Atskats uz klimatiskiem apstākļiem Latvijā (Grafiskā informācija)

2011. gads atkal bija jūtami siltāks par normu pēc 2010. gada, kurš ar vidējo gaisa temperatūru +5,6ºC (0,2 grādus zem ilggadīgās normas) bija aukstākais šajā gadsimtā (1. attēls). Ar vidējo gaisa temperatūru +7.3ºC (1,5 grādus virs normas) 2011. gads bija septītais siltākais pēdējos 88 gados. Vissiltākie Latvijā ir bijuši 1989. un 2008. gadi, to vidējā gaisa temperatūra bija 0,4 grādus augstāka kā 2011. gadā. Savukārt visaukstākā gada rekords Latvijā joprojām pieder 1941. gadam – tā vidējā gaisa temperatūra bija tikai +3,1ºC.

2011. gada nokrišņu daudzums – 690 mm – turpretī bija tuvs normai: 4% virs tās. Vēsturiskie dati liecina, ka visbagātākais ar nokrišņiem ir bijis 1928. gads, tajā nokrišņu daudzums pārsniedza normu par 33%. Ar nokrišņu daudzumu vidēji Latvijā 856 mm (129% no ilggadīgās normas) otrais ar nokrišņiem bagātākais bija 2010. gads. Ilggadīgie dati liecina, ka vismazāk nokrišņu Latvijā ir bijis 1951. gadā – 74% no normas (1. attēls).

1.attēls. Gada vidējās gaisa temperatūras un nokrišņu daudzuma ilggadīgās izmaiņas Latvijā

2010.-2011. gada kalendārā ziema

2010.-2011. gadu ziema, tāpat kā iepriekšējā, Latvijā bija laika apstākļu kontrastiem bagāta. Lai arī 2010.-2011. gadu ziema ar vidējo gaisa temperatūru -6,2ºC (20. aukstākā) bija tikai 0,5 grādus siltāka par iepriekšējo, temperatūras gaitas ziņā tās krasi atšķīrās. (2.attēls).

2.attēls.Gaisa temperatūras un nokrišņu daudzuma Latvijā izmaiņas

Nokrišņu daudzuma ziņā, pateicoties decembrim un janvārim, 2010.-2011. gadu ziema ar kopējo nokrišņu daudzumu 136% no normas bija septītā ar nokrišņiem visbagātākā pēdējos 88 gados.

3. attēls. Sniega segas biezums Latvijā 2010.-2011. gadu ziemā salīdzinājumā ar normu

2011. gada pavasaris

2011. gada pavasaris, tāpat kā 2010. gadā, bija vienu grādu siltāks par normu. Siltāki par normu gan pagājušogad, gan arī šogad bija visi pavasara mēneši.

Savukārt nokrišņu ziņā, lai gan pēc sausajiem marta un aprīļa mēnešiem nokrišņu šī gada maijā bija vairāk par normu (2. attēls), 2011. gada pavasaris kopumā bija sausāks (86% no normas) kā pagājušais (119%).

2011. gada vasara

2011. gada vasara atkal bija vissiltāko skaitā. Ar vidējo gaisa temperatūru +18,0ºC (2,2 grādus virs normas) tā dalīja 2. – 3. vietu ar 2002. gadu, par 0,4 grādiem atpaliekot no līdz šim vissiltākās – 2010. gada vasaras.

2011. gada vasaras nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 274 mm (125% no normas). 2010. gada vasara bija trešā mitrākā pēdējos 88 gados, bet 2011. gada vasaras kopējais nokrišņu daudzums to ir ierindojis mitrāko vasaru 20. vietā.

2011. gada rudens

Kopumā 2011. gada rudens bija patīkami silts un sauss. Tā vidējā gaisa temperatūra bija +8,5ºC (2 grādus virs normas), tādējādi kļūstot par piekto siltāko rudeni Latvijā. Ilggadīgie dati rāda, ka ar vidējo gaisa temperatūru +9,7ºC vissiltākais rudens Latvijā ir bijis 1934. gadā. Savukārt visaukstākais rudens ir bijis 1993. gadā – tad vidējā gaisa temperatūra bija tikai +3,1 grāds. No 21. gadsimta gadiem desmit visaukstāko rudeņu skaitā kā devītais ir 2002. gada rudens.

Visi 2011. gada rudens mēneši bija ne tikai siltāki, bet arī kopumā sausāki par normu. Līdz ar to viss rudens ar nokrišņu daudzumu 68% no ilggadīgās normas ir bijis 12. sausākais. Visvairāk nokrišņu – ap 160% no normas – ir bijis 1923. un 1952. gadu rudens sezonās, bet vissausākajā – 1951. gada rudenī – zemi sasniedza tikai puse no sezonas nokrišņu „plāna”.

2011.-2012. gada kalendārā ziema

Ar temperatūras un nokrišņu kontrastiem ir noslēgusies 2011.-2012. gadu kalendārā ziema (decembris, janvāris, februāris). Pārsvarā aukstais februāris līdzsvaroja silto decembri un tādējādi ziemas vidējā gaisa temperatūra (-3,4ºC) bija tuva normai: 0,5 grādus virs tās.

Savukārt bagātīgais dažāda veida nokrišņu daudzums visos ziemas mēnešos ir darījis šo ziemu par visbagātāko ar nokrišņiem Latvijā pēdējo 90 gadu laikā. Ziemas kopējais nokrišņu daudzums bija 210 mm, kas ir 167% no normas.

