Polārblāzmas no kosmosa un X-klases uzliesmojumi uz Saules (Video, Grafiskā informācija)

Sāksim ar skaistu video kas uzņemts no Starptautiskās Kosmiskās stacijas šā gada 17.septembra magnētiskās vētras laikā. 

Šī lapa vairs nav pieejama.

Tā kā Saules aktivitāte pastiprinās iespēja Latvijā pašiem novērot ziemeļblāzmas pieaug.

Pēdējo 3 dienu laikā Saules plankumu grupa 1302 ir veikusi divus X-klases izvirdumus.

Lai arī izvirdumi nebija tieši vērsti pret Zemi, tomēr tiek prognozēts ka Saules vējš  Zemi sasniegs 26.septembra pusdienlaikā.

Spēcīga protonu daļiņu plūsma Zemi jau ir sasniegusi.

22 septembrī notika X1.4 klases uzliesmojums.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Bet 24 septembrī notika X1.9  klases un vairāki spēcīgi M klases uzliesmojumi.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Tiek prognozēts ka tuvāko diennakšu laikā X-klases  izvirdumi plankumu grupā 1302 uz Saules var atkārtoties, bet tad plankumu grupa 1302 iespējams jau būs vērsta pret Zemi.

Saules plankumu grua 1302 @ spaceweather.com

Informācijas avoti: isoeph, NOAA, NASASkyywatcher88, Spaceweather.com

Veiksmīgu ziemeļblāzmu vērošanu!   🙂

Pienācis rudens – krītošo satelītu laiks… (Video)

Sestdienas rītā pēc Latvijas laika nokritis ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) pavadonis “Upper Atmosphere Research Satellite” (UARS). Pagaidām vēl nav droši zināms, vai atlūzas nokritušas uz sauszemes vai okeānā, pavēstīja NASA.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Ja tās sasniegušas sauszemi, tad Kanāda ir visticamākā vieta. Sākotnēji tika ziņots, ka atlūzas varētu būt nokritušas Kvebekas provincē, bet vēlāk tika saņemtas ziņas par atlūzu krišanu virs Albertas.

Jau plkst.7.33 sociālajā tīklā “Twitter” NASA pārstāvis paziņoja, ka satelīts, iespējams, ir nokritis, un apvaicājās, vai ar visiem viss ir kārtībā. Tomēr oficiāls apstiprinājums satelīta nokrišanai tika sagaidīts tikai īsi pirms plkst.9. Joprojām notiek darbs pie precīza laika un vietas noskaidrošanas.

Vairāki aculiecinieki pavēstīja, ka virs Kanādas redzēta uguņošanai līdzīgas gaismas un trīs spoži meteori, bet šīs ziņas nav apstiprinātas.

Tas varēja izskatīties aptuveni tā…

Šī lapa vairs nav pieejama.

…vai arī tā. 😀

Šī lapa vairs nav pieejama.

UARS ap Zemi riņķoja 20 gadu un bija paredzēts Zemes augšējo atmosfēras slāņu izpētei. Tas tika palaists 1991.gada septembrī, satelīta darbība tika pārtraukta 2005. gadā. Šā gada 7. septembrī NASA paziņoja, ka gaidāma nekontrolēta UARS nokrišana uz Zemes, radot minimālu apdraudējumu sabiedrībai.

Lielākais kosmiskais vraks, kas nogāzies uz Zemes, ir 1979. gadā nekontrolēto kritienu piedzīvojusī kosmosa stacija “Skylab”, kas bija aptuveni 15 reizes smagāka nekā UARS.

Arī tuvāko mēnešu laikā Zemi gaida īsts «kosmisko atkritumu lietus», ziņo ārvalstu mediji.

Bez ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) satelīta uz Zemes nokritīs arī vācu kosmiskās aparatūras atlūzas. Gaidāms, ka Vācijas orbitālais teleskops «Rosat» uz zemes nokritīs oktobra beigās, tomēr nedz precīzs nokrišanas laiks, nedz tā piezemēšanās vieta nav zināma.

Krievijas zinātnieki uzskata, ka teleskopa atlūzas uz Zemes gaidāmas novembra sākumā, tas varētu nokrist rajonā no Berlīnes un Samāras ziemeļos līdz Ugunszemei dienvidos.  Turklāt teleskopa atlūzas varētu būt ievērojami lielākas par NASA satelīta atlūzām. To kopējā masa būs 1,6 tonnas.

Informācijas avoti: Diena, Apollo, Bajalealgonet, OnlineGamblingPortal, bjyez

Daba un tehnoloģijas

2011. gada 18. augustā virs Algau publiskās observatorijas Bavārijas dienvidrietumos varēja vērot neparastu skatu, kad satikās divi ļoti atšķirīgi fenomeni – viens saistīts ar modernām tehnoloģijām, bet otrs ar dabas spēkiem.

Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) speciālisti pārbaudīja Vendelšteina lāzera vadzvaigzni, raidot atmosfērā spēcīgu lāzera staru. Tai pat laikā tuvojās viens no spēcīgākajiem šīs vasaras negaisiem. Apskatot šo attēlu, ir skaidrs, kādēļ ESO teleskopi atrodas Čīlē nevis Vācijā.

No pelēkajiem, blīvajiem mākoņiem lejup šāvās zibeņi. Martins Kornmessers fotografēja ainavu. Tīras nejaušības rezultātā šajā attēlā lieliski sakombinējies lāzera stars un zibens, drīzāk atgādinot ainu no zinātniskās fantastikas žanra nevis īstenības. Tobrīd negaiss vēl atradās patālu no observatorijas.

Attēlā redzams 20 vatu lāzers. Zibens jauda mēdz sasniegt pat triljonus vatu, lai gan tikai uz dažām sekundes daļām. Drīz vien pēc šī attēla tapšanas brīža, vētra sasniedza observatoriju un darbus nācās beigt. Lai arī mūsdienās cilvēks ir apguvis dažādas modernas tehnoloģijas un atradis tām pielietojumu, dabas spēku priekšā joprojām esam nespēcīgi.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Lāzera vadzvaigznes ir mākslīgas zvaigznes, kuras tiek veidotas 90 kilometru augstumā Zemes atmosfērā, izmantojot jaudīgus lāzerus. Šīs zvaigznes novērojumi ļauj analizēt atmosfēru un veikt nepieciešamās izmaiņas attēla apstrādē, lai mazinātu atmosfēras radītos defektus. Šo metodi dēvē par adaptīvo optiku. Vendelšteina lāzera vadzvaigzne tiek veidota, kombinējot lāzeri ar nelielu teleskopu, kuru iespējams uzstādīt jau uz lielāka teleskopa.

Informācijas avoti: StarSpace, ESO

Mākoņu izdzenāšana Maskavā un 4D gaismas šovs

Lai novērstu nokrišņu varbūtību Maskavas pilsētas 864 gadu jubilejā, virs mākoņiem līdz pat 150 km attālumā no Maskavas, ziemeļu un ziemeļrietumu virzienā tika izkaisīti speciāli reaģenti.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Par godu jubilejai tika arī sarīkots unikāls 4D gaismas šovs.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avoti: Инфографика | Группа Меркатор, RussiaToday