Frankenšteina vētra posta ASV un Kanādu (Video, Foto, Ilustratīvais materiāls)

ASV krastus Ņūdžersijā par Frankenšteina vētru mēdijos nodēvētā viesuļvētra “Sendija” sasniedza pirmdien plkst.20 pēc Austrumkrasta laika. Viesuļvētrā  ASV austrumos un Kanādā gājuši bojā vismaz 13 cilvēki, pārrautas elektroapgādes līnijas, izgāzti koki un daudzviet sākušies spēcīgi plūdi.

Ņujorkas, Ņūdžersijas, Pensilvānijas, Merilendas, Rietumvirdžīnijas un Ziemeļkarolīnas amatpersonas informēja, ka ar vētru saistītos negadījumos dzīvību zaudējuši 12 cilvēki, savukārt Kanādas policija atklāja, ka Toronto gājusi bojā kāda sieviete. Varasiestādes brīdinājušas, ka viesuļvētras radītie draudi cilvēku dzīvībai un īpašumam ir bezprecedenta un devušas rīkojumu evakuēties tūkstošiem cilvēku.

ASV Nacionālais viesuļvētru centrs (NHC) paziņojis, ka vēja ātrums “Sendijas” centrā ir samazinājies un tā vairs nav uzskatāma par viesuļvētru, tomēr brīdinājis, ka brāzmas joprojām sasniedz 120 kilometrus stundā (red.pieb. pēc citiem datiem, tā joprojām ir viesuļvētra – skat. attēlu) . Tropiskā viesuļvētra saskaroties ar aukstā gaisa fronti izraisījusi pamatīgu snigšanu vairākos ASV štatos.

Naktī bez elektrības palikušas miljoniem mājsaimniecību. Ņujorkā applūdusi daļa Manhetenas, pārplūduši metro un ceļu tuneļi. Metropoles transporta pārvalde (MTA) informēja, ka pārplūduši septiņi Ņujorkas metro tuneļi un sešas autobusu garāžas. “Ņujorkas metro sistēma ir 108 gadus veca, bet tā nekad nav piedzīvojusi tik postošu katastrofu, kā tā, ko pieredzējām pagājušajā naktī,” atzina MTA priekšsēdētājs.

“Viesuļvētra “Sendija” izraisījusi haosu visā mūsu transporta sistēm. Tā nogāzusi kokus, pārrāvusi elektrības padevi un appludinājusi tuneļus, dzelzceļa līnijas un autobusu novietnes,” viņš piebilda. Cik ilgu laiku prasīs kārtības atjaunošana transporta sistēmā, MTA priekšsēdētājs konkrēti nespēja pateikt, bet norādīja, ka notiek postījumu novērtēšana un uzsākti sakārtošanas darbi.

108 gadu laikā mūs darbinieki ne reizi nav saskārušies ar tādu izaicinājumu, ar kādu mums jātiek galā tagad. Mēs visi MTA esam apņēmušies atjaunot sistēmu, cik ātri vien spējam, lai palīdzētu atgriezt Ņujorku normālā dzīvē,” viņš piebilda.

Bez elektroapgādes Ņujorkā palikušas vairāk nekā 500 000 mājsaimniecību, tostarp 250 000 Manhetenā. Elektroapgādes kompānijas “Con Edison” viceprezidents žurnālistiem norādīja, ka elektroapgādes atjaunošana pilnā apjomā var aizņemt nedēļu.

Vētras laikā vienā no Manhetenas elektrostacijām nograndis sprādziens, kas arī vainojams pie plašajiem elektroapgādes traucējumiem. “Con Edison” viceprezidents uzskata, ka sprādzienu varētu būt izraisījuši plūdi vai lidojošas atlūzas.

Elektrības trūkuma dēļ vienai no Ņujorkas slimnīcām nācies pārvietot 215 pacientus. Applūšana draudējusi arī celtniecības objektam vietā, kur agrāk atradās 11.septembra teroraktos sagrautie Dvīņu torņi. Vēja brāzmām sasniedzot ātrumu 150 kilometri stundā, sasvēries celtnis uz viena no debesskrāpjiem, un, pastāvot riskam, ka tas varētu nogāzties, policija evakuējusi apkārt esošās ēkas un ielas.

