Klimata anomālijas un laika apstākļi pasaulē (Foto, Video)

Liepājas ezerā palikuši simtiem gulbju un pārsteidz milzīgā šo gājputnu koncentrācija pašā ziemas vidū…

Foto: DELFI Aculiecinieks

Parasti šajā gadalaikā gulbji ir pametuši mūsu zemi, aizlidojuši uz dienvidiem, taču šosezon kaut kādu iemeslu dēļ viņi no tā ir atteikušies. Iespējams, ka, nojaušot siltās ziemas tuvošanos, viņi izdomāja nelidot projām no Latvijas. Ja ezers nav aizsalis, tad putni tajā var justies diezgan ērti – pietiek barības, nemaz nerunājot par to, ka liepājnieki viņus regulāri baro.

Vecie ļaudis sarunā atklāja, ka ziemas vidū tik lielu neaizlidojošo putnu skaitu viņi neatceroties.

Tāpat kā Latvijā, arī ASV vēl nav īsti sākusies ziema un neparasti siltā laika dēļ aizvadītajā nedēļā dažādās apdzīvotās vietās ASV sasniegti vairāk nekā 1000 temperatūras rekordi, sestdien paziņojis Ziemeļkarolīnas Nacionālais klimatisko datu centrs, ziņo ārvalstu mediji.

Piektdien vien fiksēti 315 jauni temperatūras rekordi. Siltuma rekordi vairāk skar ASV dienvidus un kontinenta rietumus, arī Ņujorka brīvdienās bauda neierasti siltu laiku – temperatūra dienā sasniedz plus 16 grādus.

Ņujorkieši brīvdienās parkos nodarbojas ar vasarīgām izpriecām – vizinās ar skrituļslidām, ēd saldējumu, daži pat sauļojas. Ņujorkas vidējā gaisa temperatūra janvārī ir no mīnus 3 līdz plus 3 grādiem.

Līdz absolūtam rekordam sestdien Ņujorkai pietrūka vien daži grādi.1907.gadā temperatūras stabiņš šajā laikā pakāpās līdz plus 18 grādiem, bet visaukstākais 7.janvāris bija 1986.gadā, kad Ņujorkā bija mīnus 14 grādu sals.

Pēc paša sausākā un otra karstākā gada ASV Teksasa štata vēsturē, tur nokaltuši miljoniem koku.

Toties Indijas ziemeļus pārsteigusi 30 gados bargākā ziema.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Turcijā lietusgāžu rezultātā sākušies plaši plūdi, bet Austrijas rietumos pirmdien pēc stipra sniegputeņa ir bloķēti ceļi un tuneļi, nošķirot Forarlbergas federālo zemi no pārējās Austrijas teritorijas.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pēc četru dienu ilgā sniegputeņa zemi Forarlbergā sedz divus līdz trīs metrus bieza sniega kārta un nav izmantojams satiksmei neviens no autoceļiem un dzelzceļa līnijām, kas savieno Forarlbergu ar pārējo Austriju. Lavīnu risks tika novērtēts ar četrām ballēm pēc piecu ballu skalas.

Krituši koki nobloķēja pieeju Arlberga dzelzceļa tunelim, un tas pirmdien paliks slēgts satiksmei. Vairāki slēpošanas kūrorti, tostarp Leha un Cīrsa, ir pilnīgi izolēti no ārpasaules.

Filipīnu dienvidos Mindanao salā šonedēļ pēc lietusgāzēm notikušajā zemes nogruvumā bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 31 cilvēkam, bet pazuduši bez vēsts ir 39 cilvēki, svētdien paziņoja amatpersonas.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Sestdien bija ziņots par 28 bojāgājušajiem un 35 pazudušajiem. Zemes nogruvums notika ceturtdien zelta meklētāju apmetnē pie Pantukanas pilsētas. Glābšanas darbos ir iesaistījies vietējais armijas bataljons.

Lietusgāzes Mindanao dienvidaustrumu piekrastē izraisīja vētra.

