Satelītuzņēmumi liecina, ka Grenlandes ledus vairogs šomēnes kusis nepieredzēti lielā platībā, paziņojusi ASV Nacionālā Aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA).
Tāda mēroga kušana nav fiksēta trijos gadu desmitos, kopš tiek veikti novērojumi no Zemes mākslīgajiem pavadoņiem. Šoreiz tā skārusi pat Grenlandes aukstāko punktu un klimata ziņā aukstāko vietu – Samita staciju, kur saskaņā ar ledus urbumu izpētes datiem kušana pēdējo reizi novērota 1889.gadā.
Vasaras mēnešos no virspuses parasti kūst aptuveni puse ledus vairoga platības, lielākā kušana satelītnovērojumu vēsturē aptvērusi 55% virsmas, bet šogad šī teritorija no 8.jūlija četru dienu laikā pieaugusi no 40% līdz 97%, pārsteidzot un satraucot zinātniekus. Tātad patlaban ledus vairogs vairāk vai mazāk atkūst gandrīz visā platībā, sākot no plānajām malām zemajās Grenlandes piekrastēs līdz vidusdaļai, kur tā biezums sasniedz trīs kilometrus.
“Vērojot ledus kušanu vietās, kur tā agrāk visai ilgā periodā nav pieredzēta, nākas apsēsties un padomāt, kāpēc tā notiek,” sacījis NASA vadošais pētnieks Valīds Abdalati. “Tas ir nopietns signāls, kura nozīmi mēs sāksim aptvert tikai turpmākajos gados.”
Pēc viņa teiktā, šobrīd NASA vēl nevar pateikt, vai runa ir par retu dabisku norisi, vai arī cilvēka darbības izraisītu klimata pārmaiņu rezultātu. Zinātnieki gan cer, ka atkusušais ledus lielākajā daļā Grenlandes ledus vairoga virsmas atkal sācis sasalt.
Pirms dažām dienām NASA ziņoja, ka no Grenlandes ledāja atdalījies milzīgs aisbergs, kas izmērā divas reizes pārsniedz Manhetenas teritoriju.
Klimata pārmaiņas skar arī Latviju. Tuvākajos gadu desmitos arvien vairāk izpaudīsies daudz ekstremālākas dabas parādības. Tā paziņoja Pasaules Dabas fonda direktors Latvijā Jānis Rozītis, komentējot ASV zinātnieku brīdinājumus, ka neierasti straujā ledus kušana un sarūkošās ledāju platības Arktikā var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru arī Latvijā – skat. Arktikas strauji kūstošais ledus var Latvijai atnest aukstuma viļņus.
Aptaujātie Latvijas speciālisti piekrita, ka globālā sasilšana jau pavisam drīz var izraisīt būtiskas klimata pārmaiņas pie mums.
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētā profesore Agrita Briede akcentēja – kopumā var teikt, ka Latvijas laika apstākļiem ir saistība ar Arktikā notiekošo, jo Latvijā arktiskās gaisa masas var ieplūst no septembra līdz maijam, bet tās nav dominējošās. Klimats ir kompleksa sistēma un nav iespējams tikai pēc Arktikas ledāja kušanas pateikt paredzamās izmaiņas. Latvijas teritorijas klimatu lielā mērā ietekmē procesi, kas notiek Ziemeļatlantijā (Ziemeļatlantijas svārstības, Golfa straume). Kopumā ir redzams, ka temperatūras, nokrišņu izmaiņas Latvijā ir intensīvākas tieši pēdējo 10 gadu laikā.
Lietavas, kas šo pirmdien plosījās daudzviet Latvijā, pamatīgu postu radījušas vairākiem Zemgales zemniekiem
Profesore atzīmēja, ka ASV Kornela universitātes pētnieku rezultāti par to, ka sarūkošās ledāju platības var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru Ziemeļu puslodes vidējā platuma grādos, ir viena no teorijām. “Tajā pašā laikā ir jāņem vērā, ka gaisa masu kustībai ASV ir citāds raksturs nekā Latvijā.”
ASV kontinentālajā daļā aizvadītais pavasaris bija siltākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē
Savukārt Pasaules Dabas fonda direktors Latvijā Jānis Rozītis vairāk akcentēja globālās sasilšanas konsekvences. Neapšaubāmi klimata pārmaiņas skar arī Latviju – “Tuvākos gadu desmitus arvien vairāk izpaudīsies daudz ekstremālākas dabas parādības – krasas temperatūras svārstības, nokrišņu un sausuma periodiskums, pieaugoša vētru atkārtojamība utt. Pašreizējās klimata izmaiņas notiek tādā ātrumā, kā iepriekš vēsturiski nekad tas nav bijis.”
Bet Latvijas pierobežā un citos Eiropas reģionos jau šonedēļ ekstremālu dabas parādību netrūka.
Nedēļas sākumā 11.jūnijā, Lietuvā Čedasu ciematā netālu Latvijas robežas, tornado rāva mājām nost jumtus un izgāza kokus. Virpuļviesulis pat pacēla gaisā sievieti un nosvieda pret zemi, bet par laimi, negadījumā cietušā nopietnas traumas neguva
Šajā nedeļā 11-17.06.12 novērotie virpuļviesuļi Eiropas reģionā
Šī lapa vairs nav pieejama.
