Starļings murmureišans jeb strazdu sinhronais lidojums (Video)
31/01/2013
Tradicionāli ikgadējais strazdu tusiņš Izraēlā.
Ja jau visi, tad es ar! 🙂
Vizuālās informācijas monitorings
31/01/2013
Tradicionāli ikgadējais strazdu tusiņš Izraēlā.
Ja jau visi, tad es ar! 🙂
22/11/2012 2 komentāri
Kamēr manis nebija mājās, FOX International Channels pārstāvis uz e-pastu bija atsūtījis materiāliņu ar tekstiņu – No šodienas, turpmāk ik ceturtdienu plkst. 20:00 kanālā National Geographic būs skatāms jauns raidījumu cikls „NLO Eiropā: nepateiktie stāsti”. Paskatījos pulkstenī, tas jau rādīja ap 22:00. “Par vēlu draugs, vilciens jau aizgājis!” 😦 Bet nu intereses pēc paspaidīju National Geographic programmu gidu un izrādās ka nav pa vēlu. Atkārtojumi kā izrādās, tiks kruķīti visu nakti un turpināsies arī rīt. Ķer momentu 23:00! 😉
Nu tad jau arī drusku pareklamēsim…
Ir savākti neskaitāmi pierādījumi tam, ka NLO (neindificēti lidojoši objekti) bieži ir manīti arī Eiropā (Arī Latvijā, bet par to vēlāk). Kanāla National Geographic raidījumu cikla „NLO Eiropā” desmit sērijās skatītājiem būs iespēja vērot unikālus aculiecinieku un ufologu video un foto pierādījumus, kā arī uzzināt amatpersonu, pētnieku un skeptiķu viedokļus par šo tēmu.
21/02/2012
Krievijas zinātniekiem izdevies uzziedināt 30 tūkstošus gadu senas sēklas, ko vāveres bija paslēpušas Kolimas upes krastā Sibīrijā.
Zinātnieku noteiktais neļķu dzimtas auga «Silene stenophylla» sēklu vecums ir aptuveni 31 800 gadu.
Tās ir senākās sēklas, kuras izdevies uzziedināt, apgalvo Krievijas Zinātņu akadēmijas pētnieki Svetlana Jašina un Dāvids Giličinskis.

Atklājums pārspēj iepriekšējo rekordu, kas piederēja 2000 gadu senām Nāves jūras tuvumā atrastām palmas sēklām, no kurām izdevās iegūt veselu augu.

Atklājums varētu kļūt par pagrieziena punktu sena bioloģiskā materiāla pētniecībā un parādīt mūžīgā sasaluma nozīmi, «meklējot senu genofondu, iepriekš pastāvējušu dzīvību, kas hipotētiski jau sen izzudusi no zemes virsas», raksta zinātnieki.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Zinātnieku izpētītajās 70 vāveru ziemas guļas vietās Kolimas upes krastā atrasti vairāki tūkstoši sēklu paraugu. «Visas alas atrastas 20 līdz 40 metru dziļumā no tagadējās zemes virsmas, un tās bija ierīkotas zemes slāņos, kuros bija arī mamutu, mataino degunradžu, bizonu, zirgu, briežu un citu faunas pārstāvju kauli,» skaidrots pētījumā.

Zinātnieku veiksmi lielā mērā nodrošināja tas, ka alas ātri sasalušas un pēc tam «nekad nav atsalušas», pasargājot tās no bojājumiem.
Zinātnieki vispirms centušies iegūt augus no nobriedušām sēklām, taču tas nav izdevies. Vēlāk viņi pievērsušies «Silene stenophylla» augļu daļām, ko pētnieki raksturo kā «placentālus audus». No tiem izdevies iegūt veselus augus.