Jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Baltijas jūra ledus skavās (Video)

Šonakt piecās meteoroloģisko novērojumu stacijās pārspēti minimālās gaisa temperatūras rekordi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Pāvilostā minimālās gaisa temperatūras rekords pārspēts pat par 3,2 grādiem, savukārt Liepājā tikai par 0,3 grādiem.

Šonakt Pāvilostā bija mīnus 22,8 grādi, bet iepriekšējais aukstuma rekords, kas sasniegts 1956.gadā un 1958.gadā, bija mīnus 19,6 grādi, savukārt Liepājā šonakt bija mīnus 19,5 grādi, bet iepriekš rekords bija mīnus 19,2 grādi, kas tika sasniegts 1985.gadā.

Attiecīgās nakts gaisa temperatūras rekords pārspēts arī Ventspilī, kur šonakt bija mīnus 20,4 grādi, bet iepriekšējais rekords bija 1985.gadā sasniegtie mīnus 18,7 grādi, Saldū šonakt bija mīnus 25,5 grādi, savukārt iepriekšējais rekords bija mīnus 24 grādi, kas novēroti 1958.gadā. Arī Stende pārspēts 1965.gadā sasniegtais mīnus 22,8 grādu rekords, jo šonakt Stendē bijis mīnus 25,8 grādi.

Visaugstākā temperatūra šonakt bijusi galējos Latvijas austrumu rajonos, kur debesis aizklāja mākoņi un gaisa temperatūra pazeminājās līdz mīnus 17,2 grādiem Rēzeknē un mīnus 17,5 grādiem Daugavpilī.

Kā prognozē sinoptiķi, turpmākajās dienās laika apstākļus turpinās noteikt plaša anticiklona, kura centrs atrodas virs Krievijas, rietumu, dienvidrietumu mala. Tās ietekmē mākoņu daudzums būs mainīgs un ievērojami nokrišņi nav sagaidāmi. Arī gaisa temperatūra tuvākajās dienās saglabāsies zema, tomēr būs par pāris grādiem augstāka nekā līdz šim.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Tik aizsalusi kā patlaban Baltijas jūra iepriekšējo reizi bija pirms 24 gadiem – 1987.gada ziemā, paziņojis Somijas Meteoroloģijas institūts. Lai arī 2003. un 1996.gada ziema bija barga un jūrā veidojās daudz ledus, šogad tā ir krietni vairāk. Neaizsalusi ir tikai jūras centrālā un dienvidu daļa, liecina Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta dati.

Vispamatīgāk aizsalusi Botnijas līča ziemeļu daļa, kur ir pat 70 centimetru biezs ledus. Somu līcī un Pērnavas līcī ir līdz 55 centimetriem biezs vienlaidu ledus, bet citviet ledus biezums svārstās no pieciem līdz 40 centimetriem un ledus klājumu veido salauzti un sablīvēti ledus gabali.

Rīgas līci pilnībā klāj ledus, un tā biezums ir no pieciem līdz 35 centimetriem. Jūras piekrastē Kurzemē ledus mazāk blīvs un plānāks, starp ledus gabaliem ir brīva ūdens  joslas. Tā kā Baltijas jūras reģionā saglabājas sals, Baltijas jūrā aizsalst arvien jaunas platības. Speciālisti gan vērtē, ka maza iespēja pārsniegt 1987.gada rekordu. Pēdējo reizi pilnībā ar ledu Baltijas jūra pārklājās 1956.gadā un vēl trīs ziemās 20.gadsimta četrdesmitajos gados.

Vismazāk ledus Baltijas jūrā bija 1989.gadā un arī deviņdesmito gadu sākumā. Tad ledus izveidojās tikai Botnijas līča piekrastē un ziemeļos, kā arī pavisam nedaudz Somu līča piekrastē, bet Rīgas līcī ledus neveidojās.

Pērn pēdējais ledus Rīgas līcī izkusa 28.aprīlī.

Jau vēstīts, ka ledus dēļ ievērojami apgrūtināta Rīgas ostas darbība, kā arī citu ostu darbs. Salacgrīvas osta pat pārtraukusi darbu, savukārt Liepājas un Ventspils ostas darbu ledus būtiski neietekmē.

Šī lapa vairs nav pieejama.

 

Ziņu avots: Leta, BNS, LTV Ziņu dienests, Петербург-Пятый канал