Daudzus cilvēkus, kuri nav paklausījuši evakuēšanās rīkojumam, nācies glābt no ēku augšējiem stāviem, informēja amatpersonas. Tuvojoties vētrai, Ņujorkas varasiestādes deva rīkojumu evakuēties 375 000 cilvēku, tomēr daudzi to ignorējuši.  Kādai citai ēkai viesuļvētra norāvusi fasādi. Ņujorkā dabas stihija prasījusi viena cilvēka dzīvību, bet vēl četri gājuši bojā Ņujorkas pavalstī.

Ņujorkas mērs Maikls Blūmbergs atklāja, ka avārijas dienesti katru pusstundu saņem aptuveni 10 000 zvanus no cilvēkiem, kam nepieciešama palīdzība. Viņš arī aicināja taksometru šoferus pārtraukt darbu, lai netraucētu avārijas dienestu transporta līdzekļiem.

Lai uzraudzītu vētras apdraudētos rajonus, Ņujorkā svētdien un pirmdien tika izvietoti aptuveni 2100 Nacionālās gvardes karavīru. Jau vēstīts, ka gatavojoties vētrai, Ņujorkā tika slēgts metro un gandrīz visi tilti un tuneļi, un metro, skolas un sabiedriskās ēkas ir slēgtas arī šodien.

Orkāns «Sendija» pirmdien nogremdēja slaveno buru kuģi «Bounty» (izmantots filmās “«Dumpis uz «Bounty», «Karību jūras pirāti») ASV Ziemeļkarolīnas štata piekrastē, izraisot vienas apkalpes locekles nāvi un kuģa kapteiņa pazušanu bez vēsts.

NHC brīdina, ka vētras dēļ var applūst pat normālos apstākļos sausie piekrastes reģioni. ASV prezidents Baraks Obama brīdinājis visus Austrumkrasta iedzīvotājus uztvert šo vētru ļoti nopietni un sekot vietējo varasiestāžu norādēm.

Meteorologi prognozē, ka “Sendija” tālāk virzīsies uz Jaunanglijas dienvidiem un ASV Atlantijas krasta vidusdaļas štatiem, no Konektikutas līdz Ņūdžersijai un Delavērai. ASV riska modelēšanas kompānija EQECAT prognozē, ka “Sendijas” ietekmi izjutīs vairāk nekā 60 miljoni amerikāņu jeb piektā daļa ASV iedzīvotāju un vētras nodarītie postījumi varētu sasniegt 20 miljardus dolāru (11 miljardus latu).

LetaWeather Underground, Vesti.runews.com.au, Photo Blog, NASA, TVNET

Gaidāma viena no lielākajām vētrām pēdējos gados (Ilustratīvais materiāls)

Pagājušajā naktī un piektdienas rītā nokrišņu daudzums Liepājā un Rucavā sasniedza 19-20 milimetru, savukārt maksimālais vēja ātrums brāzmās Papē bija 23,7 metri sekundē, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām. Savukārt naktī gaidāma viena no lielākajām vētrām pēdējos gados – vēja ātrums brāzmās var sasniegt 40 metru sekundē.

Citviet Kurzemes piekrastē vēja ātrums brāzmās piektdienas rītā sasniedza 19-22 m/s.

Pēdējās diennakts kopējais nokrišņu daudzums vislielākais ir Ventspilī, kur pagājušajā naktī nolija 15 mm un ceturtdien bija vēl 10 mm nokrišņu. Piektdienas priekšpusdienā visvairāk līst valsts vidienē.

