Vizuālās informācijas monitorings
04/12/2012
Kamēr Jakutijā sals sasniedza 50 grādu atzīmi, tikmēr Krievijas Eiropas daļas dienvidos tika pārspēti siltuma rekordi, bet citus reģionus atkal pārklāja bieza sniega kārta.
Krieviju un Ukrainu naktī uz otrdienu pārklājusi bieza sniega sega, radot rekordlielus satiksmes sastrēgumus Maskavā un atstājot bez elektrības aptuveni 300 pilsētas Ukrainā.
Turpinājums21/11/2012
Rīga, 21.nov., LETA. Sagaidāms, ka turpmāk ekstremālas dabas parādības kļūs spēcīgākas un notiks biežāk un, ja Eiropas sabiedrība neveiks attiecīgus pielāgojumus, kaitējuma izmaksas turpinās pieaugt, liecina Eiropas vides aģentūras mājaslapā publicētais ziņojums “Klimata pārmaiņas, ietekme un neaizsargātība Eiropā 2012.gadā”.
Ziņojumā minēts, ka Eiropā novērota augstāka vidējā gaisa temperatūra (neaizmirstam arī ASV kuru mocīja rekordilgstošs karstums un sausums, un beigās vel viesuļvētra “Sendija” “iekabināja” 50 miljardu dolāru postījumus), kā arī nokrišņu daudzuma samazināšanās dienvidu reģionos un nokrišņu daudzuma palielināšanās Ziemeļeiropā. Grenlandes ledus kārta, Ziemeļu Ledus okeāna ledus un daudzi ledāji visā Eiropā kūst, ir samazinājies sniega segas biezums un ir uzsiluši mūžīgā sasaluma slāņi.
Turpinājums27/08/2012
Šīs vasaras lielais karstums izraisījis bezprecedenta ledus un sniega kušanu Alpos, un dažas kalnu virsotnes pirmo reizi meteoroloģisko novērojumu vēsturē ir kailas, liecina uzņēmuma «Weather Underground» apkopotā informācija.
Eiropas augstākajā dzelzceļa stacijā «Jungfraujoch» Šveicē, kas atrodas 3,5 kilometrus virs jūras līmeņa, gaisa temperatūra 19.augustā sasniedza +12,8 grādus, kas ir absolūtais siltuma rekords šajā vietā kopš 1937.gada, kad tika sākti meteoroloģiskie novērojumi.
Jauns siltuma rekords tika sasniegts arī Eiropas augstākajā meteoroloģisko novērojumu punktā uz Itālijas un Šveices robežas, kur 4,5 kilometru augstumā gaisa temperatūra 20.augustā pakāpās līdz +8,3 grādiem. Temperatūras rekordi reģistrēti arī citviet Alpos, un daži kalni pirmo reizi vēsturē ir brīvi no sniega.
Aplēses liecina, ka pēdējo 40 gadu laikā ledus un sniega masa Alpos ir sarukusi par vismaz ceturto daļu, neskaitot šā gada nepieredzēti straujo ledāju kušanu.
1875 gada un 2004 gada Alpu virsotņu fotogrāfijas @ Gary Braasch
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā ledus daudzums Ziemeļu Ledus okeānā sasniedza zemāko rādītāju kopš novērojumu sākšanas 1979.gadā, pārspējot 2007.gada rekordu. Ledus platība Arktikā patlaban ir aptuveni puse no pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidējā rādītāja. (Skat. Ledus daudzums Ziemeļu Ledus okeānā sarucis līdz zemākajam rādītājam novērojumu vēsturē (Video))
Tāpat arī vēstīts, ka lielu Eiropas daļu šovasar piemeklēja intensīvākais karstums kopš 2003.gada, bet dažās valstīs, it īpaši Balkānu reģionā, šī sezona pretendē uz visu laiku karstākās vasaras titulu. Eiropas dienvidaustrumu daļā saglabājas līdz +43 grādiem (Video)
Teju katru augusta dienu gaisa temperatūra Eiropā ir pārsniegusi +40 grādu atzīmi. Vismaz 50 apdzīvotās vietās Eiropā šovasar reģistrēta visu laiku augstākā gaisa temperatūra. 20.augustā Čehijā ar +40,4 grādiem tika sasniegts jauns nacionālais karstuma rekords. Temperatūras rekordi pasaulē – Lucifers Eiropā, izžuvusī Misisipi un izkususī Arktika (Video)
25/08/2012 1 komentārs
Karstuma vilnis, kas Eiropu sasniedza pirms vairāk nekā nedēļas, ar lielāko intensitāti turpinās Balkānu reģionā, kur valda svelme līdz +43 grādiem.
