Vulkānu izvirdumi visā pasaulē traucē aviosatiksmi (Video)

15/06/2011 no

Čīles vulkāna pelni var traucēt gaisa satiksmi vairākus mēnešus

 

Čīles vulkāna izvirduma radītā pelnu mākoņa dēļ gaisa satiksme Dienvidamerikā un pat Austrālijā un Jaunzēlandē var būt traucēta vairākus mēnešus, otrdien prognozēja eksperti. Pujeves vulkāns Čīles dienvidos Argentīnas robežas tuvumā sāka izmest pelnus 4.jūnijā. Tas ir pirmais šī vulkāna izvirdums kopš 1960.gada, kad izvirdums bija noticis pēc 9,5 ballu zemestrīces.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Izvirduma radītā pelnu mākoņa dēļ tika atcelti simtiem avioreisu, sevišķi Argentīnā un Urugvajā. Spēcīgie vēji pelnu mākoni aizpūta pāri Klusajam okeānam vairāk nekā 9000 kilometru attālumā līdz Jaunzēlandei un Austrālijai, liekot atcelt avioreisus arī šajās valstīs.

Šī lapa vairs nav pieejama.

“Nav nekādu pazīmju, ka situācija īstermiņā mainīsies vai stabilizēsies,” sacīja Čīles Nacionālā ģeoloģijas un kalnrūpniecības dienesta direktors Enrike Valdivjeso. “Smalki pelni, kādus mēs esam redzējuši pēdējā izvirdumā, var palikt gaisā mēnešiem ilgi. Ja pelnu stabs arī turpmāk būs līdz deviņu kilometru augsts, tie var viegli izplatīties. Jo augstāk atrodas pelni, jo vairāk tie tiek aizpūsti citur,” teica Valdivjeso. Ja izvirdums pastiprināsies, atmosfērā izmesto pelnu daudzums var palielināties.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Brazīlijas varas iestādes otrdien paziņoja, ka Pujeves vulkāna pelni sasnieguši Brazīlijas dienvidu pilsētas Portualegri un Florianopolisu. Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas lidostas otrdienas vakarā atsāka darbību, pelnu mākonim virs tām izklīstot. Darbību pakāpeniski atsāka arī Urugvajas galvenā starptautiskā lidosta.

Čīles vulkāni parasti izmet vairāk pelnu nekā Īslandes vai citu Eiropas valstu vulkāni, jo Čīles vulkānu magma ir biezāka un paceļas lēnāk. 1989.gadā pēc Lonkimaja vulkāna izvirduma Čīlē pelnu mākonis saglabājās apmēram divus mēnešus.

Informācijas avoti: Delfi.lv, Вести.Ru, Канал ПИК, AlJazeeraEnglish

Kamčatkas vulkāna Kizimena un Āfrikas vulkāna Nabro izvirdums

 

Virszemes dienesti rekomendē mainīt kursu virs Kamčatkas lidojošo lidmašīnu pilotiem. Tas saistīts ar to, ka Kizmena vulkāns izmetis pelnu mākoni sešu kilometru augstumā, un vulkāniskie pelni var sabojāt lidmašīnu dzinējus.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Patlaban pelnu grīste no Kizmena stiepjas 400 kilometru garumā, reģiona iedzīvotājiem pelni nesot bīstami.

Bet cita vulkāna Nabro aktivitāte, kurš atrodas Āfrikas valstī Eritrejā, jau izraisījusi traucējumus starptautiskajā aviosatiksmē. Pelnu mākonis jau pārklājis Ēģiptes pilsētas Asuānu un Luksoru.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Nabro vulkāna pamošanos izraisījusi spēcīgu zemestrīču sērija. Pēc tām vulkāns izmetis pelnu stabu 15 tūkstošu metru augstumā, kurus vējš nes uz Ēģiptes pusi. Izvirdums ir nedaudz pierimis, taču pelnu mākonis joprojām ir bīstams aviācijai un sakarā ar to ir atcelti daudzi avioreisi.

Informācijas avoti: Madcat.lv, Вести.Ru, Петербург-Пятый канал

Informācijas avoti:

Ievietots iekš Cilvēku evakuācija, Dzīvnieku masveida bojāeja, Izmaiņas ekosistēmā, Lauksaimniecības postījumi, Satiksmes traucējumi, Video, Vulkāni, Vulkānu izvirdumi Tagged with , , , , , , ,

Ķīnā ķimikāliju noplūdes dēļ, vairāk kā pusmiljons cilvēku palikuši bez dzeramā ūdens (Video)

