Vizuālās informācijas monitorings
03/12/2012 2 komentāri
Vakar demonstrētais Krievijas televīzijas Pirmā Kanāla filmas “Pasaules gala slepenās zīmes” turpinājums, bet nu jau tur ir vairāk “sviesta”. 😀
Priekšvārds:
Lūdzu ar skaidru galvu un kritisku skatu izturēties pret filmā paustajiem apgalvojumiem.
Turpinājums15/09/2012
Iepriekšējā naktī 14.09.12 Zemei patraucās garām asteroīds 2012 QG42, pēc kosmiskiem mērogiem salīdzinoši tuvā attālumā – 7,4 DL (1 DL =1 attālums līdz mēnesim). Asteroīds tika atklāts tikai mēnesi atpakaļ un tā diametrs ir 310 metri, salīdzinājumā asteroīda Apofisa diametrs ir 320 metri.
Bet 10.septembrī pagaidām vel nezināms objekts ietriecies Jupiterā. Iespējams ka tas ir asteroīda Apofisa mazākais brālītis, ar aptuvenu diametru 160 metri. 🙂
Jupitera masa ir 318 reizes lielāka par Zemes masu, pēc diametra tas ir 11 reizes lielāks un tilpums ir aptuveni 1300 reizes lielāks nekā Zemei, kas to padara par lielāko planētu saules sistēmā.
Vaļasprieka astronomi no ASV ziņo par spožu uzliesmojumu Jupitera atmosfēras augšējos slāņos, kas varētu liecināt par sadursmi ar kādu asteroīdu vai komētu. Pirmais šo notikumu pamanīja un par to paziņoja Dens Petersons no Viskonsīnas štata, kurš tobrīd pētīja strīpaino milzu planētu savā 300 milimetru LX200 teleskopā.
10.09.2012 13:35:30 pēc Latvijas laika “es pamanīju spožu, divas sekundes garu uzliesmojumu Jupitera austrumu daļā. Tā diametrs varētu būt aptuveni 160 kilometri,” rakstīja Petersons. “Jāgaida, iespējams, ka tuvāko pāris dienu laikā attīstīsies tumšs plankums. Es domāju, ka tā varēja būt kāda maza, agrāk nezināma komēta, kura tagad jau ir iegājusi vēsturē, cerams, ka tā savu vārdu būs ierakstījusi Jupitera mākoņos.”
Arī Džordžs Hals no Teksasas tonakt fotografēja Jupiteru. No viņa safotografētajiem kadriem izveidota animācija.
Visticamāk, ka sadursmes vaininieks ir neliels asteroīds vai komēta, līdzīgi kā 2010. gada jūnijā un augustā. Slavenākā sadursme noteikti ir 1994. gadā novērotā Šūmeikera-Levija 9 komētas tikšanās ar milzu planētu, kurā tika atstāta virkne “rētu”.
1994. gada 16. jūlijā Jupiters deva izšķirošo norādi par dinozauru galu. Zemes teleskopi pavērsās pret lielāko Saules sistēmas planētu, fotografēja notikumus no kosmosa. Šūmeikera-Levi komēta 9 (tās atklājēji bija Jūdžins un Kerolaina Šūmeikeri un kanādietis Deivids Levijs), lidojot ar ātrumu vairāk nekā 160 000 km/st, tik ļoti pietuvojās Jupiteram, ka planētas gravitācija sarāva to gabalos, radot 21 atlūzu, katru vidusmēra asteroīda lielumā, ap kilometru diametrā. Septiņas dienas atlūzas krita uz Jupitera ik pa astoņām stundām.
Sīkāku atlūzu mākoņi tika uzsviesti 3000 km augstumā virs planētas. Pēc nedēļas Habla kosmiskā teleskopa fotoattēli rādīja skrambu Jupitera ārējā apvalkā, kas bija tik liela, ka tajā ietilptu visa Zeme. Ja tikai viena no šādām daļām būtu ķērusi Zemi, putekļi, kas rastos eksplozijas rezultātā, pārklātu visu planētu un radītu globālu katastrofu.
Bet atgriezīsimies pie asteroīda Apofisa, kura viesošanos Zemes tuvumā gaidāma 2029.gada 13.aprīlī 4:36.
Asteroīds Apofiss sver 55 miljonus tonnu un ir 320 metru diametrā, kā arī sevī slēpj 65 tūkstošu atombumbu lielu enerģiju. Ārvalstu zinātnieki lēš, ka Zemē tas ietriekšoties ar ātrumu 45 tūkstoši km/h. Bet ja arī asteroīds kaut kādu mistisku iemeslu dēļ nokristu uz Zemes, pēc zinātnieku aprēķinātās trajektorijas, Latviju tas neskartu un radītu lokālu katastrofu. Un pastāv arī daudzas iespējas mainīt asteroīda trajektoriju lai tas uz Zemes nenokristu.