Meteoroloģisko brīdinājumu sistēmā «Meteoalarm» publicētā informācija liecina, ka augstākās pakāpes brīdinājums par sestdien gaidāmu ļoti augstu gaisa temperatūru aizvien ir spēkā Itālijā, Horvātijā, Serbijā un Ungārijā. Kopumā brīdinājums izsludināts vismaz 13 valstīs.
Virs +35 grādiem gaisa temperatūra sestdien paaugstināsies plašā Eiropas dienvidaustrumu daļā – teritorijā no Itālijas līdz Ungārijai, Ukrainai un Turcijai. Piektdien augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Bulgārijā, kur termometra stabiņš sasniedza +43 grādu atzīmi.
Tuvākajās dienās lielais karstums atkāpsies, Balkānu valstīs vietām pat gaidāmas nelielas salnas, tomēr nākamnedēļ gaisa temperatūra daudzviet atkal pakāpsies virs +30 grādiem. Daudzviet Eiropā saglabāsies liels sausums un ļoti augsta ugunsbīstamība mežos, brīdina sinoptiķi.
Atēnu ziemeļaustrumu pievārtē sestdienas rītā izcēlies liels mežu ugunsgrēks, kas apdraud tur esošo armijas bāzi, ziņo amatpersonas un mediji. «Uguns virzās par mežainu gravu un liesmo plašā frontē,» sabiedriskajam televīzijas kanālam NET pavēstīja vietējās municipalitātes mēra vietnieks. «Tas ir bīstami, jo apkārtnē atrodas armijas bāze.»
Policija slēgusi satiksmi pa nacionālās nozīmes lielceļu, kas ved uz ziemeļiem no Atēnām. Ugunsgrēks sākās pirms saullēkta Afidnu apkārtnē, un šobrīd tā savaldīšanā iesaistīti 100 ugunsdzēsēji. Uz notikumu vietu nosūtītas arī četras lidmašīnas un divi helikopteri.
Toties Stokholmā šogad bijušas tikai sešas īstas vasaras dienas, kad gaisa temperatūra pārsniegusi 25 grādus pēc Celsija, secinājuši zviedru meteorologi.Turpretī pagājušajā vasarā Zviedrijas galvaspilsētā termometra stabiņš 25 grādu atzīmi pārsniedza 28 dienas.
“Mums nav bijuši īsti karstuma viļņi. Gan jūnijā, gan jūlijā temperatūra 25 grādus pārsniedza tikai dažas reizes. Arī lijis daudz,” laikrakstam “Dagens Nyheter” norādīja Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta (SMHI) meteoroloģe Līsa Frosta.
SMHI ir apkopojis datus no 1.jūnija līdz 19.augustam. Malmē Zviedrijas dienvidos šovasar gaisa temperatūra 25 grādus pēc Celsija pārsniegusi deviņas dienas, bet Gēteborgā – tikai piecas dienas.
Eksperti vēso laiku skaidro ar karstuma vilni dienvidos. “Vidusjūrā bija ļoti spēcīga augsta spiediena sistēma. Tur bija patiešām karsti. Tas ļāva zema gaisa spiediena sistēmai atnākt pie mums, atnesot mums nestabilus laikapstākļus,” skaidroja Frosta.
Tomēr šonedēļ Zviedrijā bijušas arī pāris patiešām saulainas dienas. Pirmdien Lundā gaisa temperatūra sasniedza 32,1 grādu pēc Celsija, kas ir augstākā temperatūra, kāda šogad reģistrēta Zviedrijā.
Citāda Pasaule 