Vizuālās informācijas monitorings
22/08/2012
Ziemeļamerikas piekrastē, Kanādas aukstajos ūdeņos, vietējie ūdenslīdēji atrada tropu zivis. Zoologi ir neizpratnē, vai tas ir saistīts ar globālām klimata pārmaiņām, vai arī tās atpeldējušas tur nejauši.
16/08/2012
Līdz šim tika uzskatīts, ka Arktikas ledus sega izzudīs ne ātrāk kā pēc 50-100 gadiem. Bet norvēģu zinātnieki tagad sliecas domāt savādāk.
“Tik biezus ledus gabalus, kā, teiksim 1990-gadā mēs vairs neatradām. Izejot no tā, ko mēs ieraudzījām, es nebrīnīšos, ja pēc 10 gadiem arktiskie ledāji izkusīs pilnībā”, – paziņoja okeanogrāfs Ermonds Hansens.
Jau praktiski izzuduši daudzgadīgie ledi biezumā virs 5 metriem. Faktiski kopš 1990 gada visbiezāko ledusblāķu biezums samazinājies no 4,3 metriem līdz 2,2 metriem.
Ledāju platība Arktikā 14.08.12 salīdzinoši ar iepriekšējo ledus minimuma rekordu 2007 gadā.
“Šī informācija nevieš optimismu. Kušana noritēs ļoti strauji un tas nopietni iespaidos balto lāču, roņu, zivju un putnu dzīvi.Bez tam, ja ledus paliks mazāk, samazināsies saules staru atstarošana no Zemes virsmas. Tas nozīmē, ka okeāns sasils arvien vairāk”, – uzskata Norvēģijas apkārtējas vides aizsardzības un starptautiskās attīstības ministrs Ēriks Suleims.
Ziemeļpola paskats arī nevieš optimismu… North Pole Cam 1 15.08.12 @ arctic.io
Ledāju kušana var kļūt nebūt ne par vienīgo problēmu Arktikā. Nesen reģionā atklāja intensīvus metāna gāzes izmešus atmosfērā. Uz Arktiku tika nosūtīta pētnieku grupa no Krievijas un ASV, precīzi dati par ekspedīcijas rezultātiem tiks iegūti pēc pusgada.
Bet jau tagad var teikt, ka iepriekšējās zinātnieku aplēses par šīs gāzes krājumiem Arktikā bija stipri par zemu. Sašķidrinātā metāna daudzums Ziemeļu Ledus okeānā ir tūkstošiem reižu lielāks, nekā mūsdienu atmosfērā. Šīs gāzes koncentrācijas palielināšanās gaisā var pastiprināt siltumnīcas efektu uz mūsu planētas.
12/08/2012
Ledus klātās platības Arktikā augustā samazinās tik strauji kā nekad iepriekš kopš šādu mērījumu sākšanas 1979.gadā, liecina Kolorādo universitātes Nacionālā sniega un ledus datu centra publicētā informācija.
Ledāju platība Arktikā patlaban ir mazāka nekā 2007.gadā, kad tika reģistrēts visu laiku mazākais ledus daudzums – 2007.gada 16.septembrī ledus klātās teritorijas izmērs saruka līdz 4,13 miljoniem kvadrātkilometru. Ja pašreizējā tendence turpināsies, šā gada septembrī tiks sasniegts jauns atkušņa rekords.
Jūlijā ledus daudzums Ziemeļu Ledus okeānā bija otrs mazākais, atpaliekot vienīgi no 2011.gada atkušņa. Šā gada 1.augustā ledāju platība bija sarukusi līdz 6,5 miljoniem kvadrātkilometru – tik zems rādītājs šajā datumā novērots pirmo reizi vēsturē. 10.augustā ledāju platība samazinājās jau līdz 5,4 miljoniem kvadrātkilometru, kas arī ir neredzēti zems rādītājs.
Šajā vasarā Arktikā tika novērots neparasts fenomens – vasaras negaisi. Pēdējos 34 gados šādi negaisi ir reģistrēti ne vairāk kā 8 reizes.
Neierasti strauja ledus kušana šovasar konstatēta ne tikai Ziemeļu Ledus okeānā, bet arī Grenlandē. Pirmo reizi 34 gados – kopš tiek veikti novērojumi no satelītiem – atkusnis jūlijā skāra teju visu Grenlandi, lai gan parasti ledus kušana vērojama tikai pusē salas.
Pētnieki no Kornela universitātes jūnija sākumā paziņoja, ka sarūkošās ledāju platības var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru Ziemeļu puslodes vidējā platuma grādos, tajā skaitā ASV un Eiropā.
Tā kā ledus sedz arvien mazākas ūdens platības, okeāns vasarā uzņem vairāk Saules enerģijas. Ūdenī uzkrātais siltums ziemā silda atmosfēru, samazinot gaisa spiediena un temperatūras starpību starp Arktiku un vidējiem platuma grādiem. Tas savukārt vājina dominējošos vējus, kuri parasti neļauj aukstumam aizplūst uz dienvidiem, un līdz ar to pieaug varbūtība, ka vidējos platuma grādos ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas, secinājuši zinātnieki.
