NASA: Antarktīdas ledus kūst arvien straujāk (Vizuālā informācija)

Kūstot saskarē ar ūdeni esošajiem ledus slāņiem, ledus biezums Antarktīdā sarūk arvien straujāk, atsaucoties uz Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) veikto pētījumu, vēsta BBC.

No satelīta veiktie mērījumi, kas izdarīti 4,5 miljonus reižu, parāda, ka virs ūdens esošā ledus biezums ik gadu sarūk par septiņiem metriem. Turklāt visstraujāk tas kūst ledus gabalu zemākajā daļā, ko izraisa ūdens temperatūras celšanās Dienvidu okeānā.

«Ūdens temperatūras paaugstināšanās un tā skābuma palielināšanās Antarktīdas ledum rada daudz lielākus draudus nekā globālā sasilšana un gaisa temperatūras palielināšanās,» uzsver amerikāņu zinātnieki.

Ūdenī peldošo ledus gabalu kušanas rezultātā no Antarktīdas sauszemes noslīd tur esošais ledus, kā rezultātā ceļas ūdens līmenis Pasaules okeānā, brīdina NASA speciālisti.

Ūdens līmeņa celšanās pastiprinās ar katru gadu, radot draudus daudzu pasaules valstu krasta līnijas applūšanai un vairāku salu valstu pilnīgai izzušanai.

Lielāko ledus masu biezums Antarktīdā sasniedz līdz pat 500 metriem.

BNNsouthbendtribune.comthinkprogress.org

P.S. Bet kas tad notiek mūsu galā – Arktikā???

Arktikā viss ir “Cool”, tiešā nozīmē un satraukumam nav pamata! 😉

28.04.2012 @ Arctic Sea Ice News and Analysis

Eiropā krīt karstuma rekordi (Video)

Svētdien lielā Eiropas daļā, tostarp Latvijas kaimiņvalstīs, turpinās karstums, liecina meteoroloģiskā informācija. Vairākos desmitos pilsētu pārspēts 29.aprīļa karstuma rekords, daudzviet kritis arī visa mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Gaisa temperatūra Čehijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas, Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas galvaspilsētās svētdienas pēcpusdienā paaugstinājās līdz +29 grādiem. Vietām Baltkrievijā, Polijā, Rumānijā un Ukrainā termometra stabiņš sasniedza +31 grāda atzīmi. 30 grādu karstums reģistrēts arī Austrijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Grieķijā, Horvātijā, Serbijā un Slovākijā.

Pavasarim neraksturīgi augsto gaisa temperatūru nodrošina anticiklons, kas atrodas virs Eiropas dienvidaustrumu daļas. Latvija atrodas uz robežas starp karstām un vēsām gaisa masām, un svētdien tikai Daugavpils apkaimē gaisa temperatūra pārsniedza +20 grādu atzīmi, bet valsts lielākajā daļā nebija siltāks par +14..+19 grādiem. Dienas vidū Rīgā bija +17 grādu, bet Igaunijas galvaspilsētā Tallinā – tikai +11 grādu.

Jau ziņots, ka arī sestdien Lietuvas galvaspilsētā Viļņā gaiss sakarsa līdz +29 grādiem, daudzās Eiropas valstīs temperatūra sasniedza +30 grādu atzīmi. +31 grāds sestdien tika reģistrēts vietām Austrijā, Itālijā, Polijā, Rumānijā, Slovēnijā, Šveicē un Ukrainā, savukārt Bosnijā un Hercegovinā, Korsikas salā un Vācijā termometra stabiņš sasniedza +32 grādus.

Apollo, Vesti.ru

P.S. Eiropai kā reiz “īstais laiks ķert iedegumu”  😉

28.04.2012 @ Environment Canada - Ozone and UV Monitoring

Laika apstākļi pasaulē 20.03.12 (Video)

Spānija: sniegputenis

Šī lapa vairs nav pieejama.

Austrālija: tornado

Šī lapa vairs nav pieejama.

Peru: plūdi

Šī lapa vairs nav pieejama.

ASV (Teksasas štats): tornado

Krievija (Kamčatka): sniegputenis

Šī lapa vairs nav pieejama.

Vesti.ru

Atskats uz klimatiskiem apstākļiem Latvijā (Grafiskā informācija)

2011. gads atkal bija jūtami siltāks par normu pēc 2010. gada, kurš ar vidējo gaisa temperatūru +5,6ºC (0,2 grādus zem ilggadīgās normas) bija aukstākais šajā gadsimtā (1. attēls). Ar vidējo gaisa temperatūru +7.3ºC (1,5 grādus virs normas) 2011. gads bija septītais siltākais pēdējos 88 gados. Vissiltākie Latvijā ir bijuši 1989. un 2008. gadi, to vidējā gaisa temperatūra bija 0,4 grādus augstāka kā 2011. gadā. Savukārt visaukstākā gada rekords Latvijā joprojām pieder 1941. gadam – tā vidējā gaisa temperatūra bija tikai +3,1ºC.

