Čīlē ar jaunu spēku atsākas vulkāna Pujeve izvirdums (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avoti: Первый канал, ITN News

Čīlē vulkāna izvirdums uzkarsē upi, izraisot 4,3 miljonu zivju nāvi (Foto, Video)

Čīles Pujeves vulkāna izvirduma izmestie karstie pelni un akmeņi uzkarsējuši Nilaves upes ūdeni līdz 45 grādiem pēc Celsija parasto piecu sešu grādu vietā, izraisot aptuveni 4,3 miljonu zivju bojāeju, piektdien vēsta laikraksts “The International Business Times”.

No upes gaisā paceļas tvaiki. Vulkāna izvirduma izmestie akmeņi nosprostojuši upi, un tā izgājusi no krastiem.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Ķīnā ķimikāliju noplūdes dēļ, vairāk kā pusmiljons cilvēku palikuši bez dzeramā ūdens (Video)

Simtiem tūkstošu cilvēku Ķīnas austrumos palikuši bez dzeramā ūdens pēc tam, kad no kādas fabrikas notika toksisko ķimikāliju noplūde upē, trešdien vēsta vietējie mediji. Rūpnīca bagātajā Džedzjanas provincē tiek turēta aizdomās par Tiaosji upes piesārņošanu ar ķimikālijām, kuru vidū ir arī benzols un alkēni, vēstīja vietējā ziņu aģentūra “Sjiņhua”, atsaucoties uz valdības paziņojumu.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Aģentūra vēsta, ka piesārņojums ir sabojājis divas ūdens attīrīšanas stacijas un ietekmējis dzeramā ūdens piegādes apmēram 850 000 cilvēkiem. Piesārņojuma dēļ svētdien darbu pārtrauca divas ūdens attīrīšanas stacijas Pinjao un Liandžu pilsētās, kas joprojām nav atsākušas darbu, vēsta “Siņhua”.

Uz pilsētām nosūtītas ūdens cisternas, kas iedzīvotājus apgādā ar dzeramo ūdeni. Kopš otrdienas pilsētās ir slēgtas skolas un bērnudārzi, ietekmēta vairāk nekā 100 uzņēmumu darbība.

Noplūde tika konstatēta nedēļu pēc tam, kad Ķīnas Vides ministrija paziņoja, ka viena no sešām lielākajām Ķīnas upēm ir tik piesārņota, ka tās ūdens nav izmantojams pat lauksaimniecībā. Nedēļas nogalē piesārņojuma noplūde notika vēl vienā upē Džedzjanas provincē.

Informācijas avoti: Delfi.lv, NTDTV

Amazones mežu izciršanas apjomi ir dubultojušies pēdējā gada laikā (Video, Foto)

Pēc saņemtajiem datiem par izcirtumiem pie Amazones upes ir vērojama šausminoša tendence, ja 2010. gada martā un aprīlī  mežu izcirta 103 km², tad šogad divos mēnešos jau 593 km². Amazones lietus meži jeb “pasaules plaušas” klāj 5% zemeslodes un 40% Dienvidamerikas kontinenta, turklāt vairāk nekā puse šo platību pieder Brazīlijai. Lietus mežu komerciāla izciršana ir nozīmīgākais cēlonis to līdzšinējā izpostīšanā. Lielākā daļa meža tiek izcirsta sojas plantāciju ierīkošanai.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pēc Pasaules bankas datiem, kopš 70. gadu sākuma kopumā iznīcināts aptuveni 653 000 km2 lietus meža – šī platība aptver Franciju un Portugāli kopā. Savukārt starptautiskā neatkarīgā organizācija “Greenpeace” lēš, ka katru gadu iznīcina aptuveni 25 000 – 30 000 km2, kas ir aptuveni puse no Latvijas teritorijas.

Vairāku gadu desmitu ilgā nesaudzīgā, neapdomīgā un dramatiskā kokaugu izciršana ir iemesls tam, ka daudzas no dzīvnieku un augu sugām ir apdraudētas, vairākas no tām atrodas uz izzušanas robežas.

Tās nav vienīgās nelaimes šajā apvidū …nesen jau pieminēja globālās sasilšanas ietekmi uz šo reģionu, kuru piemeklēja sausums un pilnīgi izkalta teritorija 2 435 000 km², kas būtu mērams kā trīs Francijas kopā.

Informācijas avoti: KLlproject.lv, Канал ПИК, Природа.SU