Arktiskie ledāji var izzust jau tuvākajos desmit gados (Foto)

16/08/2012 no

Līdz šim tika uzskatīts, ka Arktikas ledus sega izzudīs ne ātrāk kā pēc 50-100 gadiem. Bet norvēģu zinātnieki tagad sliecas domāt savādāk.

“Tik biezus ledus gabalus, kā, teiksim 1990-gadā mēs vairs neatradām. Izejot no tā, ko mēs ieraudzījām, es nebrīnīšos, ja pēc 10 gadiem arktiskie ledāji izkusīs pilnībā”, – paziņoja okeanogrāfs Ermonds Hansens.

Jau praktiski izzuduši daudzgadīgie ledi biezumā virs 5 metriem. Faktiski kopš 1990 gada visbiezāko ledusblāķu biezums samazinājies no 4,3 metriem līdz 2,2 metriem.

Ledāju platība Arktikā 14.08.12 salīdzinoši ar iepriekšējo ledus minimuma rekordu 2007 gadā.

“Šī informācija nevieš optimismu. Kušana noritēs ļoti strauji un tas nopietni iespaidos balto lāču, roņu, zivju un putnu dzīvi.Bez tam, ja ledus paliks mazāk, samazināsies saules staru atstarošana no Zemes virsmas. Tas nozīmē, ka okeāns sasils arvien vairāk”, – uzskata Norvēģijas apkārtējas vides aizsardzības un starptautiskās attīstības ministrs Ēriks Suleims.

Ziemeļpola paskats arī nevieš optimismu…   North Pole Cam 1 15.08.12 @ arctic.io

Ledāju kušana var kļūt nebūt ne par vienīgo problēmu Arktikā. Nesen reģionā atklāja intensīvus metāna gāzes izmešus atmosfērā. Uz Arktiku tika nosūtīta pētnieku grupa no Krievijas un ASV, precīzi dati par ekspedīcijas rezultātiem tiks iegūti pēc pusgada.

Bet jau tagad var teikt, ka iepriekšējās zinātnieku aplēses par šīs gāzes krājumiem Arktikā bija stipri par zemu. Sašķidrinātā metāna daudzums Ziemeļu Ledus okeānā ir tūkstošiem reižu lielāks, nekā mūsdienu atmosfērā. Šīs gāzes koncentrācijas palielināšanās gaisā var pastiprināt siltumnīcas efektu uz mūsu planētas.

Madcat.lv, inhabitat.com, arctic.io

Ievietots iekš Arktika, Foto, Globālā sasilšana, Ilustratīvais materiāls, Klimata izmaiņas, Klimatiskie rekordi, Klimats, Ledāju kušana, Metāna gāzes atbrīvošanās, Monitorings Tagged with , , , , , , , , ,

Ledus daudzums Arktikā – mazākais kopš novērojumu sākšanas (Video)

12/08/2012 no

Ledus klātās platības Arktikā augustā samazinās tik strauji kā nekad iepriekš kopš šādu mērījumu sākšanas 1979.gadā, liecina Kolorādo universitātes Nacionālā sniega un ledus datu centra publicētā informācija.

Ledāju platība Arktikā patlaban ir mazāka nekā 2007.gadā, kad tika reģistrēts visu laiku mazākais ledus daudzums – 2007.gada 16.septembrī ledus klātās teritorijas izmērs saruka līdz 4,13 miljoniem kvadrātkilometru. Ja pašreizējā tendence turpināsies, šā gada septembrī tiks sasniegts jauns atkušņa rekords.

Jūlijā ledus daudzums Ziemeļu Ledus okeānā bija otrs mazākais, atpaliekot vienīgi no 2011.gada atkušņa. Šā gada 1.augustā ledāju platība bija sarukusi līdz 6,5 miljoniem kvadrātkilometru – tik zems rādītājs šajā datumā novērots pirmo reizi vēsturē. 10.augustā ledāju platība samazinājās jau līdz 5,4 miljoniem kvadrātkilometru, kas arī ir neredzēti zems rādītājs.

Šajā vasarā Arktikā tika novērots neparasts fenomens – vasaras negaisi. Pēdējos 34 gados šādi negaisi ir reģistrēti ne vairāk kā 8 reizes. 

Neierasti strauja ledus kušana šovasar konstatēta ne tikai Ziemeļu Ledus okeānā, bet arī Grenlandē. Pirmo reizi 34 gados – kopš tiek veikti novērojumi no satelītiem – atkusnis jūlijā skāra teju visu Grenlandi, lai gan parasti ledus kušana vērojama tikai pusē salas.

Pētnieki no Kornela universitātes jūnija sākumā paziņoja, ka sarūkošās ledāju platības var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru Ziemeļu puslodes vidējā platuma grādos, tajā skaitā ASV un Eiropā.

Tā kā ledus sedz arvien mazākas ūdens platības, okeāns vasarā uzņem vairāk Saules enerģijas. Ūdenī uzkrātais siltums ziemā silda atmosfēru, samazinot gaisa spiediena un temperatūras starpību starp Arktiku un vidējiem platuma grādiem. Tas savukārt vājina dominējošos vējus, kuri parasti neļauj aukstumam aizplūst uz dienvidiem, un līdz ar to pieaug varbūtība, ka vidējos platuma grādos ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas, secinājuši zinātnieki.