Otrdien, 12.jūnijā, pāri Santerasmo salai Venēcijas lagūnā brāzies tornado, noraujot jumtus vismaz 12 ēkām. Spēcīgais vējš nodarījis milzīgus postījumus vairākās Venēcijas lagūnas salās, taču nav ziņu par cietušajiem.
Arī Rietumsibīrijas pilsētu Hantimansijsku Krievijā, otrdien skāra šim reģionam neierastā dabas parādība.
Tāpat virpuļviesuļi otrdien tika novēroti Īrijā, Francijā, Vācijā un citās valstīs.
14.jūnijā no daudzām Latvijas vietām saņemtas ziņas par spilgtiem mezosfēras mākoņiem, kas plašāk pazīstami kā sudrabainie mākoņi. Šos mākoņu ceturdienas naktī novēroja daudzās vietās ziemeļu puslodē.
Tie līdzinās spalvu mākoņiem, taču atrodas daudz augstāk un ir redzami tikai naktī, kad tie atstaro Saules gaismu. Parasti tie redzami baltā vai gaiši zilā krāsā.
Rīgā, Pļavniekos 14.06.12 ap 01:00 @ Einars Zavickis
Pēdējos gados šie mākoņi, kuri atrodas aptuveni 80 kilometru augstumā un tādējādi ir augstākie mākoņi, kas veidojas Zemes atmosfērā, tiek novēroti arvien biežāk, un to izcelsme un rašanās mehānismi vēl nav līdz galam skaidri.Šie mākoņi ir samērā jauns fenomens. Pirmās rakstiskās ziņas par tiem ir no 1885.gada.
Latvijā sudrabainie mākoņi visbiežāk tiek novēroti no jūnija vidus līdz jūlija vidum. To parādīšanos nav iespējams prognozēt, novērojumiem nepieciešama skaidra nakts un labi pārredzams debess jums, it īpaši ziemeļu virzienā.Neparastie mākoņi visbiežāk parādās pusotras stundas laikā pēc saulrieta – kad norietējusī Saule apspīd mezosfēru, bet zemākie atmosfēras slāņi atrodas Zemes ēnā, – un tie var būt redzami vairākas stundas dažādā spilgtumā.
Kūstot saskarē ar ūdeni esošajiem ledus slāņiem, ledus biezums Antarktīdā sarūk arvien straujāk, atsaucoties uz Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) veikto pētījumu, vēsta BBC.
No satelīta veiktie mērījumi, kas izdarīti 4,5 miljonus reižu, parāda, ka virs ūdens esošā ledus biezums ik gadu sarūk par septiņiem metriem. Turklāt visstraujāk tas kūst ledus gabalu zemākajā daļā, ko izraisa ūdens temperatūras celšanās Dienvidu okeānā.
«Ūdens temperatūras paaugstināšanās un tā skābuma palielināšanās Antarktīdas ledum rada daudz lielākus draudus nekā globālā sasilšana un gaisa temperatūras palielināšanās,» uzsver amerikāņu zinātnieki.
Ūdenī peldošo ledus gabalu kušanas rezultātā no Antarktīdas sauszemes noslīd tur esošais ledus, kā rezultātā ceļas ūdens līmenis Pasaules okeānā, brīdina NASA speciālisti.
Ūdens līmeņa celšanās pastiprinās ar katru gadu, radot draudus daudzu pasaules valstu krasta līnijas applūšanai un vairāku salu valstu pilnīgai izzušanai.
Lielāko ledus masu biezums Antarktīdā sasniedz līdz pat 500 metriem.
Uz Saules tuvākajā laikā var izveidoties četri magnētiskie poli, kā dēļ uz Zemes uz laiku varētu kļūt aukstāks.
Tā prognozē Japānas Nacionālās observatorijas un Dabas zinību institūta zinātnieki, kuru prognozes pirmdien atspoguļotas Tokijas presē, vēsta Newsru.com. Prognozes balstītas uz ilgstošiem Saules novērojumiem, ko veic kosmiskā zonde Hinode (japāņu valodā Rītausma).
Saules magnētiskie poli, kas sakrīt ar ģeogrāfiskajiem poliem, vietām mainās vidēji ik pēc 11 gadiem, un nākamajai maiņai provizoriski jānotiek pēc gada – 2013.gada maijā. Tomēr japāņu novērojumi liecina, ka Saules ģeogrāfiskajā ziemeļpolā mīnusa nomaiņa pret plusu notiks ātrāk, jau šā gada maijā. Un pastāv iespēja, ka kādu laiku gan ziemeļpolā, gan dienvidpolā būs magnētiski plus poli, bet tā rezultātā Saules ekvatoriālajos reģionos izveidosies divi mīnus poli, uzskata eksperti.
Saule 23.04.2012
Šādas Saules magnētisko polu anomālijas ir neparastas, taču ir novērotas arī agrāk, piemēram, 17. – 18. gadsimtā, kad tika novērota arī Zemes klimata atdzišana.
Japāņu zinātnieki uzskata, ka gaidāmā četru polu izveidošanās anomālija arī šoreiz uz brīdi veicinās klimata atdzišanu un vismaz daļēji piebremzēs globālo sasilšanu.
No satelīta veiktie mērījumi, kas izdarīti 4,5 miljonus reižu, parāda, ka virs ūdens esošā ledus biezums ik gadu sarūk par septiņiem metriem. Turklāt visstraujāk tas kūst ledus gabalu zemākajā daļā, ko izraisa ūdens temperatūras celšanās Dienvidu okeānā.
Citāda Pasaule 