Izmantotie materiāli: Vesti.ru, news.discovery.com, Starspace.lv, flickr.com, sakaru-pasaule.lv, lv.wikipedia.org, valdostamuseum.org, Farid51, MercatorInfogr, TVNET
02/09/2012 9 komentāri
Asteroīds Apofiss tika atklāts 2004. gadā un sākumā tika paredzēts, ka 2029. gadā tas Zemeslodei palidos tuvu garām. Bet pēdējie aprēķini liecinam ka pastāv maza varbūtība, ka asteroīds ar masu 50 miljons tonnas un 320 metru diametru, var ietriekties Zemē 2029. gada 13.aprīlī, piektdienā plkst. 4:36 pēc Grinvičas laika. Ja šoreiz paveicās, tad nākošais, bet vel kritiskāks datums ir 2036 gada 13.aprīlis (šoreiz laikam svētdiena 🙂 ), kad asteroīds mēros atpakaļceļu…
Tuvāko gadu laikā Krievija iecerējusi kosmosā nosūtīt «gravitācijas traktoru», kurš pie asteroīda Apofisa pārbaudīs tehnoloģiju, kas varētu mainīt asteroīdu trajektorijas un tādējādi radīt veidu, kā pasargāt Zemeslodi no sadursmes.
Krievijā notikušajā Starptautiskajā aviācijas un kosmosa izstādē valsts Centrālais zinātniski pētnieciskais mašīnbūves institūts norādīja, ka šāds lidojums varētu tikt veikts jau 2020. gadā. Tāpat Krievija plāno 21. gadsimta divdesmitajos gados uz Jupitera pavadoni Ganimēdu nosūtīt iekārtu, kas mēģinās uz planētas atklāt dzīvības pazīmes, pavēstījis institūts.
Ideja par «gravitācijas traktoriem», kas varētu ietekmēt zemei bīstamu asteroīdu trajektorijas, NASA inženieriem radās pirms vairākiem gadiem.
12/11/2011
Zemei garām otrdien palidojis liels asteroīds, veicot pēdējos 200 gados tuvāko lidojumu gar mūsu planētu, pavēstīja ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA).
Asteroīds “2005 YU55” vistuvāk Zemei atradās otrdien plkst.23.28 pēc Griničas laika (trešdien plkst.1.28 pēc Latvijas laika), kad tas atradās 324 600 kilometru attālumā no Zemes centra. Tomēr ar neapbruņotu aci to nevarēja saskatīt, tikai ar teleskopu.
Lodveida formas asteroīda diametrs ir 400 metri. Tomēr nepastāvēja nekādi draudi, ka “2005 YU55” varētu ietriekties Zemē. Tas bieži lido Zemes, Marsa un Venēras tuvumā, bet šogad tas pietuvojies Zemei tuvāk nekā pēdējo 200 gadu laikā, skaidroja NASA pārstāve Veronika Makgregora.
Zemei bieži garām lido citi līdzīga izmēra asteroīdi – pēdējais šāds notikums bija 1976.gadā un nākamais gaidāms 2028.gadā, kad asteroīds “2001 WN5” pasprauksies garām Zemei attālumā, kas vienlīdzīgs pusceļam starp Zemi un Mēnesi.
Šī lapa vairs nav pieejama.
2005.gadā atklātais asteroīds “2005 YU55” ir viens no potenciāli bīstamiem kosmiskajiem objektiem, jo ik pa laikam tas pietuvojas Zemei, kad tā orbīta atrodas tuvu vai pat krusto Zemes orbītu, skaidroja asteroīda atklājējs Arizonas universitātes zinātnieks Roberts Makmilans.
Aprēķinot trajektoriju, astronomi zināja, ka šoreiz tas neapdraud planētu, bet nākamais tuvais lidojums notiks 2094.gadā, kad tas Zemei pietuvosies 267 200 kilometru attālumā.
Kad milzīgais kosmosa viesis ir jau aiz muguras var atļauties modelēt situācijas, kad mazāka un lielāka izmēra kosmiskie objekti nokrīt uz Zemes:
Tā ka NeoGeo.lv savulaik to jau ir veicis, tad lieki neatkārtošos…
Kad nokrīt meteorīts, ko varam sagaidīt reizi 100 gados
Kad nokrīt meteorīts, ko varam sagaidīt reizi 5000 gados ….
Kad nokrīt meteorīts, ko varam sagaidīt reizi 20 000 gados ….
Bet National Geographic ir modelējis Zemes un aptuveni 20x lielāka kosmiskā objekta sadursmes situāciju, kas izsauca postošas dabas katastrofas un kuras rezultātā pēc zinātnieku domām izmira dinozauri.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Informācijas avoti: TVNET, NASA Solar System, NeoGeo.lv, National Geographic
Citāda Pasaule 