Trešo dienu nerimstošo lietavu dēļ Japānas dienvidrietumos likts evakuēties aptuveni 400 000 iedzīvotāju, ziņo amatpersonas un mediji.
Japānas Meteoroloģijas aģentūra brīdina, ka Kjusju salā gaidāmi jauni zemes nogruvumi un plūdi, jo sestdienas rītā nokrišņu daudzums sasniedzis 11 centimetrus stundā.
Rīkojums pamest savas mājas dots aptuveni 260 000 cilvēku Kjusju ziemeļos, kur no krastiem iziet arvien vairāk upju, ziņo raidorganizācija NHK un aģentūra “Jiji Press”. Vēl teju 140 000 cilvēku ieteikts atstāt savas mājas, lai izvairītos no iespējamas nelaimes.
Stihija laupījusi dzīvību jau vismaz 29 cilvēkiem, vēl deviņi pazuduši bez vēsts. Televīzijā demonstrētajos kadros redzamas dubļainas ar visādām atlūzām pilnas straumes un applūdušas mājas.
Fukuokas prefektūrā vien likts evakuēties 78 600 cilvēku, kur daudzviet no krastiem izgājušas upes un notikuši vairāk nekā 180 zemes nogruvumi. Nodarīti postījumi 820 māju un aizskaloti trīs tilti.
Kā ziņo amatpersonas, ceturtdien atnākusī atmosfēras fronte ir atnesusi bezprecedenta nokrišņu daudzumu. Aso pilsētā 72 stundu laikā nolijuši vairāk nekā 75 centimetri nokrišņu.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) 9.jūlijā plkst.11 sasaucis Krīzes vadības padomes (KVP) ārkārtas sēdi saistībā ar situāciju Lubānas ezerā.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inga Vetere, KVP ārkārtas sēde sasaukta pēc Zemkopības ministrijas lūguma, lai izskatītu tās sagatavoto informāciju par nacionāla mēroga plūdu draudu izraisošu situāciju ar Lubānas ezera dienvidaustrumu dambi un priekšlikumiem par nepieciešamo operatīvo rīcību to novēršanā.
Zemkopības ministrija skaidro, ka Lubānas ezera dienvidaustrumu dambis ir kritiskā stāvoklī, arī citas Lubānas zemienes hidrotehnisko būvju kompleksa hidrotehniskās būves nav atbilstoši uzturētas līdzekļu trūkuma dēļ.
Avārija pie Lubānas ezera, kur 2010 gada 4.maijā ūdeņi pārrāva Kalnagala slūžas, kā dēļ lielās platībās tika applūdināti lauksaimniecības sējumi @ Diena
Tādēļ dienvidaustrumu dambja iespējamās avārijas gadījumā var iestāties ķēdes reakcija, ciest arī citas ar ezeru saistītās būves, iespējami ne tikai lauksaimniecības zemju applūšanas riski, bet rodas papildu draudi arī zemāk esošajām teritorijām Aiviekstes upes un Daugavas krastos, tostarp VAS “Latvenergo” piederošajiem Aiviekstes HES un tālāk Daugavas HES kaskādei.
Avārija pie Lubānas ezera, kur 2010 gada 4.maijā ūdeņi pārrāva Kalnagala slūžas, kā dēļ lielās platībās tika applūdināti lauksaimniecības sējumi @ Diena
Ministrija skaidro, ka ezers ne tikai kalpo kā ūdenskrātuve lauksaimniecības zemju mitruma regulēšanā, tam arī ir ietekme uz plūdu riskiem Pļaviņu pilsētā vai ledus sastrēgumiem augšpus Aiviekstes ietekas Daugavā, kuri savukārt ietekmē Jēkabpils pilsētu un Salas novadu.
Dambja pārrāvuma gadījumā var applūst līdz 60 000 hektāru zemes, to starpā piecas apdzīvotas vietas. Neatgriezeniski bojājumi plūdu gadījumā var tikt nodarīti ceļiem, elektrolīnijām, sakaru kabeļiem, lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un mežiem.