Brazīlijā spēcīgu lietusgāžu rezultātā pamatīgi plūdi un izskalojumi. Nekontrolējamais ūdens ar savu spēku nodarījis daudzus postījumus un «padzinis» cilvēkus no mājām.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Aļaskā Kordovas pilsētā izsludināts ārkārtas stāvoklis, jo tur sasnigusi rekodbieza sniega sega.

aculiecinieks.delfi.lv, Apollo, NOAA, Kanal PIK, Vesti.ru, Delfi.lv, NRAeuronews, Photo Blog, msnbc.com

Pārlūzis pie Jaunzēlandes avarējušais konteineru kuģis (Video, Foto)

Pirms trim mēnešiem pie Jaunzēlandes krastiem sēklī uzskrējušais konteineru kravas kuģis svētdien vētras laikā pārlūzis uz pusēm, radot bažas par jaunu vides krīzi. Konteineru kravas kuģis «Rena» 5.oktobrī uzskrēja uz Astrolaba rifa aptuveni 20 kilometru attālumā no Jaunzēlandes ziemeļu piekrastes.

Pēc uzskriešanas sēklī no kuģa noplūda aptuveni 350 tonnas mazuta, kas tika izskalotas Plenti līča pludmalē. Piesārņojums jau nogalinājis vismaz 1300 jūras putnu. Kopš avārijas no kuģa izsūknētas vairāk nekā 1000 tonnas mazuta, taču tajā atrodas vēl degviela.

Pēc uzskriešanas sēklī kuģa priekšgala pirmie aptuveni 90 metri stabili gulēja uz rifa, bet aizmugures gals aptuveni 60 metru garumā karājās gaisā. Šajā vietā kuģa sānā bija izveidojusies liela plaisa, radot bažas, ka kuģa aizmugures gals varētu nolūzt. Svētdien vētras laikā, kad viļņi sasniedza septiņu metru augstumu, kuģis pārlūzis divās daļās, kas aizskalotas 20-30 metru attālumā viena no otras.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Jaunzēlandes naftas piesārņojumu novēršanas un savvaļas dzīvnieku eksperti no jauna mobilizējas, lai cīnītos pret piesārņojumu. «Pagaidām nav zināms, cik daudz mazuta varētu noplūst, bet komandas ir mobilizētas un mēs esam gatavi reaģēt uz jebko, kas varētu nonākt krastā,» sacīja glābšanas operācijas komandieris Alekss van Vijngarens.

Aizvadīto mēnešu laikā no kuģa arī vākti nost konteineri, taču uz tā vēl atlikuši aptuveni 900 konteineri. Pēc kuģa pārlūšanas no klāja noskaloti vismaz 30 konteineri. Vētras dēļ glābējiem nav izdevies tos pārtvert.

Reģionālā ostas pārvalde apsver paplašināt līdz šim noteikto trīs jūras jūdžu kuģošanas liegumu ap «Rena» avārijas vietu, jo no kuģa peld prom lielas atlūzas, kas var apdraudēt citus kuģus.

Jaunzēlande aizturējusi kuģa kapteini un stūrmani, kuriem izvirzītas apsūdzības par kuģa bīstamu vadīšanu, radot nevajadzīgas briesmas vai risku. Viņi arī apsūdzēti par izmeklēšanas traucēšanu un dokumentu viltošanu. Par šīm apsūdzībām draud līdz septiņu gadu cietumsods. Abiem vīriešiem piemērots ar apcietinājumu nesaistīts drošības līdzeklis, taču viņus apsargā likumsargi, baidoties no sabiedrības dusmu izpausmēm.

Ar Libērijas karogu kuģojošais kuģis avārijas brīdī bija novirzījies no kursa. Jaunzēlandes eksperti uzskata, ka kuģa kapteinis mēģinājis saīsināt ceļu uz Tauranas ostu Ziemeļu salas austrumu piekrastē.

TVNETVesti.ru

Naktī Latvijai pietuvosies šā gada pirmā vētra (Grafiskā informācija, Foto, Video)

Lielbritāniju otrdien piemeklējusī vētra apgrūtināja satiksmi Skotijas lidostās un Duvras ostā Lamanša šaurumā.

