Globālā sasilšana | Citāda Pasaule

Globālās sasilšanas un atdzišanas mīti: Mazais ledus laikmets

02/05/2013 no John Flyer

“Kas maksā, tas pasūta mūziku!”

Kārtējais zinātnieks, šoreiz no Krievijas, nonācis mēdiju uzmanības lokā. Jau gadiem ilgi Krievijas Zinātņu akadēmijas Pulkovas observatorijas Kosmisko pētījumu nodaļas vadītājs Habibulla Ismailovičs Abdusamatovs prognozē, ka saistībā ar Saules aktivitātes samazināšanos uz Zemes pamazām sākas globāla atdzišana jeb jauns “mazais ledus laikmets”, aukstākais periods gaidāms laikā no 2050. līdz 2120.gadam.

Turpinājums

Ievietots iekš Globālā sasilšana, Ilustratīvais materiāls, Klimata izmaiņas, Prognozes, Saules aktivitāte, Video, Zinātnieki Tagged with Globālā sasilšana, Ilustratīvais materiāls, Klimata izmaiņas, Prognozes, Saules aktivitāte, Video, Zinātnieki

Krievija uztraucas par klimata izmaiņām

23/03/2013 no Guntis Zariņš

Krievijas zinātnieki ir nobažījušies par klimata izmaiņām, kas, kā izrādās, visspēcīgāk izpaužas tieši Krievijā un lielākoties saistīta ar izmaiņām Arktikā.

Arktisko apgabalu vidējā gada temperatūra globālās sasilšanas rezultātā līdz gadsimta beigām var palielināties pat par 7 grādiem, kamēr citur pasaulē šis pieaugums šobrīd tiek prognozēts 2,8 grādu robežās,- ar šādu informāciju nākusi klajā Krievijas Federācijas Ārkārtas situāciju ministrija.

Jau agrāk ir izskanējuši oficiāli paziņojumi par to, ka nu jau 100 gadus pēc kārtas Krievijas teritorijā sasilšanas tempi ir bijuši 2 reizes straujāki, nekā vidēji pasaulē. Turklāt tieši pēdējās desmitgades laikā vidējās temperatūras pieauguma temps ir palielinājies vairākas reizes. Tāpat pēdējos gados bīstamo dabas parādību, stihiju, ekstrēmu laika apstākļu un tehnogēno katastrofu skaits pieaug ārkārtīgi strauji. Visi ar to saistītie riski nopietni apdraud pasaulē lielākās valsts tautsaimniecību.

Ievietots iekš Arktika, Globālā sasilšana, Klimata izmaiņas, Klimats Tagged with Arktika, Globālā sasilšana, Klimata izmaiņas, Klimats

Pazūd arktiskie ezeri

01/03/2013 no Guntis Zariņš

Pēdējo dažu desmitu gadu laikā no Arktikas kartes bez pēdām pazuduši apmēram 125 ezeri. Ūdens vienkārši kaut kur izgaisis, atstājot ezeru vietā ieplakas. Kur palicis ūdens? Kāpēc tas pazudis?

Mūžīgā sasaluma speciālisti zina atbildes uz šiem jautājumiem. Arktiskajos platuma grādos ir liels tādu augšņu īpatsvars, kas pakļautas mūžīgajam sasalumam. Daudzi ezeri ir veidoti no ūdens, kas sakrājies sasalušās augsnes padziļinājumos. Globālā sasilšana ir iedarbinājusi mūžīgā sasaluma zonas pakāpeniskas atkušanas procesu. Tajās vietas, kur ezeru pamatnes nebija pietiekami stingras, mūžīgas sasalums, zinātnieku terminoloģijā ir “degradējies”, un ūdens vienkārši izsūcies cauri augsnei.

Zinātnieki šīs norises tēlaini salīdzina ar vannas korķa izraušanu. Taču sekas ir daudz nopietnākas, nekā vienkārši ūdens aizplūšana. Vispirms jau mūžīgā sasaluma zonas atkušana veicina milzīga daudzuma siltumnīcas gāzu izdalīšanos atmosfērā. Otrkārt, zūdot ierastajai dzīves videi, izzūd arī izveidotās ekosistēmas un to apdzīvotāji, – dzīvnieki, putni un zivis.

Ievietots iekš Arktika, Daba, Dabas resursu samazināšanās, Ekoloģija, Globālā sasilšana, Izmaiņas ekosistēmā Tagged with Arktika, Daba, Dabas resursu samazināšanās, Ekoloģija, Globālā sasilšana, Izmaiņas ekosistēmā

Tikai 1,5 grādi

25/02/2013 no Guntis Zariņš 4 komentāri

Droši vien daudzi, kas interesējas par globālo sasilšanu un tās iespējamām sekām, atceras versiju par to, ka mums liktenīga varētu būt vidējās globālās temperatūras paaugstināšanās par 5 grādiem. Tomēr ir pētījumi, kas liecina, – lielas problēmas var sākties daudz, daudz ātrāk.

Lūzuma moments Zemes klimatā var iestāties, kad vairumā ziemeļu puslodes reģionu sāksies mūžīgā sasaluma kušana, un tas var notikt, kad temperatūra, salīdzinot ar XIX gs beigu vidējiem rādītājiem palielināsies par 1,5 grādiem. Par to liecina stalaktītu un stalagmītu pētījumi alās netālu no mūžīgā sasaluma “līnijas” Sibīrijā.