Latvijas lielākajā daļā gaisa temperatūra ir +9..+12 grādu un vēja ātrums brāzmās sasniedz 11-17 m/s. Vējš vietām lauzis kokus, piemēram, uz Bauskas šosejas, braucot no Rīgas, aptuveni vienu kilometru pirms Ķekavas koks nokritis pār brauktuvi, informē uzņēmums «Latvijas Valsts ceļi». Piektdien no rīta spēcīgā vēja dēļ tika izpostīta tirdzniecības parka Alfa fasāde

Jauns ciklons no Anglijas ļoti strauji virzās uz austrumiem un pastiprinās, tā ietekmē Baltijas jūras dienvidu daļā piektdienas vakarā un naktī uz sestdienu gaidāma viena no lielākajām vētrām pēdējos gados – vēja ātrums brāzmās var sasniegt 40 metru sekundē, brīdina sinoptiķi.

Vētra skars vairākas valstis, lielākie postījumi gaidāmi Lietuvā, kur varētu lūzt tūkstošiem koku. Saskaņā ar pašreizējām prognozēm arī vietām Latvijas dienvidos vējš sasniegs vētras spēku. Lietuvas pierobežā Kurzemē un Zemgalē, kā arī Latgales dienvidu daļā vēja ātrums brāzmās var sasniegt 20-25 metrus sekundē. Pastāv neliela iespēja, ka naktī uz sestdienu Rucavas novadu skars orkāns – vējš ar brāzmām līdz 35 m/s.

No ciklona virzības būs atkarīgs, vai vētra skars Latvijas dienvidus vai arī paliks Lietuvā. Atbilstoši pašreizējām prognozēm visai lieli vēja postījumi gaidāmi sestdienas rītā Daugavpilī un citviet Latgales dienvidu daļā, kur būs lielākā vētras varbūtība.

Sākotnēji pūtīs neliels dienvidu vējš, kas pāries austrumu vējā, tad, sākot no valsts rietumiem, iegriezīsies ziemeļu vējš, kam sekos rietumu vējš. Latvijas lielākajā daļā vēja ātrums brāzmās nepārsniegs 10-15 m/s, bet valsts dienvidos dienvidrietumu un rietumu vējš var pāraugt vētrā. Gaisa temperatūra pazemināsies līdz +5..+9 grādiem.
Sestdien brīžiem spīdēs saule, vietām gaidāms īslaicīgs lietus un krusa. Pūtīs mērens rietumu, dienvidrietumu vējš, gaiss iesils līdz +11..+13 grādiem.

Svētdien būs mainīgs mākoņu daudzums. Vietām, dienas gaitā daudzviet gaidāmi īslaicīgi nokrišņi, dažviet ducinās pērkons. Pūtīs mērens dienvidrietumu vējš, kas jūras piekrastē brīžiem pastiprināsies brāzmās līdz 15 m/s. Gaisa temperatūra paaugstināsies no +4..+9 grādiem naktī līdz +10..+13 grādiem dienā. Līdzīgi laikapstākļi būs arī pirmdien.

TVNET, LVĢMCMeteoalarm, Diena

Eiropas dienvidaustrumu daļā saglabājas līdz +43 grādiem (Video)

Karstuma vilnis, kas Eiropu sasniedza pirms vairāk nekā nedēļas, ar lielāko intensitāti turpinās Balkānu reģionā, kur valda svelme līdz +43 grādiem.

Meteoroloģisko brīdinājumu sistēmā «Meteoalarm» publicētā informācija liecina, ka augstākās pakāpes brīdinājums par sestdien gaidāmu ļoti augstu gaisa temperatūru aizvien ir spēkā Itālijā, Horvātijā, Serbijā un Ungārijā. Kopumā brīdinājums izsludināts vismaz 13 valstīs.

Virs +35 grādiem gaisa temperatūra sestdien paaugstināsies plašā Eiropas dienvidaustrumu daļā – teritorijā no Itālijas līdz Ungārijai, Ukrainai un Turcijai. Piektdien augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Bulgārijā, kur termometra stabiņš sasniedza +43 grādu atzīmi.

Tuvākajās dienās lielais karstums atkāpsies, Balkānu valstīs vietām pat gaidāmas nelielas salnas, tomēr nākamnedēļ gaisa temperatūra daudzviet atkal pakāpsies virs +30 grādiem. Daudzviet Eiropā saglabāsies liels sausums un ļoti augsta ugunsbīstamība mežos, brīdina sinoptiķi.