Vēja ātrumam Skotijā vietām sasniedzot pat 100 kilometru stundā lielu ātrumu, nopietni tika traucēta satiksme Glāzgovas lidostā, kas ir lielākā Skotijas lidosta.

Traucēta ir arī vilcienu satiksme starp vairākām Skotijas pilsētām un Londonu.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Tajā pat laikā Duvras osta otrdien bija slēgta vairākas stundas, jo lielā vēja dēļ prāmju kustība no Duvras un Kalē Francijā bijusi pārāk bīstama.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Otrdien lielā vēja dēļ arī slēgts tika slēgts tilts ceļa posmā Anglijas dienvidos starp Eseksu un Kentu. Savukārt vēja ātrums Velsā otrdien vietām sasniedza 90 kilometrus stundā.

Lielbritānijas policija informē, ka vētras dēļ krītoša koka dēļ dzīvību Tanbridžvelsā dzīvību zaudējis kāds mikroautobusa šoferis. Mikroautobusa pasažierim izdevies izglābties.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Tikmēr Anglijas dienvidaustrumu pilsētā Sari ievainojumus guvis kāds autobusa šoferis, vētrā nolauztam kokam uzkrītot viņa vadītajam transporta līdzeklim.

Vētrā Beļģijā otrdienas vakarā smagi ievainoti divi cilvēki, paziņoja amatpersonas. Abus cietušos no automašīnas, kurai bija uzkritis koks, galvaspilsētā Briselē izvilka glābēji.Spēcīgais vējš norāvis ēkām jumtus un izgāzis kokus. Visi sabiedriskie parki ir slēgti. Vēja ātrums sasniedz 28 metrus sekundē.

Naktī Latvijai pietuvosies šā gada pirmā vētra, kas stipras vētras spēku sasniegs piekrastes rajonos rīta pusē, brīdina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.


Naktī uz 4. janvāri, sākot no Kurzemes piekrastes, dienvidu, dienvidrietumu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 20-22 m/s. No rīta piekrastes rajonos vēja brāzmas sasniegs stipras vētras spēku: 25-35 m/s. Stiprs vējš brazmās līdz 20-22 m/s saglabāsies vēl arī naktī uz 5. janvāri.

TVNET, uni-koeln.de, Photo Blog, Associated Press, ITN News, Delfi.lv, ESTOFEX, Meteoalarm, sott.net

Savādā pirmā 2012.gada diena… turpinājums (Video, Foto)

Jau rakstījām ka, Arkanzasas štatā no debesīm gada pirmajā dienā atkal «nolijis» baisais beigtu putnu lietus – Savādā pirmā 2012.gada diena (Foto, Video).

Toties Norvēģijas ziemeļu reģiona Nordreisas iedzīvotājus pirmajā Jaunā gada dienā pārsteidza stindzinošs skats – krastā bija izskalotas desmitiem tonnu beigtu siļķu.

Beigto zivju jūru pludmalē nedēļas nogalē atradis vietējais iedzīvotājs Jāns Pēters Jergensens.

Zivju masveida bojāejas cēlonis pagaidām nav zināms. Eksperti uzskata, ka zivju bars varēja bēgt no kādas plēsējzivs un plūdmaiņu dēļ palikt iesprostotas krastā.

Cita teorija skaidro, ka zivis krastā izskalotas nesenās vētras laikā.

Norvēģijas Jūras pētījumu institūta pārstāvis Jenss Kristians Holts sacīja, ka zivju bojāeju varēja izraisīt vairāku faktoru kombinācija.

Eksperti cer veikt pārbaudes, lai noskaidrotu, vai zivis nav gājušas bojā no kādas slimības.

Tikmēr vietējie iedzīvotāji pauduši cerības, ka beigtās zivis tuvākajā laikā tiks aizvāktas, jo salīdzinoši silto laika apstākļu dēļ tās drīzumā sāks pūt.

Tikpat dīvaini kā uzradušās, pēc dienas jau lielākā daļa beigto zivju bija atkal pazudušās, raksta NRK.no.

Apollo, Vesti.ru, TVNET, NRK.no, dagbladet.no, nordlys.no