Zemes magnētiskā lauka reversija un plātņu tektonika

Zemes vēsturē magnētiskā lauka polaritātes maiņa ir notikusi vairākkārt ar neregulāriem intervāliem. Ilgiem miera periodiem ir sekojuši posmi, kad polaritātes maiņa ir notikusi bieži. Ar ko gan izskaidrojama tā neregulārā norise? Šiem jautājumiem pievērsās Francijas Nacionālā zinātniskās izpētes centra (Centre national de la recherche scientifique jeb CNRS) speciālisti.

Viņiem ir izdevies noskaidrot, ka pēdējo 300 miljonu gadu laikā polaritātes maiņas biežumu ir noteicis tektonisko plātņu izvietojums. Tas gan nenozīmē, ka šīs plātnes pašas par sevi izraisa magnētiskā lauka “apgriešanos”. Tā vietā šis pētījums liecina, ka, lai gan pats polaritātes maiņas process notiek Zemes šķidrajā kodolā, tas ir saistīts ar norisēm ārpus tā, konkrēti, Zemes mantijā.

Zemes magnētiskais lauks veidojas tūkstošiem kilometrus zem mūsu kājām, tur kur kodolā plūst šķidra dzelzs.

Kādēļ gan zinātnieki sāka domāt, ka pastāv saistība starp magnētisko lauku un plātņu tektoniku?

Pēdējo piecu gadu laikā veiktie pētījumi atklāja, ka polaritātes maiņa notiek tad, kad izkusušā dzelzs plūsmas vairs nav simetriskas attiecībā pret ekvatoriālo plakni. Šī asimetrija visticamāk sākas uz robežas starp kodolu un mantiju, pēc tam izplatoties kodola virzienā.

Loģiski, ka rodas jautājums, kas ir šīs asimetrijas cēloņi un izpausmes. Vai ir iespējams Zemes vēsturē identificēt ar polaritātes maiņu saistītus notikumus, kuri varētu liecināt par iespējamo mantijas pārvietošanos? Šie procesi ir tā dēvētā kontinentu kustība.

Pirms aptuveni 200 miljons gadiem milzīgais kontinents – Pangeja, kurā vienkopus atradās praktiski visa mūsdienās novērojamā sauszeme, sāka sadalīties. Aprēķinot dienvidu un ziemeļu puslodes kontinentu virsmas laukumu, zinātnieki izvērtēja tā brīža sauszemes asimetriju attiecībā pret ekvatoru.

Izrādījās, ka šis asimetrijas rādītājs mainījās tādā pašā ritmā kā magnētiskās polaritātes biežuma rādītājs (polaritātes maiņu skaits miljons gados). Abas līknes praktiski sakrita. Jo tālāk no ekvatora aizvirzījās kontinentu gravitācijas centrs, jo vairāk palielinājās magnētiskā lauka polaritātes maiņu skaits. Maksimālās asimetrijas gadījumā tika reģistrēti pat astoņi maiņas gadījumi miljons gadu laikā.

Kā gan šis atklājums palīdz izprast magnētiskā lauka polaritātes maiņu?

Zinātnieki iztēlojas divus scenārijus. Iespējams, ka plātnes tiešā veidā ietekmē polaritātes maiņas procesu. Zonās, kurās notiek plātņu virzība kodola virzienā, tās var sasniegt kodolu, kur tiek izmainīta izkusušā dzelzs plūsma. Otrajā gadījumā pārvietošanās varētu atspoguļot plātņu materiāla sajaukšanos mantijā un jo īpaši zonā, kur mantija saskaras ar kodolu. Abos gadījumos iežu pārvietošanās ārpus kodola varētu izraisīt plūsmu asimetriju šķidrajā kodolā un noteikt polaritātes maiņas biežumu.

P.S.

Šobrīd esošie magnētiskie poli savās vietās jau atrodas vairāk nekā 750 000 gadus un pasaules zinātnieku aprindās pastāv bažas, ka polu maiņa var notikt salīdzinoši tuvā nākotnē (tuvākajos 1 000 gados). Pirms 150 gadiem ir uzsācies process, kad Zemes magnētiskais lauks kļūt vājāks un pēdējā laikā šī tendence paātrinās. Šobrīd Zemes magnētiskais lauks ir pavājinājies par 10 -15 %

Informācijas avoti: Starspace.lv, geology.com, hamertech.wikispaces.com, neogeo.lv

Etnas un El Hierro vulkānu aktivitātes (Video, Grafiskā informācija)

Tiem, kuri tuvākajā laikā plāno doties uz Katanas pilsētu Sicīlijā, var nākties rēķināties ar lidmašīnu kavēšanos. Vulkāns Etna atkal ir pamodies un naktī uz pirmdienu, 2011. gada 24. oktobri tika slēgta lidosta. No 2011. gada 23. uz 24. oktobri uz Sicīliju nenotika lidojumi, taču no 24. oktobra rīta Etnas vulkāns ir nomierinājās un lidojumi atkal notiek.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Tas ir Eiropas lielākais aktīvais vulkāns un sasniedz 3 326 metru augstumu. Tā izvirdumi lielākoties ir jauka izrāde skatītājiem.

Bet Kanāriju salās turpinās El Hierro vulkāna zemūdens krātera izvirdums un ar izmešiem piesārņo kūrorta ūdeņus.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Internetā paklīdušas baumas, ka seismologi bažījas ka El Hierro sala var sadalīties divās daļās.

Un kā izrādās ne gluži bez pamata, jo pēdējās dienās zemestrīču epicentrs koncentrējas salās pretējā pusē, kas liecina par spēcīgu magmas kustību attiecīgajā zonā. Pastāv iespējamība ka arī šajā vietā var sākties vel viens zemūdens vulkāna izvirdums.

Informācijas avoti: TravelNews.lv, Vesti.ru, elhierro1.blogspot.com, landi606, Iceland Volcano and Earthquake blog, Instituto Geográfico Nacional, NASA

Ļoti spēcīga zemestrīce satricina Turciju (Grafiskā informācija, Video)

Netālu no Turcijas pilsētas Vanas Irānas pierobežā svētdien notikusi zemestrīce ar stiprumu 7,3 magnitūdas pēc Rihtera skalas, kuras rezultātā sabrukušas vairākas ēkas un ievainoti vismaz 50 cilvēki, vēstīja vietējie mediji.

Turcijas valsts ziņu aģentūra “Anatolia” vēstīja, ka zemestrīce izraisījusi vairāku ēku sabrukšanu un tai bijuši vairāk nekā 20 pēcgrūdieni. Aģentūra arī ziņoja, ka 50 cilvēki nogādāti Vanas slimnīcā.

Kandilli Seismoloģijas centrs pēc zemestrīces paziņoja, ka tajā, iespējams, gājuši bojā līdz 500 līdz 1000 cilvēki. “Mūsu aplēses liecina, ka bojātas apmēram 1000 ēkas un mēs lēšam, ka zaudētas simtiem dzīvību. Tādu varētu būt 500 līdz 1000,” žurnālistiem teica centra pārstāvis.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Vanā sabrukušas apmēram 10 ēkas, bet 25-30 ēkas sagrautas netālajā Erdžišas pilsētā. Vanas ezera apkaimes apdzīvotajās vietās strādā glābēji, mēģinot no gruvešiem izvilkt izdzīvojušos. Ziņu aģentūra “Cihan” vēsta, ka Erdžišā gājuši bojā vismaz 30 cilvēki. Viena no sabrukušajām ēkām šajā pilsētā ir studentu kopmītne.

