Zinātnieki | Citāda Pasaule

Jauns pētījums par Saules uzliesmojumu ietekmi (Ilustratīvais materiāls)

27/09/2012 no John Flyer

Kārtējais tautas baidīšanas pētījums par to “kā būtu, ja būtu”, bet par to “kad būs un vai būs” atbildes nesniedz… 😕

Jauns pētījums, kura rezultāti publicēti starptautiskā zinātniskā žurnālā «Atmosfēras ķīmija un fizika», atklāj, ka pēc ļoti spēcīga Saules uzliesmojuma Latvijā iespējama vidējās gaisa temperatūras pazemināšanās par aptuveni četriem grādiem.

Laikapstākļu izmaiņas būtu jūtamas vairāku mēnešu garumā. Viskrasākā gaisa temperatūras pazemināšanās notiktu Krievijā, savukārt Zemes dienvidu puslodē ietekme būtu krietni mazāka. No Saules nākošā protonu plūsma izmainītu Zemes atmosfēras sastāvu un mainītu dominējošo vēju virzienu, tādēļ dažādās pasaules vietās būtu jūtama atšķirīga ietekme, vietumis gaisa temperatūra paaugstinātos, bet pasaulē vidēji tā par pāris grādiem pazeminātos.

Temperatūras izmaiņas ziemeļu un dienvidu puslodēs, spēcīga Saules uzliesmojuma gadījumā

Lai uzliesmojums uz Saules būtiski ietekmētu laikapstākļus uz Zemes, tam jābūt ārkārtīgi spēcīgam – līdzīgam 1859.gada notikumam. Togad 1.-2. septembrī tika piedzīvota spēcīgākā magnētiskā vētra cilvēces atmiņā. Tās ietekmē Eiropā un Ziemeļamerikā sabruka telegrāfu sistēma, telegrāfu līniju radītās dzirksteles izraisīja ugunsgrēkus, bet ziemeļblāzma bija tik spoža, ka nakts vidū varēja lasīt avīzes.

Laikapstākļu izmaiņas – straujas gaisa temperatūras svārstības, vētras un spēcīgi nokrišņi – būtu tikai daļa no uzliesmojuma izraisītajām sekām. Lielākās problēmas sagādātu postījumi telekomunikācijām, elektroapgādes sistēmām un cauruļvadu līnijām, 2010.gadā brīdināja ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA).

Pēc tik spēcīgas magnētiskās vētras kā 1859.gadā daudzos reģionos elektroapgādes atjaunošana, visticamāk, prasītu vairākus gadus. Bez naudas, elektrības, sakariem un transporta izceltos plašas masu nekārtības un bads, no kura visvairāk ciestu pilsētnieki, savukārt vislabākās izredzes izdzīvot būtu mazattīstītu lauku reģionu iedzīvotājiem, kuru ikdiena nav atkarīga no elektrības un degvielas.

Patlaban tuvojas pašreizējā Saules aktivitātes 11 gadu cikla maksimums, kas gaidāms 2013.gadā. Pašreizējais – divdesmit ceturtais – cikls ir krietni vājāks par iepriekšējiem, un lielu uzliesmojumu uz Saules bijis maz. Prognozes liecina, ka tuvākajās divās desmitgadēs Saules aktivitāte varētu būt ļoti maza. Tas nozīmētu, ka Zeme saņems mazāk Saules siltuma, līdz ar to iespējama neliela globālā atdzišana.

Tomēr zema Saules aktivitāte nenozīmē, ka nav iespējami spēcīgi uzliesmojumi. Daži no spēcīgākajiem uzliesmojumiem, tostarp stiprākais zināmais uzliesmojums 1859.gadā, notika vāju ciklu laikā, kad Saules vidējā aktivitāte bija zema

Red. pieb:

Jāatzīmē, ka spēcīgu Saules uzliesmojumu avots ir lieli Saules plankumi, bet pagaidām šo plankumu daudzums un apjomi ir salīdzinoši minimāli, tā ka satraukumam šobrīd nav pamata

TVNET, wattsupwiththat.com, NOAA, un Co

Ievietots iekš Atklājumi, Aukstums, Hipotēzes, Ilustratīvais materiāls, Klimata izmaiņas, Saule, Saules aktivitāte, Saules plankumi, Saules uzliesmojums, Ziemeļblāzmas, Zinātnieki Tagged with Atklājumi, Aukstums, Hipotēzes, Ilustratīvais materiāls, Klimata izmaiņas, Saule, Saules aktivitāte, Saules plankumi, Saules uzliesmojums, Ziemeļblāzmas, Zinātnieki

