Ārkārtas situācijas | Citāda Pasaule

Diena pēc vakardienas jeb tornado uzbrūk (Grafiskā informācija, Foto, Video)

24/02/2012 no John Flyer

Vakar ziņojām, ka šogad Amerikas Savienotajās Valstīs prognozē daudz lielāku tornado aktivitāti nekā parasti un šo dabas parādību skaits iespējams pārsniegšot pērnā gada rādītājus – ASV šogad prognozē vairāk tornado nekā parasti (Video, Grafiskā informācija).

Nepagāja ne diena un ASV austrumu piekrastes iedzīvotāji salīda pagrabos…

Izskatās, ka šā gada stiprākie negaisi ar lokāliem tornado ir skārusi plašas teritorijas ASV austrumu piekrastē.

Par populārākajiem vārdiem šodienas ASV mēdijos ir kļuvuši tornado un vētra.

Parādījušās arī pirmās tornado postījumu fotogrāfijas, kaut gan lielāku foto un video birumu varētu sagaidīt rīt.

: Tornado sagrautā māja Dienvidkarolīnas štatā 24.02.12 @ thestate.com

Pārējās negaisa un tornado postījumu sekas redzēsim rīt, bet aiz rītdienas seko… Diena pēc rītdienas 😯

Bet tikmēr varam velreiz paskatīties kas notika aizvakar…

NOAA, thestate.com, wral.com, Kanal PIK

Ievietots iekš Atmosfēras parādības, Dabas katastrofas, Dabas stihijas, Foto, Ilustratīvais materiāls, Klimata izmaiņas, Komunikāciju avārijas, Meteroloģija, Prognozes, Satiksmes traucējumi, Tornado, Video, Virpuļviesuļi, Vētras, Ārkārtas situācijas, Ēku bojājumi Tagged with Atmosfēras parādības, Dabas katastrofas, Dabas stihijas, Foto, Ilustratīvais materiāls, Klimata izmaiņas, Komunikāciju avārijas, Meteroloģija, Prognozes, Satiksmes traucējumi, Tornado, Video, Virpuļviesuļi, Vētras, Ārkārtas situācijas, Ēku bojājumi

Plūdu draudi Eiropā un sausuma draudi Anglijā (Video)

21/02/2012 no John Flyer

Pavasara atkušņi šogad varētu izraisīt plūdus vairākos Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionos, otrdien brīdināja ANO. Nākamo desmit dienu laikā Bulgārijā un Rumānijā tiek prognozēts gaisa temperatūras kāpums par astoņiem līdz pat desmit grādiem pēc Celsija.

Sniega segas biezums netālu no Bukarestes Rumānijā

«Lai gan tūkstošiem cilvēku no Serbijas līdz Bulgārijai joprojām ir ieputināti, saskatāmas brīdinājuma zīmes, ka gaidāmi postoši plūdi, kas prasīs gan cilvēku upurus, gan nesīs ekonomiskus zaudējumus,» brīdina ANO eksperti.Vissmagāk tiks skarti tie reģioni, kur nav ierīkota nepieciešamā infrastruktūra plūdu gadījumiem, piemēram, dambji un aizsprosti.

Jau ziņots, ka bargais sals un spēcīgā snigšana šoziem Eiropā prasījusi jau vairāk nekā 600 cilvēku dzīvības. Ekstremālo laikapstākļu dēļ daudzas apdzīvotas vietas tika nošķirtas no ārpasaules, tām nebija pieejama elektroenerģijas apgāde.

«Tagad pienācis laiks šo valstu varasiestādēm, Sarkanajam Krustam, nacionālajām katastrofu riska samazināšanas institūcijām un civilās aizsardzības iestādēm gādāt par to, lai, sākoties plūdiem, nebūtu cilvēku upuru,» mudina ANO, vienlaikus aicinot domāt par to, kā nesenās dabas stihijas izgaismojušas infrastruktūras problēmas.

Toties Lielbritānija pirmdien valsts dienvidaustrumu reģionā izsludināja ārkārtas stāvokli saistībā ar sausumu un brīdināja, ka šī problēma vasarā varētu skart arī citas valsts daļas.