08/06/2011 no

Simtiem tūkstošu cilvēku Ķīnas austrumos palikuši bez dzeramā ūdens pēc tam, kad no kādas fabrikas notika toksisko ķimikāliju noplūde upē, trešdien vēsta vietējie mediji. Rūpnīca bagātajā Džedzjanas provincē tiek turēta aizdomās par Tiaosji upes piesārņošanu ar ķimikālijām, kuru vidū ir arī benzols un alkēni, vēstīja vietējā ziņu aģentūra “Sjiņhua”, atsaucoties uz valdības paziņojumu.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Aģentūra vēsta, ka piesārņojums ir sabojājis divas ūdens attīrīšanas stacijas un ietekmējis dzeramā ūdens piegādes apmēram 850 000 cilvēkiem. Piesārņojuma dēļ svētdien darbu pārtrauca divas ūdens attīrīšanas stacijas Pinjao un Liandžu pilsētās, kas joprojām nav atsākušas darbu, vēsta “Siņhua”.

Uz pilsētām nosūtītas ūdens cisternas, kas iedzīvotājus apgādā ar dzeramo ūdeni. Kopš otrdienas pilsētās ir slēgtas skolas un bērnudārzi, ietekmēta vairāk nekā 100 uzņēmumu darbība.

Noplūde tika konstatēta nedēļu pēc tam, kad Ķīnas Vides ministrija paziņoja, ka viena no sešām lielākajām Ķīnas upēm ir tik piesārņota, ka tās ūdens nav izmantojams pat lauksaimniecībā. Nedēļas nogalē piesārņojuma noplūde notika vēl vienā upē Džedzjanas provincē.

Informācijas avoti: Delfi.lv, NTDTV

Ievietots iekš Dabas resursu samazināšanās, Ekoloģiskās katastrofas, Izmaiņas ekosistēmā, Tehnogēnās katastrofas, Toksiskais piesārņojums, Video, Ķīmiskais piesārņojums Tagged with , , , , , , ,

Amazones mežu izciršanas apjomi ir dubultojušies pēdējā gada laikā (Video, Foto)

20/05/2011 no

Pēc saņemtajiem datiem par izcirtumiem pie Amazones upes ir vērojama šausminoša tendence, ja 2010. gada martā un aprīlī  mežu izcirta 103 km², tad šogad divos mēnešos jau 593 km². Amazones lietus meži jeb “pasaules plaušas” klāj 5% zemeslodes un 40% Dienvidamerikas kontinenta, turklāt vairāk nekā puse šo platību pieder Brazīlijai. Lietus mežu komerciāla izciršana ir nozīmīgākais cēlonis to līdzšinējā izpostīšanā. Lielākā daļa meža tiek izcirsta sojas plantāciju ierīkošanai.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pēc Pasaules bankas datiem, kopš 70. gadu sākuma kopumā iznīcināts aptuveni 653 000 km2 lietus meža – šī platība aptver Franciju un Portugāli kopā. Savukārt starptautiskā neatkarīgā organizācija “Greenpeace” lēš, ka katru gadu iznīcina aptuveni 25 000 – 30 000 km2, kas ir aptuveni puse no Latvijas teritorijas.

Vairāku gadu desmitu ilgā nesaudzīgā, neapdomīgā un dramatiskā kokaugu izciršana ir iemesls tam, ka daudzas no dzīvnieku un augu sugām ir apdraudētas, vairākas no tām atrodas uz izzušanas robežas.

Tās nav vienīgās nelaimes šajā apvidū …nesen jau pieminēja globālās sasilšanas ietekmi uz šo reģionu, kuru piemeklēja sausums un pilnīgi izkalta teritorija 2 435 000 km², kas būtu mērams kā trīs Francijas kopā.

Informācijas avoti: KLlproject.lv, Канал ПИК, Природа.SU

Ievietots iekš Dabas resursu samazināšanās, Dzīvnieku masveida bojāeja, Ekoloģija, Ekoloģiskās katastrofas, Foto, Izmaiņas ekosistēmā, Klimata izmaiņas, Mežu iznīcināšana, Sausums, Video Tagged with , , , , , , , , , , ,

Kaspijas jūrā turpinās masveida roņu bojāeja (Video)

17/05/2011 no

Manghistau apgabalā Kazahstānā, Kaspijas jūras piekrastē tika atrasti ap 50 beigtu roņu, ziņo neatkarīgie ekologi. Pēdējā desmitgadē bojāgājušo dzīvnieku skaits mērāms tūkstošos, bet masveida roņu bojāejas iemesls vel joprojām nav noskaidrots.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avots: Фактор Времени

Ievietots iekš Dzīvnieku aizsardzība, Dzīvnieku masveida bojāeja, Ekologi, Izmaiņas ekosistēmā, Video Tagged with , , , ,

← Vecāki ieraksti

Jaunāki ieraksti →