Vienu no iespaidīgākajām komētām cilvēces vēsturē gaidām 2013.gadā (Foto, Video)

25/09/2012 no John Flyer

Pagājušās nedēļas nogalē tika atklāta jauna komēta, kurai paredz spožu nākotni 2013. gada nogalē, kad tā 2013. gada 28. novembrī atradīsies mazāk nekā divu miljonu kilometru attālumā no Saules. Vistuvāk Zemei komēta būs 2013.gada 26.decembrī.

Šobrīd tiek prognozēts, ka tās redzamais spožums varētu sasniegt pat “-16” zvaigžņlielumu. Tas nozīmē, ka tā būs spožāka nekā pilns Mēness, kura zvaigžņlielums sasniedz “-12,74”.

Ja prognozes piepildīsies, tad C/2012 S1 noteikti būs viena no iespaidīgākajām komētām cilvēces vēsturē, daudzkārt pārspējot slaveno Heila-Bopa komētas iznācienu 1997. gadā…

…kā arī, visticamāk, arī ilgi gaidīto Pan-STARRS (C/2011 L4), kas uz skatuves kāps 2013. gada martā.

C/2012 S1 atklāja Krievijas Starptautiskā zinātniskā optiskā tīkla (ISON) projekta ietvaros, kad 21. septembra naktī astronomi Vitālijs Ņevskis un Artjoms Novičonoks nofotografēja komētu ar 0,4 metru reflektoru. Komētas orbīta ir tuva parabolai, kas nozīmē to, ka tā, visticamāk, ir ieradusies no Oorta mākoņa.

Šobrīd komēta meklējama Vēža zvaigznāja ziemeļaustrumos. Tās pašreizējais zvaigžņlielums ir +18. Tā nav ieraugāma šobrīd ar neapbruņotu aci vai pat nelielu teleskopu. Ar binokli to varēs sākt vērot 2013. gada vasaras nogalē, bet ar neapbruņotu aci – sākot jau ar 2013. gada novembri un līdz pat 2014. gada janvāra vidum.

Jāņem gan vērā, ka komētu spožuma prognozes bieži krietni vien pārspēj reālos datus. Vecāka gadagājuma entuziasti varētu atcerēties ažiotāžu, kāda tika sacelta ap Kohouteka komētu 1973. gadā. Lai arī komēta nekļuva par “gadsimta komētu”, tā bija pietiekami spoža un redzama ar neapbruņotu aci. Pat ja C/2012 S1 sekos Kohouteka komētas pēdās, tā būs labi pamanāma un, iespējams, spožākā, kādu pieredzēsiet savas dzīves laikā.

Tā kā komētas redzamības periods solās būt patiesi garš, kādai skaidrai naktij noteikti būs jābūt, lai ikviens, kurš vēlēsies, varētu papriecāties par “astes zvaigznes” ierašanos. Un cerēsim, ka tā tiešām pieturēsies pie prognozēm!

Starspace.lv, Vesti.ru, Astropix.com, remanzacco.blogspot.com, history.nasa.gov, KurdstanPlanetarium

Ievietots iekš Astronomija, Atklājumi, Foto, Komētas, Prognozes, Tas ir interesanti, Video, Zinātnieki Tagged with Astronomija, Atklājumi, Foto, Komētas, Prognozes, Tas ir interesanti, Video, Zinātnieki

Kamēr mēs gulējām asteroīda Apofisa dvīņubrālis… (Video)

15/09/2012 no John Flyer

Iepriekšējā naktī 14.09.12 Zemei patraucās garām asteroīds 2012 QG42, pēc kosmiskiem mērogiem salīdzinoši tuvā attālumā – 7,4 DL (1 DL =1 attālums līdz mēnesim). Asteroīds tika atklāts tikai mēnesi atpakaļ un tā diametrs ir 310 metri, salīdzinājumā asteroīda Apofisa diametrs ir 320 metri.