Atēnu ziemeļaustrumu pievārtē sestdienas rītā izcēlies liels mežu ugunsgrēks, kas apdraud tur esošo armijas bāzi, ziņo amatpersonas un mediji. «Uguns virzās par mežainu gravu un liesmo plašā frontē,» sabiedriskajam televīzijas kanālam NET pavēstīja vietējās municipalitātes mēra vietnieks. «Tas ir bīstami, jo apkārtnē atrodas armijas bāze.»

Policija slēgusi satiksmi pa nacionālās nozīmes lielceļu, kas ved uz ziemeļiem no Atēnām. Ugunsgrēks sākās pirms saullēkta Afidnu apkārtnē, un šobrīd tā savaldīšanā iesaistīti 100 ugunsdzēsēji. Uz notikumu vietu nosūtītas arī četras lidmašīnas un divi helikopteri.

Toties Stokholmā šogad bijušas tikai sešas īstas vasaras dienas, kad gaisa temperatūra pārsniegusi 25 grādus pēc Celsija, secinājuši zviedru meteorologi.Turpretī pagājušajā vasarā Zviedrijas galvaspilsētā termometra stabiņš 25 grādu atzīmi pārsniedza 28 dienas.

“Mums nav bijuši īsti karstuma viļņi. Gan jūnijā, gan jūlijā temperatūra 25 grādus pārsniedza tikai dažas reizes. Arī lijis daudz,” laikrakstam “Dagens Nyheter” norādīja Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta (SMHI) meteoroloģe Līsa Frosta.

SMHI ir apkopojis datus no 1.jūnija līdz 19.augustam. Malmē Zviedrijas dienvidos šovasar gaisa temperatūra 25 grādus pēc Celsija pārsniegusi deviņas dienas, bet Gēteborgā – tikai piecas dienas.

Eksperti vēso laiku skaidro ar karstuma vilni dienvidos. “Vidusjūrā bija ļoti spēcīga augsta spiediena sistēma. Tur bija patiešām karsti. Tas ļāva zema gaisa spiediena sistēmai atnākt pie mums, atnesot mums nestabilus laikapstākļus,” skaidroja Frosta.

Tomēr šonedēļ Zviedrijā bijušas arī pāris patiešām saulainas dienas. Pirmdien Lundā gaisa temperatūra sasniedza 32,1 grādu pēc Celsija, kas ir augstākā temperatūra, kāda šogad reģistrēta Zviedrijā.

TVNET, ApolloKasjauns.lv, Телеканал ОНТ, Meteoalarm, NOAA

Temperatūras rekordi pasaulē – Lucifers Eiropā, izžuvusī Misisipi un izkususī Arktika (Video)

Vismaz 46 apdzīvotās vietās Eiropā šovasar reģistrēta augstākā gaisa temperatūra kopš meteoroloģisko novērojumu sākšanas, kur no Āfrikas ieradies anticiklons ar zīmīgu nosaukumu “Lucifers”.

Šī lapa vairs nav pieejama.

20.augustā Prāgas apkaimē gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +40,4 grādiem, tādējādi tika pārspēts iepriekšējais Čehijas karstuma rekords – 1983.gada 27.jūlijā Prāgā reģistrētie +40,4 grādi. Dati par gaisa temperatūru Prāgā pieejami no 18.gadsimta.

Absolūtais karstuma rekords 20.augustā tika sasniegts 12 novērojumu stacijās Čehijā. Visu laiku augstākā gaisa temperatūra šovasar reģistrēta arī trijās meteostacijās Alpos, divās Itālijas un Polijas pilsētās, trīs vietās Rumānijā un Vācijā, 11 Spānijas un septiņās Francijas pilsētās, vismaz vienā meteoroloģisko novērojumu stacijā Bosnijā un Hercegovinā, Melnkalnē un Ukrainā, kā arī Grenlandes vidienē.