Kasjauns.lv, The National Snow and Ice Data Center, Vseneprostotak.ru
01/08/2012
Klimata pārmaiņu rezultātā Britu salas un Baltijas jūras reģions var kļūt par vienu no populārākajām tūrisma vietām Eiropā, intervijā žurnālam Lietišķā Diena prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna.
«Pirmām kārtām jāatzīst, ka klimats tiešām mainās. Es neteiktu, ka ir novērojama krasa pasiltināšanās, bet gan ir klimata pārmaiņas. Dažādās pasaules vietās tas rada dažādus efektus. Dažreiz ir vairāk plūdu, dažviet – paliek vēsāks. Ir arī atsevišķas pasaules vietas, kur ir novērojami lieli sausumi, un tas vien liek domāt, ka jārunā ir par pārmaiņām, nevis tikai pasiltināšanos,».
Globālās temperatūras izmaiņas
«Šajā kontekstā jāuzsver prognozētie tuvāko gadu notikumi reģionā, kur atrodas Itālija, Grieķija un tamlīdzīgas valstis – neteikšu, ka šī Eiropas daļa kļūs neapdzīvojama, bet tur jau ir problēmas ar dzeramo ūdeni, bet klimats būs arvien karstāks un sausāks. Rezultātā Britu salas un Baltijas jūras reģions var kļūt par vienu no populārākajām tūrisma vietām Eiropas mērogā».
Eksperts prognozē, ka šādas Eiropas mēroga izmaiņas var notikt jau «tuvākajos pārdesmit gados». «Domāju, ka mūsu tūrisma industrijai ir pēdējais laiks tam gatavoties. Mums jau tagad ir unikāla daba, bet šo potenciālu mēs paši neizmantojam. Latvieši sevi visnotaļ nereklamē – mums ir tāda mentalitāte. Bet resursu mums ir ievērojami vairāk nekā daudzām citām valstīm, un saistībā ar gaidāmajām dabas pārmaiņām mūsu tūrisma industrijai perspektīvā būs daudz, ko darīt».
Kad paliek arvien sausāks un karstāks, rodas problēmām ar dzeramo ūdeni, it sevišķi lielajās pilsētu aglomerācijās Itālijā, Portugālē, Spānijā, kur ūdens nav tik daudz, lai spētu apmierināt visas vēlmes un vajadzības. Latvijai šajā ziņā ir ideāla situācija – labas kvalitātes dzeramūdens teju visur nāk laukā no zemes.
Nokrišņu anomālijas 2011 gadā
Tajā pašā laikā Ziemeļeiropā ir vērojama vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, un no tā nav izsprukusi arī Latvija, kur pēdējos 20 gados ir vērojams straujāks gaisa temperatūras kāpums. Īpaši šis temperatūras kāpums pie mums ir vērojams ziemā – periods ar pastāvīgu sniega segu kļūst aizvien īsāks, bet kopējais nokrišņu daudzums mainās nedaudz. Vasarās saule aktīvi sasilda zemes virsmu, kas palielināta mitruma apstākļos rada pietiekamu enerģiju, lai rastos lieli gubu mākoņi, kas savukārt nodrošina apstākļus, lai veidotos virpuļstabi.
Ņemot vērā klimata pārmaiņas, Latvijā palielinās virpuļstabu veidošanās iespējamība, lai gan virpuļstabi veidojušies arī iepriekš un tā nav unikāla parādība.
Pēdējos 5 gados novērotie virpuļstabi Eiropas reģionā
“Es gan neteiktu, ka ar katru gadu būs arvien vairāk virpuļstabu un visiem jābrauc prom no Kolkas (Skat. Ūdens stabs Kolkasragā 13.07.12 (Video, Foto) un Jūrkalnes pusē manīti vairāki ūdens stabi 21.07.12 (video)), bet šāda iespēja palielinās, klimats kļūst aizvien siltāks. Tuvākajos gadu desmitos gan mums noteikti vēl nedraud Atlantijas mēroga F5 kategorijas tornado. Bet nevar arī teikt, ka tuvākajos gados mums pilnīgi nemaz nedraud kāda pilsētas kvartāla pamatīga papurināšana – tāda iespēja ir…”
Viņš skaidrojis, ka virpuļstabi ir novērojami pat ziemās – tiesa gan, tas notiek ļoti reti. “Lai tie veidotos, ir vajadzīga enerģija, kas parasti rodas vietās, kur ir lieli gaisa temperatūras kontrasti. Tāpēc arī Latvijā šie virpuļi parasti ir vērojami piekrastes zonā – Kolkā, Pāvilostā, Liepājā, Ventspilī. Nereti arī valsts iekšienē, sauszemē, bet tas parasti notiek karstajās vasaras dienās,”.
Iespējamās virpuļstabu rašanās zonās Ziemeļamerikā un Eiropā
Virpuļstabi var rasties burtiski visās iespējamajās Latvijas vietās, un nevar teikt, ka kādā noteiktā rajonā dzīvojošie cilvēki būtu vairāk pasargāti no virpuļstabiem – tie ir iespējams jebkur Latvijā.
Citāda Pasaule 