Venēra kā brīdinājums Zemei (Video)

http://www.youtube.com/watch?v=aPhxGOaCRxw

Ir izdevies atrast izskaidrojumu Eiropas kosmosa aģentūras zondes Venus Express atklātajam sēra dioksīda slānim augstu Venēras atmosfērā. Tas ne tikai mums pastāsta vairāk par Venēru, bet arī brīdina neaizrauties ar sēra pilienu izmantošanu atmosfērā, lai mazinātu klimata izmaiņas.

Venēra slēpjas sērskābes mākoņos, kas neļauj ieraudzīt planētas virsmu. Mākoņi veidojas aptuveni 50-70 kilometru augstumā, kad no vulkāniem izmestais sēra dioksīds reaģē ar ūdens tvaiku, izveidojot sērskābes pilienus. Spēcīgajam Saules starojumam, vajadzētu iznīcināt atlikušo sēra dioksīdu, kas atrodas augstāk par 70 kilometriem.

Attiecīgi fakts, ka Venus Express zonde 2008. gadā atklāja sēra dioksīda slāni aptuveni 90-110 kilometru augstumā, radīja neizpratni. No kurienes radies sēra dioksīds?

Ksī Žangs (Kalifornijas tehnoloģiju institūts) un viņa kolēģi no Amerikas, Francijas un Taivānas izstrādāja datorsimulāciju, kurā redzams, ka daži sērskābes pilieni var iztvaikot lielā augstumā, veidojot gāzveida sērskābi, kura Saules staru ietekmē atbrīvo sēra dioksīda gāzi.

“Mēs necerējām atrast augstu atmosfērā sēra dioksīda slāni, bet tagad mēs varam izskaidrot savus mērījumus,” teica Eiropas kosmosa aģentūras Venus Express zinātnieks Hakans Svedhems. “Tomēr jaunie fakti liecina, ka atmosfēras sēra cikls ir daudz sarežģītāks, nekā mēs domājām.”

Atklājums ne tikai papildina zināšanas par Venēru, bet brīdina, ka ierosinātās idejas, kā mazināt klimata izmaiņu radītās sekas, varētu nebūt tik efektīvas kā cerēts.

Nobela prēmijas laureāts Pauls Krutzens nesen piedāvāja atmosfērā mākslīgi ievadīt lielu daudzumu sēra dioksīda aptuveni 20 kilometru augstumā, lai samazinātu siltumnīcas gāzu radītos efektus.

Šī ideja ir balstīta uz novērojumiem, kā atmosfēru ietekmē ievērojami vulkānu izvirdumi, jo īpaši 1991. gada Filipīnās esošā Pinatubo kalna izvirdums, kura rezultātā atmosfērā nonāca liels daudzums sēra dioksīda. Sasniedzot 20 kilometru augstumu, gāze izveidoja nelielus koncentrētas sērskābes pilienus, kas atgādināja tos, kas tika atrasti Venēras atmosfērā. Šie pilieni izveidoja dūmakainu slāni, kas atstaroja daļu no Saules gaismas, atdzesējot visu planētu par aptuveni 0,5^oC.

Venēras sēra dioksīda un sērskābes iztvaikošanas izpēte norāda, ka šādi atdzesēšanas mēģinājumi varētu nebūt tik veiksmīgi kā iecerēts, jo mēs nezinām, cik ātri sākotnējais aizsargslānis pārvērtīsies atpakaļ sērskābē, kas ir caurspīdīga un neaizkavē Saules gaismu.

“Mums daudz rūpīgāk jāizpēta iespējamās sekas šādam mākslīgam sēra slānim Zemes atmosfērā,” Žans Loups Berto no Université de Versailles-Saint-Quentin Francijā ir pārliecināts. “Uz Venēras ir milzīgs šādu pilienu slānis, tadēļ viss, ko mēs uzzināsim par šiem mākoņiem, noderēs mūsu pašu planētas ģeoinženierijā.”

Patiesībā, daba pati veic eksperimentu, un Venus Express ļauj iegūt zināšanas pirms uzsākam izmēģinājumus ar mūsu planētu.

Ziņu avots:  StarSpace, СТВ