Visvairāk karstuma rekordu šovasar pārspēts ASV, kur no sausuma pat pamatīgi izžuvusi milzīgā upe Misisipi. Valsts rekords kritis Marokā un Kuveitā, kur jūlija pēdējā dienā reģistrētie +53,6 grādi ir šā gada augstākā gaisa temperatūra pasaulē.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Saskaņā ar uzņēmuma «Weather Underground» apkopotajiem datiem augstākā šovasar reģistrētā gaisa temperatūra Eiropā ir +47,1 grāds 10.augustā Spānijā. Augstākā gaisa temperatūra Itālijā bija +45,4 grādi 6.augustā, Bulgārijā – 7.augustā reģistrētie +43,5 grādi, Francijā – 18.augustā reģistrētie +42,3 grādi.

Tuvākajās dienās karstākais laiks Eiropā gaidāms Balkānu valstīs un Spānijā, kur termometra stabiņš vietām pakāpsies līdz +40..+42 grādiem.

Par spīti ļoti zemai Saules aktivitātei, ledus klātās platības Arktikā turpina samazināties tik strauji kā nekad iepriekš kopš mērījumu sākšanas 1979.gadā, liecina Kolorādo universitātes Nacionālā sniega un ledus datu centra publicētā informācija.

Ledāju platība Ziemeļu Ledus okeānā patlaban ir mazāka nekā atbilstošajos datumos 2007.gadā, kad tika reģistrēts visu laiku mazākais ledus daudzums – 2007.gada 16.septembrī ledus klātās teritorijas izmērs saruka līdz 4,13 miljoniem kvadrātkilometru. Visticamāk, augusta beigās vai septembrī šis rekords tiks pārspēts.

19.augustā ledāju platība sarukusi līdz aptuveni 4,6 miljoniem kvadrātkilometru, iepriekšējais zemākais rādītājs šajā datumā bija 5,1 miljons kvadrātkilometru 2007.gadā. Ledus daudzums Arktikā patlaban ir 35 procentus mazāks par normu.

Straujo ledus kušanu veicinājusi ne tikai augstā gaisa temperatūra, bet arī spēcīgs ciklons, kura radītie brāzmainie vēji augusta sākumā izraisīja ledus uzlūšanu plašā okeāna teritorijā.

Tajā pašā laikā Saules aktivitāte ir ļoti zema un šai parādībai vajadzētu izsaukt pretēju klimatisku efektu – tā saucamo “Mazo ledus laikmetu”, bet kā izskatās šobrīd šim apstāklim nav būtiskas nozīmes

Jau ziņots, ka neierasti strauja ledus kušana šovasar konstatēta ne tikai Ziemeļu Ledus okeānā, bet arī Grenlandē. Pirmo reizi 34 gados – kopš tiek veikti novērojumi no satelītiem – atkusnis jūlijā skāra teju visu Grenlandi, lai gan parasti ledus kušana vērojama tikai pusē salas.

Pētnieki no Kornela universitātes jūnija sākumā paziņoja, ka sarūkošās ledāju platības var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru Ziemeļu puslodes vidējā platuma grādos, tajā skaitā ASV un Eiropā.

Tā kā ledus sedz arvien mazākas ūdens platības, okeāns vasarā uzņem vairāk Saules enerģijas. Ūdenī uzkrātais siltums ziemā silda atmosfēru, samazinot gaisa spiediena un temperatūras starpību starp Arktiku un vidējiem platuma grādiem. Tas savukārt vājina dominējošos vējus, kuri parasti neļauj aukstumam aizplūst uz dienvidiem, un līdz ar to pieaug varbūtība, ka vidējos platuma grādos ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas, secinājuši zinātnieki

Toties mēs varam priecāties, jo šā gada vasaras vidējā gaisa temperatūra ir atbilstoša Latvijas klimatam, bet nokrišņu daudzums bijis nedaudz lielāks par normu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

TVNET, Vesti.ruThe National Snow and Ice Data CenterArctic.atmos.uiuc.eduVseneprostotak.ru