Pilnu versiju lasīt – LVĢMC

ASV plosās nāvējoši tornado (Video, Foto, Grafiskā informācija)

PAPILDINĀTS↑

ASV šogad neparasti agri iestājusies tornado sezona. Pēc telekanāla NBC datiem, stihijas rezultātā bojā gājuši vismaz 13 cilvēki, bet ap 100 tikuši ievainoti.  Teritorijā no Nebraskas līdz Kentuki sagrauti mājokļi un veikali, automašīnas iemestas ezeros un milzu koki izrauti no zemes. Kanzasā un Misūrī ieviests ārkārtas stāvoklis.

Vissmagāk cietušajā Ilinoisas štata Harisbergas pilsētā gāja bojā vismaz seši cilvēki un tika ievainoti vairāk nekā 100. Vētra, kuras vēju stiprums sasniedza līdz 75 metriem sekundē, nopostīja vai sabojāja ap 300 mājokļu un 25 uzņēmumus, sagrāva lielveikalu un noplēsa sienu vietējai slimnīcai.

Glābēji Harisbergā pārmeklēja gruvešus, meklējot izdzīvojušos, bet ugunsdzēsēju priekšnieks Bils Samerss vēlā pēcpusdienā paziņoja, ka ir atrasti visi, par kuru pazušanu bez vēsts bija ziņots.

Viesuļvētrās Misūri štata dienvidos gāja bojā trīs cilvēki.

Vētrai šķērsojot Tenesī štata austrumu daļu, gāja bojā divi cilvēki. Ir aizdomas par vēl vienu bojāgājušo šajā štatā, bet viņš vēl nav atrasts.

Nacionālais meteoroloģiskais dienests saņēma 30 ziņojumus par viesuļvētrām sešos štatos. Tās otrdien sāka plosīties Nebraskā un Kanzasā, bet pēc tam pārvietojās austrumu virzienā uz Misūri, Ilinoisu, Indianu un Kentuki. Stiprus negaisus piedzīvoja Alabama, Džordžija, Kentuki, Misisipi, Ziemeļkarolīna un Tenesī.

Šis iespējams nav galīgais skaitlis, jo uz doto brīdi daudzskaitlīgi tornado turpina plosīties ļoti plašās ASV teritorijās.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Šā gada janvārī ASV piemeklēja apmēram 95 viesuļvētras, kurās gāja bojā divi cilvēki. 2011.gadā ASV viesuļvētrās gāja bojā 545 cilvēki, kas bija lielākais bojāgājušo skaits vienā tornado sezonā kopš 1936.gada.

Sheilaaliens, Photo Blog, NOAA, tvzvezda.ru, weather.com, johnkhutchison1, The ALIEN Project, ITN News, Vesti.ru, TVNET

Klimats: Samazinās mākoņu augstums atmosfērā (Grafiskā informācija)

Pēdējos gados ievērojami samazinājies mākoņu augstums, pie tādiem secinājumiem nonākuši Oklendas universitātes zinātnieki, pamatojoties uz pētījumu, kas tika veikts no 2000.gada marta līdz 2010.gada februārim ar ASV Nacionālās aeronautikas administrācijas pavadoņa «Terra» palīdzību.

Ja arī nākotnē pētījumi liecinās par to, ka visā pasaulē samazinās mākoņu augstums, tad tas var ievērojami ietekmēt klimata pārmaiņas, pārliecināti zinātnieki.

Ar mākslīgā pavadoņa «Terra» palīdzību iegūtie dati liecina, ka jaunās tūkstošgades pirmo desmit gadu laikā mākoņu segas augstums samazinājies vidēji par vienu procentu, kas līdzvērtīgs 30 līdz 40 metriem.

https://i0.wp.com/climate.nasa.gov/images/gettinglower_2_560px.jpg
Mākoņu segas augstums samazinājies vidēji par 30 līdz 40 metriem @ University of Auckland/NASA JPL-Caltech

Pagaidām zinātniekiem nav izdevies noskaidrot, kāpēc mākoņi kļūst aizvien zemāki. «Mēs nezinām iemeslu, kādēļ tā notiek,» stāsta meteorologs Rodžers Deiviss no Oklendas universitātes Jaunzēlandē, norādāt, ka tas visticamāk ir saistīts ar izmaiņām gaisa cirkulācijā, patiecoties kurai lielā augstumā veidojas mākoņi.

Zinātnieki apgalvo, ka mākoņu veidošanās salīdzinoši zemu var veicināt planētas virsmas atdzišanu, aizkavējot globālo sasilšanu. Ļoti iespējams, ka šādi zeme pati saviem spēkiem regulē klimatu.

Apollo, NASA

Pirmdienas vakarā Latvijā novērota ziemeļblāzma (Foto)

Kā jau prognozējām, brīnumi notiek un parasti tad, kad tos vairs negaida  🙂 (Skat. Kosmisko laikaptākļu prognozes uz 26-27.februāri (Grafiskā informācija) )

Lai arī magnetosfēras traucējumi sasniedza tikai magnētiskās vētras vājo G1  līmeni, pirmdienas vakarā ap plkst.21 valsts rietumu pusē bija vērojama neliela ziemeļblāzma, liecina vairāku aculiecinieku ziņojumi sociālajos tīklos.

 Šis fantastiskais dabas fenomens šoreiz iemūžināts Ķesterciemā pēc plkst.8 vakarā.

ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes sniegtā informācija apstiprina, ka pirmdienas vakarā bija ziemeļblāzma, kuru izraisīja īslaicīga magnētiskā vētra.

Pārējā Latvijā mākoņu sega neļāva saskatīt kāvus, un otrdienas rītā gandrīz visu Latviju klāj mākoņi, bet nokrišņu nav.

 TVNET, Diena, NOAA