Sausumam kavējot hidroelektrostaciju darbu, Ķīnas rūpnīcas saskārušās ar ierobežojumiem elektroenerģijas apgādē un augošām ogļu cenām, ziņo valsts mediji. Ķīna, kas ir pasaulē lielākā enerģijas patērētāja, jau cīnās ar augošu inflāciju un globālo degvielas cenu kāpumu, un šī situācija tikai pavairojusi valsts grūtības. Hidroelektrostaciju jaudai samazinoties un pieprasījumam augot, uzņēmumi piekrastes reģionos un dažās iekšzemes provincēs jau kopš marta cīnās ar elektroenerģijas padeves pārrāvumiem un pilnīgu enerģijas trūkumu, ziņo laikraksts «China Daily».
Elektroenerģijas trūkums sasniedzis lielākos apmērus kopš 2004.gada, un domājams, ka vasarā šī problēma saasināsies vēl vairāk, pieprasījumam sasniedzot augstāko punktu. Vissmagākā situācija tiek prognozēta piekrastē esošajā Dzjansu provincē. «China Daily» brīdina, ka elektroenerģijas piegāde varētu būt pat par 16% mazāka nekā provincei nepieciešams.
Ķīnas vidieni sausums moka jau vairākus mēnešus, atstājot miljonu cilvēku bez pienācīga dzeramā ūdens un mazinot hidroelektrostaciju jaudu. Kopš sestdienas teju 1400 ūdenstilpnēs Hubejas provincē ūdens līmenis nokrities zem ekspluatācijas līmeņa, atsaucoties uz valdības sniegtajiem datiem, trešdien ziņoja «China Daily». Laikraksts vēsta, ka pat Trīs aizu dambī ūdens nokrities zem līmeņa, kas nepieciešams netraucētai enerģijas ražošanai. Trīs aizu dambis ir pasaulē lielākais hidroelektroenerģijas projekts, kas nodrošina arī plūdu kontroli Jandzi upē.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Džedzjanas provincē valsts austrumu krastā daudzas rūpnīcas jau tagad spiestas katru trešo dienu aizkavēt ražošanu, lai saglabātu enerģiju. Līdzīgi pasākumi ieviesti arī Hunaņas provincē valsts vidienē un citos reģionos.
Arī Šanhajas varas iestādes izlēmušas no jūnija līdz septembrim ieviest elektroenerģijas normēšanu Ķīnas lielākā tērauda ražotāja «Baosteel Group Corp» rūpnīcā, ziņoja «China Daily». Turklāt analītiķi elektroenerģijas trūkumu saista arī ar augošajām ogļu cenām, kas traucē termoelektrostacijām palielināt savu jaudu.
Sausums valsts vidienē var saasināt arī inflāciju, jo gaidāms, ka šajās provincēs ievērojami samazināsies graudu un zivju produkcija, ziņoja valsts mediji. Ķīnas patēriņa cenu indekss, kas ir galvenā inflācijas mēraukla, aprīlī sasniedza 5,3%, nedaudz samazinoties, salīdzinot ar 5,4% martā, tomēr vienalga pārsniedzot Pekinas nosprausto mērķi 2011.gadam – četrus procentus. Paturot prātā inflācijas spēju izraisīt sociālus nemierus, Ķīnas valdība veikusi virkni pasākumu, lai iegrožotu augošās cenas, tostarp aizliedzot dīzeļdegvielas eksportu.
Informācijas avots: Apollo, tv.sohu.com, seattlepi.com, Wall Street Journal
Citāda Pasaule 