Kritiskā situācija Lubānas ezerā 2010 gada maijā
Izvērtējot katastrofu riskus pie sevišķi nelabvēlīgu apstākļu sakritības, Lubānas ezera un hidrotehnisko būvju ietekme uz Daugavas HES kaskādes darbības režīmu ekstremālos apstākļos, piemēram, pie pavasara palu maksimālajām caurtecēm, var būt vērā ņemama, jo pārsniedz 10% no Daugavas baseina kopējā sateces baseina, tādējādi palielinot arī riskus ar Daugavas HES kaskādi saistītās apdzīvotās vietās.
Sanāksme par Lubānas ezeru 2011 gada maijā
Zemkopības ministrija norāda, ka ar tās rīcībā esošajiem līdzekļiem problēmu var risināt ne ātrāk kā 2014.gadā, tomēr problēma ir pārāk akūta, un tai ir nepieciešams tūlītējs risinājums.
Efektīvākais risinājums, kas paver iespēju novērst avārijas draudus, nesagaidot nacionāla mēroga plūdus Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja pārrāvuma gadījumā, Zemkopības ministrijas ieskatā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīcībā patlaban esošo finanšu instrumentu izmantošana.
Plūdos Krievijas dienvidu Krasnodaras novadā gājuši bojā vismaz 105 cilvēki, sestdien paziņoja Iekšlietu ministrija. 92 cilvēku mirstīgās atliekas atrastas novada Krimskas rajonā, bet deviņi bojāgājušie reģistrēti Gelendžikas rajonā pie Melnās jūras. Divi cilvēki dabas stihijā gājuši bojā arī Novorosijskā. Spēcīgu lietavu rezultātā pārplūda Kubaņas upe.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Turpinās glābšanas darbi un upuru skaits, visticamāk, pieaugs. Policija sniedz palīdzību, evakuējot vietējos iedzīvotājus no plūdu apdraudētajām teritorijām. Glābšanas darbos tiek izmantotas laivas, kuteri un helikopteri.
Krievijas Ārkārtas situāciju ministrija informēja, ka ir applūdušas 320 dzīvojamās mājas, kurās dzīvoja 1290 cilvēki, plašas zemes teritorijas un ir bojāta elektrības padeves sistēma. Divu dienu laikā plūdi skāruši vairāk nekā 13 tūkstošus cilvēku.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Vietējie iedzīvotāji stāstīja, ka ūdens līmenis upē cēlās ļoti strauji un dažu minūšu laikā applūdināja ēku pirmos stāvus. Nekādi trauksmes brīdinājumi pirms tam netika saņemti, uzsvēra vietējie.
Vietējā pašvaldība paskaidroja, ka Gelendžikā 24 stundu laikā nolija piecu mēnešu norma, bet Novorosijskā, kas ir Melnās jūras lielākā osta, diennakts laikā nolijusi divu mēnešu norma.
Klimata pārmaiņas skar arī Latviju. Tuvākajos gadu desmitos arvien vairāk izpaudīsies daudz ekstremālākas dabas parādības. Tā paziņoja Pasaules Dabas fonda direktors Latvijā Jānis Rozītis, komentējot ASV zinātnieku brīdinājumus, ka neierasti straujā ledus kušana un sarūkošās ledāju platības Arktikā var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru arī Latvijā – skat. Arktikas strauji kūstošais ledus var Latvijai atnest aukstuma viļņus.
Aptaujātie Latvijas speciālisti piekrita, ka globālā sasilšana jau pavisam drīz var izraisīt būtiskas klimata pārmaiņas pie mums.
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētā profesore Agrita Briede akcentēja – kopumā var teikt, ka Latvijas laika apstākļiem ir saistība ar Arktikā notiekošo, jo Latvijā arktiskās gaisa masas var ieplūst no septembra līdz maijam, bet tās nav dominējošās. Klimats ir kompleksa sistēma un nav iespējams tikai pēc Arktikas ledāja kušanas pateikt paredzamās izmaiņas. Latvijas teritorijas klimatu lielā mērā ietekmē procesi, kas notiek Ziemeļatlantijā (Ziemeļatlantijas svārstības, Golfa straume). Kopumā ir redzams, ka temperatūras, nokrišņu izmaiņas Latvijā ir intensīvākas tieši pēdējo 10 gadu laikā.
