Plūdi Taizemē: Bangkoka pasludināta par stihijas zonu (Video)
23/10/2011
Taizemes valdība pasludinājusi Bangkoku par dabas stihijas zonu un atvainojas appludināto rajonu iedzīvotājiem, ka viņi nebija savlaicīgi pabrīdināti par plūdiem, ziņo ārvalstu masu mediji. Valdības vadītāja Jinglaka Činvata atzinusi, ka situācija ir tik nopietna, ka brīdinājums par plūdiem dažos pilsētas rajonos varēja izraisīt paniku visā Bangkokā, un to nevarēja pieļaut, ziņo “Itar Tass”.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Dažādas iestādes un dienesti svētdien snieguši pretrunīgu informāciju par situāciju karalistes galvaspilsētā. Bangkokas gubernators paziņojis, ka dambju un kanālu slūžas svētdien joprojām nebija pilnībā atvērtas par spīti valdības rīkojumam. Valdība uzdevusi slūžas atvērt, bet nav noteikusi, vai jāatver pilnībā vai daļēji.
Tāpēc Bangkokas varas iestādes nolēmušas pašas noteikt, cik plaši jāatver slūžas, un rezultātā pilsētas ziemeļu un austrumu rajonos izdevies nepieļaut strauju ūdens līmeņa celšanos. Pagaidām hidrotehniskās būves iztur ūdens spiedienu, taču situācija ir kritiska.
Valdība uzdeva atvērt slūžas, lai ūdens, kas appludinājis provinces uz ziemeļiem no galvaspilsētas varētu aizplūst uz Siāmas līci. Slūžas Bangkokā pēdējo nedēļu laikā bija slēgtas, tāpēc bija pilnībā appludināta Ajutajas province, tai skaitā sešas rūpnieciskas zonas, kā arī Bangkokas austrumu piepilsētas.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Zinātnes un tehnoloģiju ministrija gan brīdināja, ka slūžu atvēršana novedīs pie plūdiem pašā Bangkokā, taču valdības vadītāja uzsvēra, ka pašlaik inženieri novērtē dambju un citu hidrotehnisko būvju slodzi un iespējamas plūdu sekas. Pēc premjerministres teiktā, daļa ielu plūdu laikā varētu pārvērsties par upēm, bet tas ir neizbēgami. Tai pat laikā viņa norādīja – ja visi dienesti strādās kopā un koordinēti, situāciju varēs kontrolēt.
Taizemes ārlietu ministrs Surapongs Tovitčakčaikuls aģentūrai “Itar Tass” atzinis, ka tieši koordinācijas un vienotās rīcības trūkst, un, iespējams, irigācijas, zemkopības un enerģētikas resoru vienotā darbība ļautu izvairīties no pašreizējas situācijas. Viņaprāt, krīzes iemesls ir tas, ka, sākoties lietusgāzēm, atbildīgie dienesti neuzsāka ūdens novadīšanu no krātuvēm valsts ziemeļu un centrālajā daļā.
Pašlaik uz Bangkoku virzās astoņi miljardi kubikmetru ūdens, un ūdenskrātuves, ja tās būtu iztukšotas, varētu bez problēmām šo daudzumu uzņemt. Taču slūžās tika atvērtas tikai brīdī, kas krātuves jau bija pārpildītas un tad jau bija pārāk vēlu.
Zinātnieki mudinājuši Eiropas Savienības un citu attīstīto valstu politiķus rīkoties enerģiskāk nekā līdz šim, tostarp līdz 2020.gadam samazināt ES plānoto siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomu nevis par 20%, bet par 30% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni. Savukārt attīstības valstis aicinātas meklēt iespējas, kā mīkstināt klimata pārmaiņu sekas vai vismaz pielāgoties tām.
ASV aizsardzības ministra vietnieks Stoktons tās sauc par “sarežģītām katastrofām”, uzskatot, ka tām būs “kaskādes efekts”, tostarp arī sociāli politisks, raksta žurnālists Kristofers Dikijs. Stoktona modeļos figurē dabas katastrofas, kas var nogalināt desmitiem tūkstošu cilvēku, uzspridzināt ekonomiku, izsist pamatīgu caurumu nacionālās drošības sistēmā. “Un terorists, kas vainojams šajās šausmās, būs Daba,” raksta žurnāls.
Gors arī piebilst, ka šogad ASV jau pārdzīvojusi 10 dabas katastrofas, kuru radītie zaudējumi pārsniedz vienu miljardu ASV dolāru, un kuru radīto ārkārtas situāciju novēršanai jau iztukšots viss tam atvēlētais gada budžets.
Citāda Pasaule 