Bet 10.septembrī pagaidām vel nezināms objekts ietriecies Jupiterā. Iespējams ka tas ir asteroīda Apofisa mazākais brālītis, ar aptuvenu diametru 160 metri. 🙂

Jupitera masa ir 318 reizes lielāka par Zemes masu, pēc diametra tas ir 11 reizes lielāks un tilpums ir aptuveni 1300 reizes lielāks nekā Zemei, kas to padara par lielāko planētu saules sistēmā.

Vaļasprieka astronomi no ASV ziņo par spožu uzliesmojumu Jupitera atmosfēras augšējos slāņos, kas varētu liecināt par sadursmi ar kādu asteroīdu vai komētu. Pirmais šo notikumu pamanīja un par to paziņoja Dens Petersons no Viskonsīnas štata, kurš tobrīd pētīja strīpaino milzu planētu savā 300 milimetru LX200 teleskopā.

10.09.2012 13:35:30 pēc Latvijas laika “es pamanīju spožu, divas sekundes garu uzliesmojumu Jupitera austrumu daļā. Tā diametrs varētu būt aptuveni 160 kilometri,” rakstīja Petersons. “Jāgaida, iespējams, ka tuvāko pāris dienu laikā attīstīsies tumšs plankums. Es domāju, ka tā varēja būt kāda maza, agrāk nezināma komēta, kura tagad jau ir iegājusi vēsturē, cerams, ka tā savu vārdu būs ierakstījusi Jupitera mākoņos.”

Arī Džordžs Hals no Teksasas tonakt fotografēja Jupiteru. No viņa safotografētajiem kadriem izveidota animācija.

Visticamāk, ka sadursmes vaininieks ir neliels asteroīds vai komēta, līdzīgi kā 2010. gada jūnijā un augustā. Slavenākā sadursme noteikti ir 1994. gadā novērotā Šūmeikera-Levija 9 komētas tikšanās ar milzu planētu, kurā tika atstāta virkne “rētu”.

1994. gada 16. jūlijā Jupiters deva izšķirošo norādi par dinozauru galu. Zemes teleskopi pavērsās pret lielāko Saules sistēmas planētu, fotografēja notikumus no kosmosa. Šūmeikera-Levi komēta 9 (tās atklājēji bija Jūdžins un Kerolaina Šūmeikeri un kanādietis Deivids Levijs), lidojot ar ātrumu vairāk nekā 160 000 km/st, tik ļoti pietuvojās Jupiteram, ka planētas gravitācija sarāva to gabalos, radot 21 atlūzu, katru vidusmēra asteroīda lielumā, ap kilometru diametrā. Septiņas dienas atlūzas krita uz Jupitera ik pa astoņām stundām.

Sīkāku atlūzu mākoņi tika uzsviesti 3000 km augstumā virs planētas. Pēc nedēļas Habla kosmiskā teleskopa fotoattēli rādīja skrambu Jupitera ārējā apvalkā, kas bija tik liela, ka tajā ietilptu visa Zeme. Ja tikai viena no šādām daļām būtu ķērusi Zemi, putekļi, kas rastos eksplozijas rezultātā, pārklātu visu planētu un radītu globālu katastrofu.

Bet atgriezīsimies pie asteroīda Apofisa, kura viesošanos Zemes tuvumā gaidāma 2029.gada 13.aprīlī 4:36.

Asteroīds Apofiss sver 55 miljonus tonnu un ir 320 metru diametrā, kā arī sevī slēpj 65 tūkstošu atombumbu lielu enerģiju. Ārvalstu zinātnieki lēš, ka Zemē tas ietriekšoties ar ātrumu 45 tūkstoši km/h. Bet ja arī asteroīds kaut kādu mistisku iemeslu dēļ nokristu uz Zemes, pēc zinātnieku aprēķinātās trajektorijas, Latviju tas neskartu un radītu lokālu katastrofu. Un pastāv arī daudzas iespējas mainīt asteroīda trajektoriju lai tas uz Zemes nenokristu.