Lietavas, kas šo pirmdien plosījās daudzviet Latvijā, pamatīgu postu radījušas vairākiem Zemgales zemniekiem
Profesore atzīmēja, ka ASV Kornela universitātes pētnieku rezultāti par to, ka sarūkošās ledāju platības var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru Ziemeļu puslodes vidējā platuma grādos, ir viena no teorijām. “Tajā pašā laikā ir jāņem vērā, ka gaisa masu kustībai ASV ir citāds raksturs nekā Latvijā.”
ASV kontinentālajā daļā aizvadītais pavasaris bija siltākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē
Savukārt Pasaules Dabas fonda direktors Latvijā Jānis Rozītis vairāk akcentēja globālās sasilšanas konsekvences. Neapšaubāmi klimata pārmaiņas skar arī Latviju – “Tuvākos gadu desmitus arvien vairāk izpaudīsies daudz ekstremālākas dabas parādības – krasas temperatūras svārstības, nokrišņu un sausuma periodiskums, pieaugoša vētru atkārtojamība utt. Pašreizējās klimata izmaiņas notiek tādā ātrumā, kā iepriekš vēsturiski nekad tas nav bijis.”
Bet Latvijas pierobežā un citos Eiropas reģionos jau šonedēļ ekstremālu dabas parādību netrūka.
Nedēļas sākumā 11.jūnijā, Lietuvā Čedasu ciematā netālu Latvijas robežas, tornado rāva mājām nost jumtus un izgāza kokus. Virpuļviesulis pat pacēla gaisā sievieti un nosvieda pret zemi, bet par laimi, negadījumā cietušā nopietnas traumas neguva
Šajā nedeļā 11-17.06.12 novērotie virpuļviesuļi Eiropas reģionā
Šī lapa vairs nav pieejama.
Otrdien, 12.jūnijā, pāri Santerasmo salai Venēcijas lagūnā brāzies tornado, noraujot jumtus vismaz 12 ēkām. Spēcīgais vējš nodarījis milzīgus postījumus vairākās Venēcijas lagūnas salās, taču nav ziņu par cietušajiem.
Arī Rietumsibīrijas pilsētu Hantimansijsku Krievijā, otrdien skāra šim reģionam neierastā dabas parādība.
Tāpat virpuļviesuļi otrdien tika novēroti Īrijā, Francijā, Vācijā un citās valstīs.
14.jūnijā no daudzām Latvijas vietām saņemtas ziņas par spilgtiem mezosfēras mākoņiem, kas plašāk pazīstami kā sudrabainie mākoņi. Šos mākoņu ceturdienas naktī novēroja daudzās vietās ziemeļu puslodē.
Tie līdzinās spalvu mākoņiem, taču atrodas daudz augstāk un ir redzami tikai naktī, kad tie atstaro Saules gaismu. Parasti tie redzami baltā vai gaiši zilā krāsā.
Rīgā, Pļavniekos 14.06.12 ap 01:00 @ Einars Zavickis
Pēdējos gados šie mākoņi, kuri atrodas aptuveni 80 kilometru augstumā un tādējādi ir augstākie mākoņi, kas veidojas Zemes atmosfērā, tiek novēroti arvien biežāk, un to izcelsme un rašanās mehānismi vēl nav līdz galam skaidri.Šie mākoņi ir samērā jauns fenomens. Pirmās rakstiskās ziņas par tiem ir no 1885.gada.
Latvijā sudrabainie mākoņi visbiežāk tiek novēroti no jūnija vidus līdz jūlija vidum. To parādīšanos nav iespējams prognozēt, novērojumiem nepieciešama skaidra nakts un labi pārredzams debess jums, it īpaši ziemeļu virzienā.Neparastie mākoņi visbiežāk parādās pusotras stundas laikā pēc saulrieta – kad norietējusī Saule apspīd mezosfēru, bet zemākie atmosfēras slāņi atrodas Zemes ēnā, – un tie var būt redzami vairākas stundas dažādā spilgtumā.
Citāda Pasaule 