Pastāv liels risks, ka Čīles vidieni varētu satricināt ārkārtīgi spēcīga zemestrīce, brīdina zinātnieki

Šī lapa vairs nav pieejama.

2010.gada 27.februāra zemestrīces epicentrs atradās tikai 115 kilometrus uz ziemeļiem no Konsepsjonas.

Pastāv liels risks, ka Čīles vidieni varētu satricināt ārkārtīgi spēcīga zemestrīce, svētdien brīdina zinātnieki. Šīs zemestrīces epicentrs varētu atrasties netālu no vietas, kur pērnā gada februārī Čīlē notika 8,8 balles spēcīga zemestrīce, kas laupīja 520 cilvēku dzīvību un nodarīja zaudējumus vismaz 30 miljardu dolāru (15,39 miljardu latu) apmērā.

Pie šādām prognozēm pētnieki nonākuši, izpētot bēdīgi slaveno lūzuma līniju, kura kopš 1835.gada izraisījusi sešas zemestrīces, to vidū arī 9,5 balles spēcīgos pazemes grūdienus 1960.gadā. Zinātnieki noskaidrojuši, ka spiediens gar šo lūzuma līniju kopš februāra zemestrīces nav mazinājies, gluži otrādi – uz austrumiem un ziemeļiem no Konsepsjonas pilsētas tas ir pat pieaudzis.

Ziņu avots: Leta, YouTube

Fotofakts: Augsta seismiskā un vulkāniskā aktivitāte dala Āfriku divās daļās (Foto)

Pēdējos pāris gados novērojamas lielas ģeoloģiskas izmaiņas Ziemeļaustrumu Āfrikas apgabalā – notiek tektonisko plātņu dalīšanās. Pēdējos mēnešos seismisko aktivitāšu rezultātā kontinenta dalīšanās paātrinās. Runa vairs nav par pāris milimetru izmaiņām gadā, bet gan par metriem. Zinātnieki vel neprognozē, kad varētu notikt kontinenta pārdale, bet tas notikšot ļoti strauji, iespējams pat dažās dienās.

Vairāk lasīt: Spiegel Online, Всё не просто так

Zinātnieki prognozē postošu vulkāna izvirdumu (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Zinātnieki ir nākuši klajā ar biedējošiem paziņojumiem: iespējams, drīz aktivizēsies vulkāns, kurš noslaucīs un par neapdzīvojamām padarīs divas trešdaļas ASV teritorijas, vēstī «The Daily Mail». Tas būtu sprādziens, kas tūkstošiem reižu pārsniegtu Svētās Helēnas vulkāna izvirduma spēku 1980.gadā.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Tā apmēram varētu izkatīties Jeloustounas vulkāna izvirdums. Kadrs no filmas 2012

Gaisā izspļautā lava un pelni varētu apsegt milzīgas platības un izveidot desmit pēdu biezu pelnu kārtu. Cilvēki būšot spiesti mukt no savām mājām un meklēt patvērumus citur. Zinātnieki prognozē, ka šāds murgs varētu notikt tad, ja pirmo reizi 600 000 gadu laikā izvirdīs vulkāns Jeloustounas Nacionālajā parkā, Vaiomingas štatā.

Šis vulkāns 2,1 miljona gada laikā ir izvirdis trīs reizes un pētnieki saka, ka salīdzinoši drīz mēs varētu piedzīvot kārtējo vulkāna atmošanos. Kad vulkāns izvirdīs, Īslandes vulkāna Eijafjallajekullas nodarītie postījumi 2010.gada aprīlī būs tīrais nieks, norāda zinātnieki.

Ziņu avots: Apollo, CNNYouTube

Pie Lielās izmiršanas, visticamāk, vainojamas vulkāniskās aktivitātes (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Zinātnieki atklājuši jaunus pierādījumus tam, ka masveidīgi vulkānu izvirdumi varējuši kļūt par tā dēvētās perma katastrofas jeb Lielās izmiršanas – vienas no lielākajām izmiršanām mūsu planētas vēsturē – cēloni. Sibīrijā strādājušo speciālistu raksts publicēts žurnālā Nature Geoscience, bet īsumā par pētījumu raksta portāls SCIENCENOW.

Perma katastrofa notika pirms aptuveni 250 miljoniem gadu – joprojām neskaidru iemeslu dēļ no Zemes izzuda aptuveni 90% visu okeānu iemītnieku un aptuveni 70% uz sauszemes mītošo dzīvo būtņu. Pastāv vairākas izplatītas hipotēzes, kas skaidro notikušo. Viena no tām apgalvo, ka dzīvnieki gājuši bojā ļoti aktīvas vulkāniskās darbības un tās seku dēļ.

Lai pārbaudītu šo versiju, jaunā pētījuma autori izanalizēja Sibīrijas trapus – magmas nogulas, kas veidojušās ap perma un triasa perioda robežlaiku jeb aptuveni vienlaikus ar Lielo izmiršanu. Iežos, kas veidojušies tieši pirms perma katastrofas sākuma, zinātnieki atklāja mikroskopiskas daļiņas, kas pēc masas un izmēriem atgādināja ogļu daļiņas, kādas izmet atmosfērā mūsdienu ogļu rūpnīcas.

Pētnieki uzskata, ka šādas daļiņas varēja izveidoties, kad lava izrāvās no pazemes caur Sibīrijas ogļu slāņiem. Vieglākās ogļu daļiņas varēja pacelties atmosfērā līdz pat 20 kilometru augstumā un izplatīties pa visu planētu ar gaisa straumju starpniecību. Kad ogļu daļiņas, kas satur arī smagos metālus, nonāca okeānā, tā ūdeņi kļuva pārāk toksiski Zemes iemītniekiem.

Jāatgādina, ka pagājušā gada pašās beigās cits zinātnieku kolektīvs, kas tāpat strādāja ar Sibīrijas trapiem, atrada citus pierādījumus tam, ka Lielās izmiršanas cēlonis, visticamāk, ir vulkāniskās aktivitātes. Izmantojot iegūtos datus, pētnieki pieļāva, ka izvirdumu laikā lava «iesūkusi» triljoniem tonnu fluora, hlora un sēra, kas, nonākot atmosfērā, varēja izpostīt ozona slāni.

Ziņu avots: POK.lv, YouTube