Lai gan Lielbritānija daudziem saistās ar lietainu klimatu, laika posmā no oktobra līdz janvārim valsts dienvidaustrumos nokrišņu daudzums bijis vien 73% no normas, un tas ir zemākais rādītājs kopš 1992.gada. Vairākās upēs ūdens līmenis ir zemāks nekā 1976.gadā, kad Lielbritāniju skāra plašs sausums.

Vides ministrija satraucošajā situācijā vaino iedzīvotāju skaita pieaugumu, klimata izmaiņas un mājsaimniecību patēriņa paradumu maiņu.

“Lai gan mums ir reputācija kā valstij, kurā daudz līst, mums nākotnē varētu būt mazāk nokrišņu un mazāk skaidrības par to, kad līs,” teikts ministrijas paziņojumā, kurā briti mudināti mazāk laika pavadīt dušā un salabot pilošus krānus. Vidēji viena mājsaimniecība Lielbritānijā ik gadu patērē vairāk nekā 100 000 litru ūdens.

TVNET, Kasjauns.lv, euronews, Channel4News, Fire Earth

Ievietots iekš Cilvēku evakuācija, Cilvēku upuri, Foto, Ilustratīvais materiāls, Klimata anomālijas, Klimata izmaiņas, Klimatiskie rekordi, Lauksaimniecības postījumi, Ledus iešana, Pali, Plūdi, Prognozes, Satiksmes traucējumi, Sausums, Sniegputeņi, Temperatūras anomālijas, Transporta bojājumi, Video, Ārkārtas situācijas, Ēku bojājumi Tagged with Cilvēku evakuācija, Cilvēku upuri, Foto, Ilustratīvais materiāls, Klimata anomālijas, Klimata izmaiņas, Klimatiskie rekordi, Lauksaimniecības postījumi, Ledus iešana, Pali, Plūdi, Prognozes, Satiksmes traucējumi, Sausums, Sniegputeņi, Temperatūras anomālijas, Transporta bojājumi, Video, Ārkārtas situācijas, Ēku bojājumi

Neizpētītā pasaule: Ledus laikmets un klimata izmaiņas (Filma)

20/02/2012 no John Flyer

Krievijas zinātnieki ir pārliecināti, ka pasauli sagaida jauns ledus laikmets. Strauja temperatūras pazemināšanās Zemi sagaida jau pēc diviem gadiem – 2014.gadā. Jaunais ledus laikmets ilgšot ne mazāk kā divus gadsimtus. Prognozētais «mazais ledus laikmets» būšot jau piektais pēdējo deviņsimt gadu laikā. Līdzīgas klimatiskas pārmaiņas esot fiksētas 12., 15.,17. un 19.gadsimtā.

Zinātnieks brīdina, ka tādēļ vien, ka tas tiek dēvēts par «mazo ledus laikmetu», nenozīmē, ka tas paies nepamanīts. Katru temperatūras pazemināšanās vilni pavada epidēmijas, tautas masu pārvietošanās un neražas gadi.

Un viņi nav vienīgie kas tā domā…

Pēdējais Ledus laikmets bija laikmets, kad pirms apmēram 100 tūkstošiem gadu notika lielas izmaiņas Zemes laika apstākļos.

Klimata izmaiņas Antarktīdā pēdējos 400 000 gadu (no stacijas Vostok urbumu datiem). Ar zilu parādītas temperatūras izmaiņas, ar zaļu – oglekļa dioksīda koncentrācija gaisā, ar sarkanu – putekļu saturs gaisā

Laiks kļuva aukstāks, ziemas — garākas. Ziemeļeiropā sniegs un ledus īsajās vasarās nepaguva izkust un zemi sāka pārklāt ledājs — bieza ledus un sniega kārta. Vietām ledāja biezums sasniedza divus kilometrus. Ledājs ilgstoši klāja visu Eiropas ziemeļu daļu, arī Latvijas teritoriju.

Laiku pa laikam kļuva nedaudz siltāks, tomēr kopumā laiks bija daudz aukstāks nekā mūsdienās. Mainījās arī daba ledāja tuvumā. Augu valsts kļuva nabadzīga, daudzi pie siltuma pieraduši dzīvnieki izmira vai devās uz dienvidiem.