Uz Marsa iespējams atklāts plūstošs ūdens (Foto, Video)

Zinātnieki atraduši pazīmes, kas varētu liecināt par tekoša ūdens klātbūtni uz Marsa, – šauras, tumšas žuburotas līnijas vairākās stāvās nogāzēs, kas varētu būt sālsūdens strauti, paziņojusi ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa izpētes pārvalde (NASA).

Balstoties uz datiem, kas iegūti ar kosmiskā aparāta «Mars Reconnaissance Orbiter» palīdzību, pētniekiem izdevies spert solīti tuvāk atbildei uz jautājumu par iespējamo dzīvību uz Sarkanās planētas. Sīkākus priekšstatus par šo atradumu viņi cer iegūt ar laboratorijas pētījumu un jaunu kosmisko misiju palīdzību.

Aplūkojot secīgi veiktus uzņēmumus Ņūtona krāterī, vairākās tā nogāzēs redzams, ka Marsa pavasarī un vasarā tur parādās rokas pirkstiem līdzīgas līnijas, kas vēsākā gadalaikā atkal pazūd.

«Labākais skaidrojums, ko šimbrīžam varam piedāvāt attiecībā uz minēto novērojumu, ir sāļa ūdens straumes, lai gan šai pētījumā tas nav tieši pierādīts,» izteicies žurnālā «Science» publicētā pētījuma vadošais autors, Arizonas universitātes Mēness un planētu laboratorijas pētnieks Alfrēds Makevens. «Šobrīd tā ir mīkla, bet domāju, ka turpmākie novērojumi un eksperimenti var palīdzēt to atminēt.»

Šī lapa vairs nav pieejama.

Līdz šim uz Marsa nav izdevies atklāt ūdeni šķidrā agregātstāvoklī, kas padarītu iespējamu vienkāršu dzīvības formu klātbūtni, lai gan planētas polu cepurēs atrasts ledus.

«Domāju, ka šis ir ļoti cerīgs atklājums, jo mums pirmo reizi ir iespēja novērot uz Marsa vidi, kurā varētu norisināties aktīvi bioloģiskie procesi, – gadījumā, ja šobrīd uz Marsa pastāv dzīvība,» piebildusi Indianas universitātes ģeoloģijas profesore Liza Preta. «Nākamais lielais jautājums ir mēģināt saprast šo straumju izcelsmi un noteikt, vai tās varētu būt saistītas ar lielāku sālsūdens baseinu vai arī tām ir tikai atsevišķi, izolēti avoti.»

Kā pieļauj Preta, straumju sezonālais raksturs varētu netraucēt tur izpausties dzīvībai. Viņa atgādinājusi, ka arī uz Zemes mīt daudzi tādi organismi, kas pielāgojušies ļoti īsai veģetācijas sezonai, bet pārējo laiku, kad ir pārāk auksts vai pārāk sauss, tie pavada miega stāvoklī.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pēc Makevena teiktā, triju gadu laikā kosmiskais aparāts fiksējis tūkstošiem šādu strautu kopumā septiņās Marsa vietās un identificējis vēl divdesmit iespējamas vietas. Vienlaikus viņš uzsvēris, ka šai parādībai ir nejaušs raksturs un zinātnieku rīcībā nav tiešu pierādījumu, ka tas būtu ūdens. Katrā ziņā runa nav ne par kādām brāzmainām Marsa upēm, drīzāk gan par pazemes plūsmu.

Zinātnieks norādījis, ka līniju tumšā krāsa nav skaidrojama kā tiešs mitrums, tam ir kāds cits iemesls – iespējams, sālsūdens sūcies lejup pa nogāzēm dziļāk, zem planētas virsmas.

NASA vēl šogad gatavojas sūtīt uz Marsu jaunu tālvadāmu zondi «Curiosity», kas sasniegs ceturto planētu nākamā gada augustā, taču rajons, kas tai būs jāpēta, atrodas tālu no pieminētajām stāvajām nogāzēm, kurās atrastas iespējamo straumju pēdas.

Informācijas avoti: Apollo, LabEquipment, Vesti.ru

Šodien gaidāma spēcīga magnētiskā vētra un tiek prognozēta ziemeļblāzmu redzamība Latvijā (Video, Grafiskā informācija)

Pēdējo dienu vairāku M un C klases Saules uzliesmojumu rezultātā, kuri bija vērsti Zemes virzienā, šodien tiek prognozētā spēcīga magnētiskā vētra uz Zemes, ziņo Spaceweather.com.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Spēcīgākais no uzliesmojumiem bija M9.3 klases un tas tika reģistrēts 4.augustā plkst. 0357 UT Saules plankumu grupā 1261.

Uzliesmojumu rezultātā augstas enerģijas protonu skaits ap Zemi ir pieaudzis gandrīz 100 reizes.

Magnētisko vētru sākums tiek prognozēts aptuveni ap plkst. 13:00 pēc Latvijas laika (10:00 UT) plus-mīnuss 7 stundas.

