31.augustā strauji kūstot Trentino kalnu ledājiem Itālijas ziemeļos, atklājās liels daudzums Pirmā pasaules kara munīcijas.
Katrs lādiņš sver no 7-10 kilogramiem. 85-100 mm kalibra spridzekļi tika atrasti 3200 metru augstumā.
Kaujas šajos kalnos starp Itālijas un Austroungārijas karaspēkiem notikušas starp 1915 un 1918 gadu.
Bet Alpu ledājiem kūstot, Francijā, Monblāna pakājē, atradušās atlūzas no Air India lidmašīnas, kas šajā reģionā avarēja 1966.gadā.
Pēc gadu desmitiem, kas pavadīti zem ledus, virszemē parādījies avarējušās lidmašīnas ritenis, kāda kurpe un labi saglabājies maiss ar Indijas diplomātisko pastu.
Lietas no nelaimīgā gaisa kuģa atraduši tūristi, kas gar Monblāna nogāzi bija devušies pārgājienā. Viņi informējuši Šamonī tūrisma biroju, ka zem ledus manījuši ko līdzīgu ritenim.
Pēc brīža atraduma vietā ieradies glābšanas dienesta darbinieks, kurš apstiprinājis, ka kalns tik tiešām «atdevis» teju pusgadsimtu glabātas lietas.
Zināms, ka pasta maisā atradušās 1966.gada indiešu un angļu avīzes, kā arī citi dokumenti. Indijas vēstniecība Parīzē apstiprinājusi, ka šāds atradums tiešām noticis, taču atteikusies sniegt sīkākus komentārus
Zinātnieki atklājuši ka Honkonga atrodas uz supervulkāna, bet… satraukumam nav pamata, jo vulkāns pēdējo reizi izvirdis kādu 140 miljonus gadu atpakaļ.
Pēdējo trīs dienu laikā Amerikas Savienoto Valstu Kalifornijas štatu satricinājušas vairāk nekā 300 zemestrīces. Tas bažas raisījis zinātniekos, kas baiļojas, ka nelielie pazemes grūdieni ir signāls – reģionam var draudēt postoša zemestrīce.
Pirmie nelielie pazemes grūdieni, no kuriem stiprākie sasniedza 5,5 baļļu spēku, tika reģistrēti svētdien, 26.augustā, turklāt tie turpinājušies līdz pat otrdienai, 28.augustam.
Pēc ASV Ģeoloģijas centra aplēsēm, zemestrīces epicentrs reģistrēts pie Kalifornijas robežas ar Meksiku, vēsta Reuters.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Neparasti lielais zemestrīču skaits licis sarosīties seismoloģijas speciālistiem, kas bažījas, vai šāds skaits nelielu pazemes grūdienu varētu liecināt par postošas zemestrīces tuvošanos.
Tāpēc zinātnieki uzmanīgi vēro, no kurienes tieši izceļas minētie pazemes grūdieni. Tas nepieciešams, lai noskaidrotu, vai to epicentrs nepietuvojas ģeoloģiski jūtīgai vietai Dienvidkalifornijā, kuru 1940.gadā satricināja 7 balles spēcīga zemestrīce.
Pēc atsevišķu ekspertu sacītā, tas, visticamāk, nenotiks, taču pastāv maza iespējamība, ka šāda postoša zemestrīce tomēr varētu atkārtoties.
Zinātnieki norāda, ka pazemes grūdienus rada mantijas pārvietošanās gar Zemes garozu, kas nozīmē, ka šāda veida zemestrīces atšķiras no parastajām, kad viena otrai garām virzās tektoniskās plātnes.
Jāatzīmē, ka vairāki simti nelielu pazemes grūdienu dod 5% iespējamību, ka sekos daudz spēcīgāka zemestrīce.
Karstuma vilnis, kas Eiropu sasniedza pirms vairāk nekā nedēļas, ar lielāko intensitāti turpinās Balkānu reģionā, kur valda svelme līdz +43 grādiem.
Meteoroloģisko brīdinājumu sistēmā «Meteoalarm» publicētā informācija liecina, ka augstākās pakāpes brīdinājums par sestdien gaidāmu ļoti augstu gaisa temperatūru aizvien ir spēkā Itālijā, Horvātijā, Serbijā un Ungārijā. Kopumā brīdinājums izsludināts vismaz 13 valstīs.
Virs +35 grādiem gaisa temperatūra sestdien paaugstināsies plašā Eiropas dienvidaustrumu daļā – teritorijā no Itālijas līdz Ungārijai, Ukrainai un Turcijai. Piektdien augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Bulgārijā, kur termometra stabiņš sasniedza +43 grādu atzīmi.
Tuvākajās dienās lielais karstums atkāpsies, Balkānu valstīs vietām pat gaidāmas nelielas salnas, tomēr nākamnedēļ gaisa temperatūra daudzviet atkal pakāpsies virs +30 grādiem. Daudzviet Eiropā saglabāsies liels sausums un ļoti augsta ugunsbīstamība mežos, brīdina sinoptiķi.
Atēnu ziemeļaustrumu pievārtē sestdienas rītā izcēlies liels mežu ugunsgrēks, kas apdraud tur esošo armijas bāzi, ziņo amatpersonas un mediji. «Uguns virzās par mežainu gravu un liesmo plašā frontē,» sabiedriskajam televīzijas kanālam NET pavēstīja vietējās municipalitātes mēra vietnieks. «Tas ir bīstami, jo apkārtnē atrodas armijas bāze.»
Policija slēgusi satiksmi pa nacionālās nozīmes lielceļu, kas ved uz ziemeļiem no Atēnām. Ugunsgrēks sākās pirms saullēkta Afidnu apkārtnē, un šobrīd tā savaldīšanā iesaistīti 100 ugunsdzēsēji. Uz notikumu vietu nosūtītas arī četras lidmašīnas un divi helikopteri.
Toties Stokholmā šogad bijušas tikai sešas īstas vasaras dienas, kad gaisa temperatūra pārsniegusi 25 grādus pēc Celsija, secinājuši zviedru meteorologi.Turpretī pagājušajā vasarā Zviedrijas galvaspilsētā termometra stabiņš 25 grādu atzīmi pārsniedza 28 dienas.
“Mums nav bijuši īsti karstuma viļņi. Gan jūnijā, gan jūlijā temperatūra 25 grādus pārsniedza tikai dažas reizes. Arī lijis daudz,” laikrakstam “Dagens Nyheter” norādīja Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta (SMHI) meteoroloģe Līsa Frosta.
SMHI ir apkopojis datus no 1.jūnija līdz 19.augustam. Malmē Zviedrijas dienvidos šovasar gaisa temperatūra 25 grādus pēc Celsija pārsniegusi deviņas dienas, bet Gēteborgā – tikai piecas dienas.
Eksperti vēso laiku skaidro ar karstuma vilni dienvidos. “Vidusjūrā bija ļoti spēcīga augsta spiediena sistēma. Tur bija patiešām karsti. Tas ļāva zema gaisa spiediena sistēmai atnākt pie mums, atnesot mums nestabilus laikapstākļus,” skaidroja Frosta.
Tomēr šonedēļ Zviedrijā bijušas arī pāris patiešām saulainas dienas. Pirmdien Lundā gaisa temperatūra sasniedza 32,1 grādu pēc Celsija, kas ir augstākā temperatūra, kāda šogad reģistrēta Zviedrijā.
Citāda Pasaule 