīvnieku glābēji mēģina izglābt kārtējos 10 delfīnus-pašnāvniekus.
Pagājušajā mēnesī Masačūsetsas krastos izmetās 177 delfīni, kas ir 5 reizes vairāk nekā parasti gada laikā.
Saistītie raksti: Vairāki desmiti delfīnu gājuši bojā Masačūsetsas štatā (Video)
07/02/2012
Krievu zinātnieki, izurbjoties cauri gandrīz četrus kilometrus biezam Antarktīdas ledum, sasnieguši zemledus ezeru, kas tiek uzskatīts par vienu no lielākajām saldūdens ūdenstilpēm pasaulē. Šie urbšanas darbi ilguši vairāk nekā divdesmit gadus.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Pētnieki cer, ka unikālajā Vostokas ezera ekosistēmā, kas simtiem tūkstošiem vai pat miljoniem gadu bijusi izolēta no ārpasaules, izdosies atrast iepriekš zinātnei nezināmas dzīvības formas. Tas varētu palīdzēt labāk izprast dzīvības attīstību uz Zemes un, iespējams, izteikt pieņēmumus arī par tās iespējamību uz citām planētām, kur valda līdzīgi apstākļi.
Analizējot gāzes burbuļus, kas ieslēgti ledū virs šā ezera, zinātnieki varētu rast atbildes, kas palīdzētu klimata pārmaiņu pētījumos, ziņu aģentūrai AFP pastāstījis Krievijas Arktikas un Antarktikas zinātniskās pētniecības institūta pārstāvis Sergejs Ļesenkovs.«Apakšējais ledus slānis veidojies pirms 400 000 gadu, tāpēc šīs gāzes sastāvs ļaus spriest par Zemes atmosfēras sastāvu, kāds tas bija tolaik un arī visā šai laikā kopš ezera izveidošanās,» viņš piebildis. «Tas pavērtu iespēju identificēt un prognozēt noteiktas klimata pārmaiņas nākotnē.»
Šis ir lielākais zemledus ezers Antarktīdā un pieder pie nozīmīgākajiem XX gadsimta ģeogrāfiskajiem atklājumiem. Pirmo reizi pieņēmumus par tā pastāvēšanu jau piecdesmitajos gados izteica toreizējās Padomju Savienības zinātnieki, balstoties uz pētījumu datiem un teorētiskiem spriedumiem. Urbšanas darbi Antarktīdas ledājos tika sākti septiņdesmitajos gados, bet apstiprinājumu savai nojautai pētniekiem izdevās gūt tikai deviņdesmito gadu vidū.
Taču, baidoties piesārņot neskartos ūdeņus, urbšanas darbi tika apturēti 1998.gadā, kad līdz reliktajam ezeram bija palikuši tikai 130 metri. Tad Sanktpēterburgas Kalnrūpniecības institūts izstrādāja jaunu īpašu tehnoloģiju, lai novērstu šāda piesārņojuma iespējamību, un 2005.gadā urbšana atsākās. Tagad zinātnieki gatavojas uz desmit mēnešiem pārtraukt darbus un atsākt tos nākamās Antarktīdas vasaras vidū, decembrī, lai paņemtu Vostokas ezera ūdens paraugus.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Pa šo laiku zemledus ezera ūdenim jāpaceļas pa urbumu, kur no augšas īpaši iepildīts šķidrums to apturēs 40-50 metrus no virsmas. Decembrī speciālisti iegūs no urbuma svaigi sasaldēto ūdeni un nosūtīs paraugus izpētei, vēsta «Gazeta.ru».
Tikmēr britu zinātnieki Antarktīdā veic urbšanas darbus, lai sasniegtu citu zemledus ūdenstilpi – Elsvērta ezeru. Arī viņi cer iegūt ūdens paraugus 2012.gada decembrī. Speciālisti pieļauj iespēju, ka ūdenī, kura temperatūra ir plus divi grādi pēc Celsija, varētu mitināties ne tikai mikroorganismi, bet arī sarežģītākas dzīvības formas. Krievu pētnieki beidzamajā sava urbuma posmā ledū jau atraduši zinātnei agrāk nepazīstamas baktērijas.
20/01/2012
Austrālijas piekrastē noticis jau otrs haizivs uzbrukums divu dienu laikā. Vakar pēc baltās haizivs uzbrukuma smagi cieta sērfotājs (Par kārtējo haizivs upuri kļuvis sērfotājs Austrālijā (Video)). Šoreiz uzbrucēja esot bijusi tīģerhaizivs un cietušais – snorkelēšanas instruktors. Upuris ar smagām traumām nogādāts slimnīcā.
Šī lapa vairs nav pieejama.
19/01/2012 1 komentārs
Figņa TV pirms divām dienām ziņoja, ka pēc haizivs uzbrukuma gājis bojā peldētājs Dienvidāfrikā (Haizivis sākušas baroties ar putniem… un cilvēkiem).
Šoreiz par baltās haizivs upuri kļuvis sērfotājs Austrālijā, kurš pēc haizivs uzbrukuma guvis smagus ievainojumus. Par cietušā dzīvību cīnās mediķi slimnīcā.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Citāda Pasaule 