Komētu gaidot

pan_starrs_2Līdz šim bieži daudzinātā komēta C/2011 L4 Pan-Starrs bija novērojama tikai Dienvidu puslodē, bet par godu Starptautiskajai Sieviešu dienai, ar 8.martu arī Ziemeļu puslodes iedzīvotāji varēs gaidīt astes zvaigznes parādīšanos.

Izdevību garām laist nevajadzētu – šī komēta klasificēta kā neregulāra, – tas nozīmē, ka apliekusi loku ap Sauli, tā pazudīs kosmosa tālēs uz nezināmu laiku, varbūt uz 100 000 gadu, varbūt arī ilgāku. Tāpēc skaidrs, ka šī būs vienīgā izdevība redzēt PanStarrs pie debess juma.

Kā atrast komētu?

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Iepazīsimies! Jauni asteroīdi

asteroids_3Jau rakstījām par nesen atklāto asteroīdu 2013ET, kas palidos garām Zemei 9.martā, 972 000 km attālumā. Bet izrādās, ka tuvākajās dienās mums garām lidos vēl citi kosmosa akmeņi, kas atklāti pavisam nesen un kuru orbītas par laimi šoreiz mūs neskar.

Vakar, 7.martā asteroīdu izpētes programmas “Katalina” (ASV) ietvaros atklāts jauns debess ķermenis – 2013EC20. Tā izmēri nav lieli, tikai 3-12 metri. Zemei garām tas palidos 9.martā, 135 000  km attālumā. Visai tuvu, jāsaka, – tikai 0,4 LD vienības (LD – Mēness orbītas rādiuss).

Nemaz nebūs ilgi jāgaida, kad mums pietuvosies tikko atklātais 2013ET11 (16 – 49 metri). Pēc nedēļas – 16.martā tas palidos garām Zemei 5,8 miljonu kilometru attālumā. Mazliet vēlāk mūs no 1,7 miljonu kilometru attāluma sveiks 2007EO88 ar diametru 23 metri.

Pētnieki vēl aizvien turpina atklāt jaunus atseroīdus un, kā redzams no 2013EC un 2013C20 to orbītas bīstami pietuvojas mūsu planētai. Turklāt salīdzinoši nelielais objektu diametrs ir cēlonis asteroīdu pamanīšanai “pēdējā brīdī”.

Aukstums pieņemas

meteo_20130307Kā jau bija prognozēts, arktiskās gaisa masas, kas sagādājušas bargu salu Krievijā, arī Latvijai atnesušas polāro elpu. Nepatīkami, bet fakts – pirmais pavasara mēnesis šogad drīzāk līdzinās dziļai ziemai.

Turklāt aukstums turpina pieņemties spēkā. Naktī uz pirmdienu, 11.martu, termometra stabiņš Liepājā noslīdēs līdz -15 C (gandrīz šīs ziemas rekords!), bet Daugavpilī līdz -21 C.

Autora piezīme: Vēli un auksti pavasari Latvijā nav retums, un gandrīz 50% Lieldienu sagaidām ar lielāku vai mazāku sniega segu. Ja nemaldos, 2006.gada 1.martu centrālā Kurzeme sagaidīja ar -30 grādu salu. Bet pirms apmēram 18 gadiem Lieldienās sniega sega bija vēl biezāka kā šobrīd, un sniegs mežos turējās vēl līdz maija sākumam – daži pat puspajokam prognozēja, ka papardes zieda meklēšana varot neizdoties aiz tam, ka zem papardēm sniegs būšot palicis arī pa Līgo svētkiem. Šīs baigās prognozes, protams, nepiepildījās, un vasara bija, kādai tai jābūt.

Ir bijuši arī agri un ļoti silti pavasari. Atceros, ka pirms vairākiem gadiem aprīļa beigās bija īsti vasarīgs karstums, ezeros jau bija atklāta peldsezona un visas lapas bija izplaukušas. Toties vasara bija pēc tam “galīgi nekāda”.  Tā nu pie mums ir ar tiem laika apstākļiem…

 

Plūdu dēļ Francijā mājokļus spiesti pamest vairāki tūkstoši cilvēku

Наводнение на юге ФранцииSpēcīgu lietusgāžu rezultātā, kuri Francijas dienvidos nerimst jau vairākas dienas, tika appludinātas vairākas apdzīvotas vietas. Ūdens līmenis strauji cēlās, bet vēja brāzmu ātrums sasniedza 100 kilometrus stundā.

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums