Mākslīgais intelekts internetā varētu rasties spontāni

Mākslīgas intelekts jeb informācijas sistēma, kas izrāda neatkarīgas domāšanas un apziņas pazīmes, varētu arī rasties spontāni internetā, intervijā biznesa portālam Nozare.lv sacīja nodibinājuma Mākslīgā Intelekta Fonds vadītājs un pētnieks, bijušais politiķis Einars Repše.

“Šāds notikums “nav izslēgts, ņemot vērā, ka internets attīstās drīzāk līdzīgi dzīvai būtnei, nevis inženiertehniskai būvei. Interneta fiziskajai infrastruktūrai un pašam tīmeklim nav iepriekš izstrādāta attīstības plāna. Arī visas pūles internetu kartografēt nav līdz galam izdevušās un arī neizdosies, jo pats internets aug straujāk, nekā rīki spēj to kartografēt. Internets aug kā dzīva būtne, pievienojot serverus, līnijas, programmatūru”, sacīja Repše.

“Ir aprēķināts, ka, ja ieskaita visus mobilos viedtelefonus, internetā apvienoti 30 miljardi datoru. Šādā sistēmā, kur tiek nemitīgi ievadīti dati milzu apjomos, nav izslēgta spontāna augstāku kvalitāšu parādīšanās,” viņš sacīja, skaidrojot īpatnējo, bet tomēr nopietni uztveramo teoriju par parādībām, kur kopienas, ka sastāv no daudzām it kā vienkāršām vienībām, kā kopums darbojas “gudrāk” nekā katra vienība atsevišķi.

Kā šādas parādības piemēri dabā, interneta materiālos minēta bišu saimes un putnu baru pārvietošanās, kur viena dzīva radība maldītos apkārt, bet kopiena sasniedz noteiktu pārvietošanās mērķi. Arī citos procesos ir novērota “kārtības” parādīšanās no šķietami haotiskiem stāvokļiem, piemēram, kad miljoniem ūdens molekulas no garaiņiem pārvēršas sniega kristālos sasalstot.

“Sarežģītās sistēmās ir novērota augstāku īpašību parādīšanās, tā sauktā emergence, kas notiek spontāni, neplānoti. Internets, kā tas patlaban aug, ir gigantisks, pasauli aptverošs dators, kurā var parādīties interesantas jaunas īpašības. Ir uzskats, ka spontāna apziņas parādīšanās internetā nav izslēgta,” Repše sacīja.

Tomēr “Mākslīgā intelekta fonda” vadītājs uzsvēra, ka šādas teorijas nav iemesls atslābt zinātniskajā darbā un gaidīt, ka mākslīgais intelekts kaut kur radīsies pats no sevis. Drīzāk jācenšas saprast, kā, piemēram, dabā un dzīvās būtnes rodas spējas autonomi darboties un mācīties, uzskata Repše.

“Varam negaidīt, kad kaut kas tāds notiks pats no sevis, bet pētīt, kā veidojas apzinīgas, domājošas smadzenes kaut vai vienkāršiem veidojumiem, tādiem kā medūzas okeānos. Tām arī ir savi organismā izkliedēti neironi, kas savā starpā komunicē, neveidojot kādu kompaktu centrālo nervu sistēmu,” sacīja Repše, norādot uz mākslīgā intelekta pētniecības ciešam saitēm ar neirozinātni jeb dzīvu radību smadzeņu un nervu sistēmas darbības pētīšanu.

Zinātniskajā fantastikā spontāna apziņas parādīšanās datu apstrādes sistēmās ir tēlota kā kaut kas baiss un bīstams. Filma Terminators balstījās it kā uz nākotnes notikumu, kur pretraķešu aizsardzības sistēma Skynet kļūst “pašapzinīga” un, izraisot kodolkaru, cenšoties novērst lielāko apdraudējumu Zemei – pašu cilvēci.

Repše arī stāstīja, ka mākslīgā intelekta pētīšana saskaras ar citām, parastiem iedzīvotājiem neparastām, pat ērmīgām zinātnes nozarēm, kas saistītas ar tā saukto kvantu teoriju un kvantu datošanu. Kvantu datoru pētniecībā Latvijā darbojas vairāki zinātnieki, daži ar pasaules mēroga reputāciju.

“Latvijā tiešām ir spēcīgi kvantu datoru speciālisti, bet ar mūsu tēmu tas nav tieši saistīts, lai gan netiešā veidā var izrādīties saistīts. Proti, zinātnē ir daudz liecību, ka dzīvas šūnas un dzīvas būtnes izmanto kvantu efektus,” sacīja Repše.

Kvantu teorija atzīst, ka kodolsīkdaļiņu līmenī, matērijas sīkākās sastāvdaļas var pārkāpt it kā veselam saprātam pašsaprotamus dabas likumus un vienlaikus atrasties vairākās vietās, izrādīt gan sīkdaļiņas, gan enerģijas viļņa īpašības, zināmos apstākļos pat ceļot atpakaļ laikā vai pārnest vienas sīkdaļiņas stāvokli (lādiņu, vērpi) uz citu sīkdaļiņu, pārsniedzot it kā nepārvaramo gaismas ātrumu.

“Kvantu efektu izpausmes redzam fotosintēzes reakcijā, kur, pārvēršot saules gaismu enerģijā, dzīvā šūna izmanto to, ko zinātne sauc par kvantu gadījumu staigāšanu. Citos vārdos, tiek izmantoti kvantu efekti, lai ar ļoti lielu ražīguma koeficientu pārvērstu gaismu ķīmiskajā enerģijā,” sacīja Repše.

“Es nebrīnītos, ja arī smadzeņu un centrālās nervu sistēmas darbībā tiktu izmantoti kvantu efekti. Būtu pārsteigts, ja evolūcija izmantotu kvantu efektus fotosintēzei, bet tos ignorētu smadzeņu darbībā. Patlaban savus algoritmus cenšamies attīstīt uz parastiem datoriem, bet nākotnē var nākties to darīt arī ar kvantu datoriem. Latvijā ir šādi resursi,” viņš sacīja.

Kā liecina informācija internetā, eksperimentālos kvantu datoros ir iespējams aprēķināt pirmskaitļus un “uzlauzt” ļoti sarežģītus šifrus būtiski ātrāk, nekā to spēj pat visātrākie “parastie” superdatori.

Lai veicinātu Latvijas zinātnes, izglītības un ražošanas attīstību un paaugstinātu Latvijas valsts konkurētspēju datorzinātņu, robotikas, mākslīgā intelekta un ar to saistīto inovāciju jomā, ir izveidots privāti finansēts Mākslīgā Intelekta fonds. Viens no tā mērķiem ir atbalstīt pētījumus, kas var novest pie modernu datorrīku izveides, kas palīdzētu Latvijā izveidot un nostiprināt uz zinātniskiem pamatiem balstītu rūpniecību atbilstošajā jomā.

Mākslīgā Intelekta Fonds dibināts 2010.gada otrajā pusē kā bezpeļņas nodibinājums, ko finansē Baltic Intenational Bank  īpašnieks un uzņēmējs Valērijs Belokoņs. Finansējuma summa netiek atklāta. Uzņēmuma birojs atrodas Ogrē.

TVNET, ArtificialIntelligence.lv