Kasjauns.lv, The National Snow and Ice Data Center, Vseneprostotak.ru

Ievietots iekš Arktika, Atmosfēras fenomeni, Globālā sasilšana, Ilustratīvais materiāls, Klimata izmaiņas, Klimatiskie rekordi, Klimats, Ledāju kušana, Negaisi, Novērojumi, Video Tagged with , , , , , , , , , ,

NASA jūlijā konstatējusi nepieredzēti strauju Grenlandes ledus vairoga kušanu (Video)

25/07/2012 no

Satelītuzņēmumi liecina, ka Grenlandes ledus vairogs šomēnes kusis nepieredzēti lielā platībā, paziņojusi ASV Nacionālā Aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA).

Tāda mēroga kušana nav fiksēta trijos gadu desmitos, kopš tiek veikti novērojumi no Zemes mākslīgajiem pavadoņiem. Šoreiz tā skārusi pat Grenlandes aukstāko punktu un klimata ziņā aukstāko vietu – Samita staciju, kur saskaņā ar ledus urbumu izpētes datiem kušana pēdējo reizi novērota 1889.gadā.

Vasaras mēnešos no virspuses parasti kūst aptuveni puse ledus vairoga platības, lielākā kušana satelītnovērojumu vēsturē aptvērusi 55% virsmas, bet šogad šī teritorija no 8.jūlija četru dienu laikā pieaugusi no 40% līdz 97%, pārsteidzot un satraucot zinātniekus. Tātad patlaban ledus vairogs vairāk vai mazāk atkūst gandrīz visā platībā, sākot no plānajām malām zemajās Grenlandes piekrastēs līdz vidusdaļai, kur tā biezums sasniedz trīs kilometrus.

“Vērojot ledus kušanu vietās, kur tā agrāk visai ilgā periodā nav pieredzēta, nākas apsēsties un padomāt, kāpēc tā notiek,” sacījis NASA vadošais pētnieks Valīds Abdalati. “Tas ir nopietns signāls, kura nozīmi mēs sāksim aptvert tikai turpmākajos gados.”

Pēc viņa teiktā, šobrīd NASA vēl nevar pateikt, vai runa ir par retu dabisku norisi, vai arī cilvēka darbības izraisītu klimata pārmaiņu rezultātu. Zinātnieki gan cer, ka atkusušais ledus lielākajā daļā Grenlandes ledus vairoga virsmas atkal sācis sasalt.

Pirms dažām dienām NASA ziņoja, ka no Grenlandes ledāja atdalījies milzīgs aisbergs, kas izmērā divas reizes pārsniedz Manhetenas teritoriju.

Leta, NASA, The National Snow and Ice Data Center,  

Ievietots iekš Foto, Globālā sasilšana, Ilustratīvais materiāls, Klimata izmaiņas, Ledāju kušana, Novērojumi, Video, Zinātnieki Tagged with , , , , , , ,

Arktikas strauji kūstošais ledus var Latvijai atnest aukstuma viļņus

12/06/2012 no 1 komentārs

Šomēnes Arktikā vērojama neierasti strauja ledus kušana, un ledus klātā ūdens platība pietuvojusies visu laiku zemākajam rādītājam, liecina Kolorādo universitātes Nacionālā sniega un ledus datu centra publicētā informācija.

 

Arktikas ledāju platība ir aptuveni par miljonu kvadrātkilometru mazāka nekā parasti šajā gada laikā. Savukārt Antarktikā ledus daudzums atbilst normai, tur valda ziema un pieņemas spēkā aukstums, Antarktīdas vidienē gaisa temperatūra pēdējās dienās noslīdējusi pat zem -80 grādiem.

Maijā ledāju platība Arktikā bija vidēji 13 miljonu kvadrātkilometru jeb pusmiljonu kvadrātkilometru zem 1979.-2000.gada vidējā rādītāja. Pagājušajā mēnesī Arktika zaudēja vidēji 52 tūkstošus kvadrātkilometru ledus dienā, kas ir par sešiem tūkstošiem vairāk nekā ierasts. Savukārt pēdējās dienās šis rādītājs ir trīskāršojies – ledus platība sarūk pat par 180 000 kvadrātkilometru dienā.

Pētnieki no Kornela universitātes pagājušajā nedēļā paziņoja, ka sarūkošās ledāju platības var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru Ziemeļu puslodes vidējā platuma grādos, tajā skaitā ASV un Eiropā, tostarp Latvijā.

Tā kā ledus sedz arvien mazākas ūdens platības, okeāns vasarā uzņem vairāk Saules enerģijas. Ūdenī uzkrātais siltums ziemā silda atmosfēru, samazinot gaisa spiediena un temperatūras starpību starp Arktiku un vidējiem platuma grādiem. Tas savukārt vājina dominējošos vējus, kuri parasti neļauj aukstumam aizplūst uz dienvidiem, un līdz ar to pieaug varbūtība, ka vidējos platuma grādos ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas, secinājuši zinātnieki.

BNS, The National Snow and Ice Data Center

Ievietots iekš Antarktika, Arktika, Aukstums, Ilustratīvais materiāls, Klimata izmaiņas, Klimatiskie rekordi, Klimats, Ledāju kušana, Meteroloģija, Prognozes, Zinātnieki Tagged with , , , , , , , , , ,

← Vecāki ieraksti

Jaunāki ieraksti →