Paredzamais maksimālais ģeomagnētiskās aktivitātes līmeni Kp būs 7 ( Kp ir robežās no 0 – 9). Tas ir visai augsts līmenis un pie tāda ģeomagnētiskās aktivitātes līmeņa Latvijā iespējams redzēt ziemeļblāzmas.

Ziemeļblāzmu pārklājums pie Kp7 ģeomagnētiskās aktivitātes līmeņa @ gi.alaska.edu

Saules aktivitātei, Zemes magnētiskajām vētrām un ziemeļblāzmu pārklājumam var sekot līdzi sadaļā – Saules aktivitāte.

Papildus informāciju par aktuālajiem  kosmiskajiem laika apstākļiem var atrast – Space Weather Alerts and Warnings Timeline, par aktuālo ziemeļblāzmu pārklājumu – Aurora Forecast.

Ģeomagnētiskā vētra 24.jūnijā un nākotnē (Video, Grafiki)

21. jūnijā uz Saules novēroja C7 klases uzliesmojumu. Izmestais daļiņu mākonis pārvietojas ar ātrumu 800 līdz 650 km/s un Zemi varētu sasniegt 23. jūnija naktī vai 24. jūnijā pa dienu. Sadursme ar mūsu planētas aizsarglauku varētu izraisīt G2 (Red.lab.) kategorijas ģeomagnētisko vētru.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Ziemeļu puslodē dzīvojošajiem šis nav labvēlīgākais laiks polārblāzmu novērošanai. Tomēr šis relatīvi vājais uzliesmojums ir radījis papildus satraukumu ap preses slejās atrodamajiem paziņojumiem, ka nākamgad gaidāmas vēl nebijuši spēcīgas Saules vētras. Vai tiešām ir pamats satraukumam?

Daudzi no jums noteikti ir dzirdējuši par Keringtona Saules vētru, kura notika 1859. gada septembra sākumā. (Visspēcīgākā reģistrētā vētra notika 1859. gada augustā – septembrī. Tā pazīstama kā Keringtona notikums, nosaukta par godu britu astronomam Ričardam Keringtonam, kurš novēroja šo Saules uzliesmojumu. Elektrizētās telegrāfa līnijas aizdedzināja papīrus telegrāfa centrālēs. Ziemeļblāzmas bija redzamas Kubā un Havaju salās. Tiek lēsts, ka Keringtona notikums bija uz pusi spēcīgāks nekā 1921. gada maija supervētra).

Salīdzinoši vājā 10. cikla ietvaros, kurš pēc līdzšinējiem novērojumiem atgādina patreizējo 24. ciklu, uz Saules tika novērots līdz šim spēcīgākais uzliesmojums. Tas bija tik neparasts, ka joprojām nav izdevies to klasificēt atbilstoši mūsdienās pieņemtajiem kritērijiem. Vai tiešām ir gaidāms Keringtona notikums #2? Vai ir pamats bažām, ka 2012. gadā kaut kas tāds varētu iestāties?

Lai arī ar Sauli un tās uzvedības prognozēšanu pagaidām īsti nesokas, skaidrs ir tas, ka Keringtona mēroga uzliesmojumam mūsdienās sekas būtu daudz iespaidīgākas.

“Modernā sabiedrība ir atkarīga no augstu tehnoloģiju sistēmām, kuras visas viegli iespaido Saules vētras,” skaidro NASA zinātniece Lika Guhathakurta, kura arī šogad piedalās ikgadējā Kosmosa laikapstākļu forumā (SWEF).

Šī foruma, kurā piedalās simtiem zinātnieku, ASV valdības pārstāvji, Apvienoto Nāciju organizācijas, NASA, NOAA, energokompāniju un citu iestāžu speciālisti mērķis nav nospraust konkrētu gadu, mēnesi vai dienu, kad gaidāma šī vētra, bet veidot kopēju rīcības politiku gadījumiem, kad Saule sadomās niķoties un apdraudēt zemiešu tehnoloģijas.

Ja 1859. gadā tās bija maksimums dažas dienas bez telegrāfa, mūsdienās sekas būtu daudz smagākas. Radiosakaru traucējumi būtu nieks salīdzinājumā ar inducēto strāvu radītajiem bojājumiem, kuru salabošanai būs nepieciešamas nedēļas vai pat mēneši. GPS navigācija būs būtiski traucēta, kas apgrūtinās daudzu dienestu darbību. Nemaz nerunāsim par krīzi, kas iestāsies komerciālajās aprindās, bankās un biržās. Salīdzinājumā ar šādu scenāriju, Latvijā valdošais bardaks šķitīs kā paradīze.