2029.gadā PASAULES GALS NEBŪS! Un 2036 arī nebūs! 🙂

Izmantotie materiāli: Vesti.ru, news.discovery.com, Starspace.lv, flickr.com, sakaru-pasaule.lv, lv.wikipedia.org, valdostamuseum.org, Farid51, MercatorInfogr, TVNET

Ievietots iekš Armagedons, Asteroīdi, Astronomija, Novērojumi, Nākotne, Pasaules gals, Planētas, Prognozes, Tas ir interesanti, Video, Visums, Zinātnieki Tagged with Armagedons, Asteroīdi, Astronomija, Novērojumi, Nākotne, Pasaules gals, Planētas, Prognozes, Tas ir interesanti, Video, Visums, Zinātnieki

Arktikā beidzas vasara… bet kas mūs sagaida nākotnē? (Ilustratīvais materiāls)

10/09/2012 no John Flyer 3 komentāri

Mēdiji steidz ziņo, ka Grenlandē ko šovasar skāra nebijuša mēroga atkusnis, kopš augusta kļuvis krietni aukstāks. Naktī uz 9.septembri gaisa temperatūra Grenlandes vidienē pirmo reizi šosezon pazeminājās līdz -40 grādiem, kas ir neierasti liels sals tik agri rudenī, tā ir arī zemākā gaisa temperatūra Zemes ziemeļu puslodē kopš pavasara.

Tomēr visā pārējā Arktikas reģionā temperatūra saglabājas ap 0°C

Saskaņā ar Starptautiskā Arktikas izpētes centra datiem ūdens platība, kurā ledus koncentrācija ir vairāk nekā 15 procentu, sarukusi līdz 3,59 miljoniem kvadrātkilometru, kas ir mazāk nekā puse no pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidējā rādītāja. Patlaban būtiska ledus daudzuma samazināšanās vairs netiek novērota.

Iepriekšējais zemākais rādītājs pirms šā gada ledus kušanas rekordiem bija 4,25 miljoni kvadrātkilometru 2007.gada 24.septembrī. Tas tika pārspēts šā gada 24.augustā, un kopš tā brīža katru dienu tika reģistrēts jauns rekordzems ledus daudzums.

Nepieredzēti straujo ledus kušanu šovasar izraisīja gan augsta gaisa temperatūra, gan spēcīgi cikloni, kuru radītie vēji salauza ledājus. Turklāt pēdējos gados Arktikā dramatiski sarucis daudzgadējās ledus kārtas apjoms; tā ir biezāka un tādēļ kūst krietni lēnāk nekā ledus, kas izveidojies pēdējās ziemas laikā.

Tikmēr daži zinātnieki jau izstrādājuši “ļaunāko scenāriju” pie kā novedīs neparedzētā ledus kušana Arktikā. Agrāk rakstītos mērenos scenārijus var izlasīt NeoGeo.lv mājaslapā – Globālā sasilšana – prognozes Latvijai (10 metri). I daļa utt.

Saskaņā ar viņu izstrādāto modeli Arktikas jūras ledus pilnībā izkūst jau 2015 gada septembrī. Paskatoties uz šodienas attēlu augstāk un viņu prognozēm zemāk, tas nemaz neliekas tik neiespējami.

Šis tad arī būšot kritiskais lūzuma punkts un tad sāksies nekontrolējama Grenlandes ledus kušana un pasaules okeāna līmeņa celšanās ar ātrumu 15,18 cm gadā līdz 2017.gadam. Tālāk viss aizies galīgā “tūtē” un līdz 2051.gadam izkusīs visi Zemes ledāji un okeāna līmenis pacelsies līdz maksimālajam augstumam, par 68,3 metriem.

Kā Latvijas teritorija varētu izskatīsies, kad ūdens līmenis pacelsies par 60 metriem.

Uz kā pamatojas šādas prognozes? Viens no galveniem iemesliem esot siltumnīcas efekta izraisošās gāzes – metāna nokļūšana atmosfērā. Kūstot Arktikai izkūst arī sasalušais metāna hidrāts, atbrīvojas metāns un nokļūst atmosfērā pastiprinot siltumnīcas efektu. Klimats paliek siltāks, Arktika kūst vel vairāk, atmosfērā nonāk vel vairāk metāna. Un tā pa”apburto loku” kamēr izkūst visi ledāji…

Vai tam ir kādi pierādījumi? Vienu pierādījumu, kā atmosfēras parādību, mēs varējām novērot paši. Vasaras naktīs debesīs ir iespējams novērot sudrabainos mākoņus (mezosfēras mākoņi). Šāda atmosfēras parādība pirmo reizi tika novērota 1885 gadā. Viens no faktoriem, kas veido šos mākoņus, pēc zinātnieku domām ir atmosfērā nokļuvušais metāns. Bet šogad šo mākoņus varēja jau novērot gandrīz katru vakaru.