Pēdējo desmitgažu veiksmīgākais paleontoloģiskais atradums – mamuts Žeņa (Video)

Nesen mēdiji ziņoja ka Krievijas ziemeļos 11 gadus vecs zēns atradis labi saglabājušās vilnainā mamuta atliekas, ko zinātnieki jau nodēvējuši par «gadsimta mamutu», jo tas ir vislabāk saglabājies šāda veida atradums kopš 1901.gada. Tagad parādījies arī video par šo paleontoloģisko atradumu un šis atradums palielina zinātnieku cerības klonēt mamutus.

11 gadus vecais Jevgēnijs Salinders, kurš kopā ar ģimeni dzīvo netālu no polārās stacijas Taimiras pussalā, atrada sasalušo dzīvnieku augusta beigās, klejojot gar Jeņisejas krastiem. Zēna vecāki par atradumu paziņoja zinātniekiem, un Zooloģijas muzeja eksperti nekavējoties devās uz Taimiru.

«Viņš sajuta nepatīkamu smaku un ieraudzīja kaut ko rēgojamies laukā no zemes,» atklāja Sanktpēterburgā bāzētā Zooloģijas muzeja direktors Aleksejs Tikhonovs. Tikhonovs uzskata, ka mamuts miris pirms aptuveni 30 000 gadu un nāves brīdī bijis 15 vai 16 gadus vecs.

Saglabājušies mamuta ilkņi, āda un acs. «Neskarts palicis arī viņa metru garais dzimumloceklis, tāpēc varam secināt, ka tas bijis tēviņš,» atzīmēja Tikhonovs. «Līdz šim mēs varam teikt, ka tas ir gadsimta mamuts,» viņš piebilda, norādot, ka tas ir vislabāk saglabājies pieaugušais mamuts, kāds atrasts kopš 1901.gada.

Lai dzīvnieka atliekas izraktu, zinātniekiem bija nepieciešamas piecas dienas.

TVNET, Vesti.ru

Curiosity apstiprina: Uz Marsa kādreiz tecēja upes (Video, Foto)

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Marsa izpētes visurgājējs Curiosity atradis pierādījumus tam, ka uz Sarkanās planētas kādreiz bijis ūdens, kas ir svarīgs priekšnoteikums dzīvības eksistencei.

Visurgājēja uzņemtajos fotoattēlos redzami Marsa virsmas akmeņi, kurus, visticamāk, noapaļojis un pārnēsājis ūdens. NASA uzskata, ka tie kādreiz atradušies aptuveni pusmetru dziļa strauta dibenā un tie ir pārāk smagi, lai tos turp būtu atgādājis vējš.

NASA speciālisti vēl nav mēģinājuši izpētīt akmeņu ķīmisko sastāvu, izmantojot visurgājēja aparatūru, jo uzskata, ka vēlāk tiks atrasti daudz labāki paraugi. «Tekošs ūdens ir viena no vietām, kur varēja dzīvot mikroorganismi. Atrastie akmeņi varētu nebūt labākā vieta, kur saglabājušās to pēdas,» aģentūrai Reuters skaidroja Kalifornijas Tehnoloģiju universitātes eksperts Džons Grocingers (John Grotzinger).

Curiosity projekta kopējās izmaksas sasniedz 2,5 miljardus ASV dolāru. Visurgājēja sekmīga nolaišanās uz Marsa virsmas ir liels sasniegums NASA, kuru pēdējos skārusi apjomīga finansējuma samazināšana. Uz Sarkanās planētas visurgājējs darbosies divus gadus.

Visurgājējs uz Marsa meklē pierādījumus dzīvības eksistencei. Paredzēts, ka visurgājējs veiks urbumu 396 metru attālumā no sākotnējās nosēšanās vietas esošos Marsa iežos.

db.lv, PIK.lv, NASA Jet Propulsion Laboratory

Zemūdens pasaule… no Google Street view (Karte)

Internetā pieejama jauna fīča no Google Street view. Tagad “klātienē” var ceļot ne tikai pa ielām, džungļiem un seno Maiju pilsētām, bet arī pa okeāna dzelmi. 🙂

Herona sala, Lielais Barjeru rifs pie Austrālijas krastiem

*Spiežam tik uz bultiņām 😉

Citas zemūdens kartes pieejamas šeit – Google Maps Street View Ocean

Mēģinās klonēt mamutu (Video)

Sibīrijas austrumos atrastas labi saglabājušās mamuta atliekas, kas raisa cerību, ka sen izmirušais dzīvnieks varētu tikt klonēts.

Krievu zinātnieku komanda starp dzīvnieka spalvu un kaulu atliekām atradusi neskartas šūnas. Šādā gadījumā dzīvnieka klonēšana teorētiski ir iespējama, neskatoties uz faktu, ka tas izmiris jau 4 000 vai pat 10 000 gadus senā pagātnē.

Mamuta atliekas atrastas vairākus metrus zem zemes mūžīgā sasaluma zonā Sibīrijas ziemeļaustrumu provincē Jakutijā.

«Viss, kas mums nepieciešams klonēšanai, ir viena dzīva šūna, kas spēj autonomi vairoties. Tad mums nebūs nekādu problēmu pavairot tās līdz daudziem tūkstošiem šūnu,» skaidro viens no zinātniekiem.

«Mēs pieļaujam, ka šajā reģionā valdošais mūžīgais sasalums varētu būt saglabājis dzīvas dažas no šūnām. Lai saglabātos dzīvas šūnas, dzīvnieka atliekām visu šo laiku būtu bijis jāatrodas stabilā temperatūrā starp -4C un -20C grādiem.

Jau iepriekš zinātnieki vairākkārt mēģinājuši klonēt mamutu, taču bez panākumiem. Daudzi ir pārliecināti, ka kaut kas tāds nemaz nav iespējams.

Tiek uzskatīts, ka lielākā daļa mamutu izmiruši jau pirms 10 000 gadu, bet nelielas dzīvnieku grupas vēl dažus tūkstošus gadu turpinājušas dzīvot Aļaskā un tagad Krievijai piederošajā Vrangeļa salā Ziemeļu Ledus okeānā.

BNN, Vesti.ru