Tomēr tehnoloģiju laikmetam ir arī savi plusi. Ja Keringtona līdzgaitnieki varēja tikai vērot ģeomagnētiskās vētras efektus, tad mūsdienās šāda mēroga Saules vētru var pamanīt jau savlaicīgi. Dažādie satelīti ļauj ne tikai reģistrēt uzliesmojumu, noteikt tā jaudu, vēja ātrumu, bet arī novērot izmestā materiāla izplatību trijās dimensijās. Dažu stundu laikā pēc izvirduma jau ir izveidoti modeļi, kuros redzama vētras izplatība, kā tā sadursies ar Zemes aizsarglauku, kuras planētas un kosmosa kuģi nonāks vētras ietekmes zonā. Šis ir laikmets, kad kosmiskie meteorologi kļūs par pieprasītu un augsti novērtētu profesiju.

Dažas simulācijas spēj izveidot tik izsmalcinātus modeļus, kuros redzams, kā Zemes virsmā veidosies inducētās strāvas. Tādējādi iespējams daudz labāk izvērtēt, kuri tīkli tiks pakļauti lielākai pārslodzei. Savlaicīga šo tīklu pārraugu brīdināšana un transformatoru atslēgšana uz dažām stundām, Saules vētras gadījumā būs ļoti nozīmīgs pasākums.

“Kāds labums no kosmisko laikapstākļu prognozēm, ja cilvēki tās nesaprot un nereaģē,” par SWEF izglītojošo misiju ir pārliecināti NASA speciālisti.

Lai arī nākamo spēcīgo Saules vētru nav iespējams paredzēt, mēs varam būt gatavi tādai katru dienu. Nav vērts gatavoties 2012. gadam, nedz arī 2014. vai kādam citam. Neviens nezina, kad Zemei pārbrāzīsies milzu “cunami”. Tieši tādēļ valdībām, organizācijām ir jābūt sagatavotiem, lai atbilstoši sagaidītu nākamo supervētru jau rīt vai pēc mēneša.

Tev, kā vienkāršam Interneta, elektrotīkla un citu tīklu lietotājam rekomendējam nepaļauties uz konkrētiem datumiem, bet gan izglītoties, lai pareizi saprastu kosmiskos laikapstākļus un to iespējamās sekas.

Informācijas avoti: StarSpace, NOAA, NASA, Tesis.lebedev.ru

Saules aktivitāti,  Zemes ģeomagnētisko aktivitāti un kosmiskā starojuma intensitāti skat. ekrāna labajā pusē. Visiem šiem parametriem un arī prognozēm var sekot līdzi sadaļā Saules aktivitāte.

Saistītie raksti: Gaidāmā ārkārtīgi spēcīgā Saules vētra var atstāt Zemi tumsā

Gaidāmā ārkārtīgi spēcīgā Saules vētra var atstāt Zemi tumsā (Video, Grafiki)

Tuvāko pusotra gada laikā Zemei draud pēdējos 150 gados spēcīgākā magnētiskā vētra, ko izraisīs plaši uzliesmojumi uz Saules, brīdina britu zinātnieki. Saskaņā ar viņu aprēķiniem, gaidāmā vētra draud paralizēt svarīgākās dzīvības uzturēšanas sistēmas, to skaitā, planētas elektroapgādes tīklus un datorsistēmas.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Masīvais Saules izvirdums šī gada 7.jūnijā

Izdevums The Sunday Times ziņo, ka Lielbritānijas valdība, pamatojoties uz likumu par ārkārtas situācijām, vajadzības gadījumā plāno atslēgt elektrību visas valsts teritorijā, lai tādejādi mazinātu gaidāmās magnētiskās vētras potenciālos zaudējumus.

Zinātnieki brīdina, ka Saule šobrīd iegājusi paaugstinātas aktivitātes ciklā, kurš savu augstāko punktu sasniegs 2012.gadā. Pēc viņu aprēķiniem, gaidāmā magnētiskā vētra jaudas ziņā vismaz piecas reizes pārsniegs to, kuras rezultātā 1989.gadā bez elektrības palika 6 miljonus kanādiešu.

Savukārt, mēneša sākumā zinātnieki paziņoja, ka Saules aktivitāte tuvāko 20-30 gadu laikā var strauji mazināties, sasniedzot tā saucamo „Maundera minimumu” – līdz šim ilgāko Saules aktivitātes kritumu, kas fiksēts laikā no 1645.-1715.gadam, un ar kuru tiek saistīts Eiropas „mazais ledus laikmets”.

Trīs zinātnieku grupas nākušas klajā ar saviem pētījumiem, kuri parāda – nākamais 25 gadu cikls Saulei var būt ārkārtīgi pasīvs. Zinātnieki uzsvēruši, ka vienādu prognozi un rezultātus deva trīs dažādas pētniecības pieejas.

Pēdējo 400 gadu novērojumi liecina, ka Saulei ir raksturīgi aktivitātes kāpumi un kritumi, kas nomaina viens otru ik pēc aptuveni 11 gadu perioda.

Saules aktivitātes pieauguma periodā biežāk notiek uzliesmojumi, tāpat Saules aktivitātes izpausmes rada magnētiskās vētras uz Zemes.

Informācijas avoti: Kasjauns.lv, Apollo, NASA, Russia Today