“Cilvēki ir panikā. Telekomunikāciju pakalpojumi ir pārtraukti. Mēs nevaram sazināties,” Vanas mērs Bekirs Kaja telekanālam NTV teica, stāstot, ka sakari pārtrūkuši, jo cilvēki mēģina viens otru sazvanīt un telekomunikāciju līnijas nav tik lielu slodzi izturējušas. Tāpat ir traucēta arī elektrības padeve.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Zemestrīce nedaudz bija jūtama pat 100 kilometrus no Vanas attālajā Hakari pilsētā.

Vana atrodas apmēram 1234 kilometrus no Turcijas galvaspilsētas Ankaras un tajā dzīvo apmēram 380 tūkstoši cilvēku.

Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdoans atcēlis visus oficiālos pasākumus un svētdien plāno apmeklēt zemestrīces skarto reģionu.

Lai gan nelielas zemestrīces Turcijā ir teju ikdienišķa parādība, divās traģiskākās zemestrīcēs Turcijas ziemeļrietumos 1999.gadā dzīvību zaudēja vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku. Maijā zemestrīcē Turcijas ziemeļrietumu Simavas provincē gāja bojā divi cilvēki, bet 79 tika ievainoti.

Informācijas avoti: Delfi.lv, RSOE EDIS, Vesti.ru, euronews

Baltijas valstīs gaidāma auksta un sausa ziema

Eiropas ziemeļos un Baltijas valstīs tuvākajos mēnešos ir gaidāma auksta un sausa ziema, bet Dienvideiropā – maiga, vējaina un mitra ziema, ko noteiks dominējošā laikapstākļu modeļa ietekme, intervijā aģentūrai “Reuters” pavēstīja Pasaules klimata dienesta (World Climate Service) galvenais meteorologs Ričards Džeimss.

“Mēs paredzam vēl vienu neparasti aukstu ziemu, kurā paretam uzsnigs, teritorijā no Britu salām un Francijas pāri Vācijai un Skandināvijas dienvidiem līdz Baltijas valstīm,” sacīja Džeimss.

Auksts laiks apvienojumā ar zemu vēja un nokrišņu līmeni Eiropas ziemeļos nozīmē, ka vēja elektrostacijas Ziemeļjūras un Baltijas jūras piekrastē saražos mazāk elektroenerģijas ziemas sezonā, kad ir liels pieprasījums pēc tās. Mazāk elektroenerģijas saražos arī Skandināvijas hidroelektrostacijas (HES), jo to lielās ūdenskrātuves aizsals. Vairāk elektroenerģijas saražos vēja elektrostacijas un HES Spānijā, Portugālē un Itālijā vējaina un mitra laika dēļ.

Šādu ziemu noteiks tas, ka Eiropas laikapstākļos turpinās dominēt negatīva Ziemeļatlantijas svārstību fāze, sacīja Džeimss. Auksta laika agrāku iestāšanos Eiropā veicinās arī tas, ka Klusā okeāna klimatiskās parādības “El Nino” un “La Nina” šīgada sezonā sākušās agrāk nekā parasti.

Neparasti auksts laiks visvairāk gaidāms no agras ziemas līdz ziemas vidum (no novembra beigām līdz janvārim), bet februārī ir iespējami mērenāki laikapstākļi. Eiropas dienvidos un dienvidaustrumos būs mitrs laiks, bet ziemeļos – pārsvarā sauss laiks, sacīja meteorologs.

Viņš atzina, ka šīs prognozes piepildīšanās iespējamība ir augsta, jo gandrīz visi indikatori norāda uz vienu un to pašu virzienu. Negatīvais Ziemeļatlantijas svārstību modelis, kas dominējis pēdējos trīs gadus, pirms tam tika novērots 20.gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, kad ziemas Eiropā pārsvarā bija aukstas. Tas parasti notiek ik pa 50 gadiem un nav saistīts ar klimata izmaiņām, sacīja Džeimss.

Viņš piebilda, ka negatīva Ziemeļatlantijas svārstību fāze var dominēt Eiropas ziemās arī nākamos gadus un ir saistīta ar zemu Saules aktivitāti.

Informācijas avots: NRA