Atklāta Zemes lieluma planēta tikai 4 gaismas gadu attālumā (Video)

Tas taču ir tikpat tuvu, cik Saulei vistuvākā zvaigžņu sistēma!? Pareizi. Jaunatklātā planēta, kuras masa tikai nedaudz pārsniedz Zemes masu, riņķo Saulei vistuvākajā zvaigžņu sistēmā – Alpha Centauri. Mūs šķir tikai 4 gaismas gadi.

Alpha Centauri ir viena no spožākajām zvaigznēm dienvidu puslodes debesīs. Attālums līdz tai ir tikai 4,3 gaismas gadi. Patiesībā tā ir trīs zvaigžņu sistēma, kuru veido divas Saulei līdzīgas zvaigznes, kas riņķo tuvu viena otrai – Alpha Centauri A un B. Sistēmā atrodas vēl trešā zvaigzne, kas riņķo tālāk no A un B. Tā ir Alpha Centauri C jeb Proksima, kas ir blāvāka un aukstāka nekā abas pārējas.

Jau kopš 19. gadsimta tiek izteikti visdažādākie minējumi par planētām, kas atrodas šajā sistēmā. Tomēr meklējumi ar panākumiem nevainagojās. Līdz šim.

“Mūsu novērojumi ar HARPS instrumentu ilga vairāk nekā četrus gadus un atklāja niecīgu, bet īstu signālu, kas liecināja par ap Alpha Centauri B riņķojošu planētu, kur viens gads ilgst 3,2 Zemes dienas,” pastāstīja pētījuma vadītājs Ksavjērs Dumuskvē no Ženēvas observatorijas. “Tas ir neparasts atklājums, kurš prasīja maksimālo iespējamo atdevi no pieejamās metodes.“

Planētu “nodeva” nelielās Alpha Centauri B svārstības, kuras radīja planētas gravitācija. Efekts ir ārkārtīgi niecīgs. Planētas ietekmē zvaigzne svārstījās turp un atpakaļ ar ātrumu 51 cm/h. Tā ir līdz šim augstākā precizitāte, kādu izdevies iegūt ar radiālā ātruma metodi.

Alpha Centauri B ir tikai nedaudz mazāka un blāvāka nekā Saule. Planēta, kuras masa ir nedaudz lielāka nekā Zemes masa, riņķo ap zvaigzni tikai 6 miljonu kilometru attālumā, kas ir daudz mazāks attālums nekā tas, kādā ap Sauli riņķo Merkurs. Alpha Centauri A atrodas simtiem reižu tālāk no B komponentes nekā planēta, bet, skatoties no planētas, A komponents būtu ļoti spožs objekts debesīs.

Šī pati komanda 1995. gadā atklāja pirmo citplanētu, kas riņķoja ap Saulei līdzīgu zvaigzni. Kopš tā laika zinātnieki visā pasaulē ir atraduši un apstiprinājuši vairāk nekā 800 planētu eksistenci ap citām zvaigznēm, bet lielākā daļa no tām ir daudz lielākas nekā Zeme un atgādina Saules sistēmas milzi Jupiteru.

Nākamais izaicinājums bija atrast Zemes masas planētu ap Saulei līdzīgu zvaigzni dzīvībai labvēlīgajā zonā. Pirmais solis ir sperts.

“Šī ir pirmā planēta ar Zemei līdzīgu masu, kura ir atklāta ap Saulei līdzīgu zvaigzni. Tā riņķo ļoti tuvu zvaigznei un uz planētas ir pārāk karsti, lai tur varētu pastāvēt mums zināmās dzīvības formas,” piebilda pētījuma līdzautors Stefans Udrijs. “Bet tikpat iespējams, ka tā ir viena no vairākām planētām šajā sistēmā. Citi HARPS pētījumi, kā arī Keplera teleskopa dati norāda, ka lielākā daļa zemas masas planētas ir atrodamas šādās sistēmās.”

“Rezultāti ir iespaidīgs solis pretim Zemes dvīnes atklāšanai nelielā attālumā no Saules sistēmas. Mēs dzīvojam aizraujošā laikmetā!” secināja Ksavjērs Dumuskvē.

2016. gada nogalē vai 2017. gada sākumā uz ESO Ļoti lielā teleskopa (VLT) tiks uzstādīts jaunas paaudzes spektrogrāfs (ESPRESSO), kurš spēs reģistrēt radiālo ātrumu ar precizitāti 0,35 km/h vai vēl mazāk. Zemes izraisītais Saules radiālais ātrums ir 0,32 km/h. Zinātnieki cer, ka šī iekārta būtiski palielinās izredzes atklāt Zemes masas planētas dzīvībai labvēlīgajā zonā ap Saulei līdzīgām.

Starspace.lv, VideoFromSpace