2011. gada nokrišņu daudzums – 690 mm – turpretī bija tuvs normai: 4% virs tās. Vēsturiskie dati liecina, ka visbagātākais ar nokrišņiem ir bijis 1928. gads, tajā nokrišņu daudzums pārsniedza normu par 33%. Ar nokrišņu daudzumu vidēji Latvijā 856 mm (129% no ilggadīgās normas) otrais ar nokrišņiem bagātākais bija 2010. gads. Ilggadīgie dati liecina, ka vismazāk nokrišņu Latvijā ir bijis 1951. gadā – 74% no normas (1. attēls).

1.attēls. Gada vidējās gaisa temperatūras un nokrišņu daudzuma ilggadīgās izmaiņas Latvijā

2010.-2011. gada kalendārā ziema

2010.-2011. gadu ziema, tāpat kā iepriekšējā, Latvijā bija laika apstākļu kontrastiem bagāta. Lai arī 2010.-2011. gadu ziema ar vidējo gaisa temperatūru -6,2ºC (20. aukstākā) bija tikai 0,5 grādus siltāka par iepriekšējo, temperatūras gaitas ziņā tās krasi atšķīrās. (2.attēls).

2.attēls.Gaisa temperatūras un nokrišņu daudzuma Latvijā izmaiņas

Nokrišņu daudzuma ziņā, pateicoties decembrim un janvārim, 2010.-2011. gadu ziema ar kopējo nokrišņu daudzumu 136% no normas bija septītā ar nokrišņiem visbagātākā pēdējos 88 gados.

3. attēls. Sniega segas biezums Latvijā 2010.-2011. gadu ziemā salīdzinājumā ar normu

2011. gada pavasaris

2011. gada pavasaris, tāpat kā 2010. gadā, bija vienu grādu siltāks par normu. Siltāki par normu gan pagājušogad, gan arī šogad bija visi pavasara mēneši.

Savukārt nokrišņu ziņā, lai gan pēc sausajiem marta un aprīļa mēnešiem nokrišņu šī gada maijā bija vairāk par normu (2. attēls), 2011. gada pavasaris kopumā bija sausāks (86% no normas) kā pagājušais (119%).

2011. gada vasara

2011. gada vasara atkal bija vissiltāko skaitā. Ar vidējo gaisa temperatūru +18,0ºC (2,2 grādus virs normas) tā dalīja 2. – 3. vietu ar 2002. gadu, par 0,4 grādiem atpaliekot no līdz šim vissiltākās – 2010. gada vasaras.

2011. gada vasaras nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 274 mm (125% no normas). 2010. gada vasara bija trešā mitrākā pēdējos 88 gados, bet 2011. gada vasaras kopējais nokrišņu daudzums to ir ierindojis mitrāko vasaru 20. vietā.

2011. gada rudens

Kopumā 2011. gada rudens bija patīkami silts un sauss. Tā vidējā gaisa temperatūra bija +8,5ºC (2 grādus virs normas), tādējādi kļūstot par piekto siltāko rudeni Latvijā. Ilggadīgie dati rāda, ka ar vidējo gaisa temperatūru +9,7ºC vissiltākais rudens Latvijā ir bijis 1934. gadā. Savukārt visaukstākais rudens ir bijis 1993. gadā – tad vidējā gaisa temperatūra bija tikai +3,1 grāds. No 21. gadsimta gadiem desmit visaukstāko rudeņu skaitā kā devītais ir 2002. gada rudens.

Visi 2011. gada rudens mēneši bija ne tikai siltāki, bet arī kopumā sausāki par normu. Līdz ar to viss rudens ar nokrišņu daudzumu 68% no ilggadīgās normas ir bijis 12. sausākais. Visvairāk nokrišņu – ap 160% no normas – ir bijis 1923. un 1952. gadu rudens sezonās, bet vissausākajā – 1951. gada rudenī – zemi sasniedza tikai puse no sezonas nokrišņu „plāna”.

2011.-2012. gada kalendārā ziema

Ar temperatūras un nokrišņu kontrastiem ir noslēgusies 2011.-2012. gadu kalendārā ziema (decembris, janvāris, februāris). Pārsvarā aukstais februāris līdzsvaroja silto decembri un tādējādi ziemas vidējā gaisa temperatūra (-3,4ºC) bija tuva normai: 0,5 grādus virs tās.

Savukārt bagātīgais dažāda veida nokrišņu daudzums visos ziemas mēnešos ir darījis šo ziemu par visbagātāko ar nokrišņiem Latvijā pēdējo 90 gadu laikā. Ziemas kopējais nokrišņu daudzums bija 210 mm, kas ir 167% no normas.

Pilnu versiju lasīt – LVĢMC