Satelītuzņēmumi liecina, ka Grenlandes ledus vairogs šomēnes kusis nepieredzēti lielā platībā, paziņojusi ASV Nacionālā Aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA).
Tāda mēroga kušana nav fiksēta trijos gadu desmitos, kopš tiek veikti novērojumi no Zemes mākslīgajiem pavadoņiem. Šoreiz tā skārusi pat Grenlandes aukstāko punktu un klimata ziņā aukstāko vietu – Samita staciju, kur saskaņā ar ledus urbumu izpētes datiem kušana pēdējo reizi novērota 1889.gadā.
Vasaras mēnešos no virspuses parasti kūst aptuveni puse ledus vairoga platības, lielākā kušana satelītnovērojumu vēsturē aptvērusi 55% virsmas, bet šogad šī teritorija no 8.jūlija četru dienu laikā pieaugusi no 40% līdz 97%, pārsteidzot un satraucot zinātniekus. Tātad patlaban ledus vairogs vairāk vai mazāk atkūst gandrīz visā platībā, sākot no plānajām malām zemajās Grenlandes piekrastēs līdz vidusdaļai, kur tā biezums sasniedz trīs kilometrus.
“Vērojot ledus kušanu vietās, kur tā agrāk visai ilgā periodā nav pieredzēta, nākas apsēsties un padomāt, kāpēc tā notiek,” sacījis NASA vadošais pētnieks Valīds Abdalati. “Tas ir nopietns signāls, kura nozīmi mēs sāksim aptvert tikai turpmākajos gados.”
Pēc viņa teiktā, šobrīd NASA vēl nevar pateikt, vai runa ir par retu dabisku norisi, vai arī cilvēka darbības izraisītu klimata pārmaiņu rezultātu. Zinātnieki gan cer, ka atkusušais ledus lielākajā daļā Grenlandes ledus vairoga virsmas atkal sācis sasalt.
Pirms dažām dienām NASA ziņoja, ka no Grenlandes ledāja atdalījies milzīgs aisbergs, kas izmērā divas reizes pārsniedz Manhetenas teritoriju.
Kad beidzot sāksies īsta vasara? Tā, veroties mākoņos, vaicā tie, kas devušies atvaļinājumā un tie, kas bez jakas un lietussarga no mājas uz darbu neiziet. Sinoptiķi atbild – šī jau ir īstā vasara un citas nebūs. Šogad Latvijā valda tipiska Baltijas reģiona vasara un gaisa temperatūra nepārsniegs +23 grādu atzīmi. Taču vismaz jūlija beigas un augustu sola mazāk lietainu.
Bet lai kaitinātu latviešus, citur pasaulē jau kopš pavasara, principā izņemot Skandināviju un Austrāliju, valda anomāls karstums…
Klimata pārmaiņas skar arī Latviju. Tuvākajos gadu desmitos arvien vairāk izpaudīsies daudz ekstremālākas dabas parādības. Tā paziņoja Pasaules Dabas fonda direktors Latvijā Jānis Rozītis, komentējot ASV zinātnieku brīdinājumus, ka neierasti straujā ledus kušana un sarūkošās ledāju platības Arktikā var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru arī Latvijā – skat. Arktikas strauji kūstošais ledus var Latvijai atnest aukstuma viļņus.
Aptaujātie Latvijas speciālisti piekrita, ka globālā sasilšana jau pavisam drīz var izraisīt būtiskas klimata pārmaiņas pie mums.
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētā profesore Agrita Briede akcentēja – kopumā var teikt, ka Latvijas laika apstākļiem ir saistība ar Arktikā notiekošo, jo Latvijā arktiskās gaisa masas var ieplūst no septembra līdz maijam, bet tās nav dominējošās. Klimats ir kompleksa sistēma un nav iespējams tikai pēc Arktikas ledāja kušanas pateikt paredzamās izmaiņas. Latvijas teritorijas klimatu lielā mērā ietekmē procesi, kas notiek Ziemeļatlantijā (Ziemeļatlantijas svārstības, Golfa straume). Kopumā ir redzams, ka temperatūras, nokrišņu izmaiņas Latvijā ir intensīvākas tieši pēdējo 10 gadu laikā.
Lietavas, kas šo pirmdien plosījās daudzviet Latvijā, pamatīgu postu radījušas vairākiem Zemgales zemniekiem
Profesore atzīmēja, ka ASV Kornela universitātes pētnieku rezultāti par to, ka sarūkošās ledāju platības var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru Ziemeļu puslodes vidējā platuma grādos, ir viena no teorijām. “Tajā pašā laikā ir jāņem vērā, ka gaisa masu kustībai ASV ir citāds raksturs nekā Latvijā.”
ASV kontinentālajā daļā aizvadītais pavasaris bija siltākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē
Savukārt Pasaules Dabas fonda direktors Latvijā Jānis Rozītis vairāk akcentēja globālās sasilšanas konsekvences. Neapšaubāmi klimata pārmaiņas skar arī Latviju – “Tuvākos gadu desmitus arvien vairāk izpaudīsies daudz ekstremālākas dabas parādības – krasas temperatūras svārstības, nokrišņu un sausuma periodiskums, pieaugoša vētru atkārtojamība utt. Pašreizējās klimata izmaiņas notiek tādā ātrumā, kā iepriekš vēsturiski nekad tas nav bijis.”
Bet Latvijas pierobežā un citos Eiropas reģionos jau šonedēļ ekstremālu dabas parādību netrūka.
Nedēļas sākumā 11.jūnijā, Lietuvā Čedasu ciematā netālu Latvijas robežas, tornado rāva mājām nost jumtus un izgāza kokus. Virpuļviesulis pat pacēla gaisā sievieti un nosvieda pret zemi, bet par laimi, negadījumā cietušā nopietnas traumas neguva
Šajā nedeļā 11-17.06.12 novērotie virpuļviesuļi Eiropas reģionā
Šī lapa vairs nav pieejama.
Otrdien, 12.jūnijā, pāri Santerasmo salai Venēcijas lagūnā brāzies tornado, noraujot jumtus vismaz 12 ēkām. Spēcīgais vējš nodarījis milzīgus postījumus vairākās Venēcijas lagūnas salās, taču nav ziņu par cietušajiem.
Arī Rietumsibīrijas pilsētu Hantimansijsku Krievijā, otrdien skāra šim reģionam neierastā dabas parādība.
Tāpat virpuļviesuļi otrdien tika novēroti Īrijā, Francijā, Vācijā un citās valstīs.
14.jūnijā no daudzām Latvijas vietām saņemtas ziņas par spilgtiem mezosfēras mākoņiem, kas plašāk pazīstami kā sudrabainie mākoņi. Šos mākoņu ceturdienas naktī novēroja daudzās vietās ziemeļu puslodē.
Tie līdzinās spalvu mākoņiem, taču atrodas daudz augstāk un ir redzami tikai naktī, kad tie atstaro Saules gaismu. Parasti tie redzami baltā vai gaiši zilā krāsā.
Rīgā, Pļavniekos 14.06.12 ap 01:00 @ Einars Zavickis
Pēdējos gados šie mākoņi, kuri atrodas aptuveni 80 kilometru augstumā un tādējādi ir augstākie mākoņi, kas veidojas Zemes atmosfērā, tiek novēroti arvien biežāk, un to izcelsme un rašanās mehānismi vēl nav līdz galam skaidri.Šie mākoņi ir samērā jauns fenomens. Pirmās rakstiskās ziņas par tiem ir no 1885.gada.
Latvijā sudrabainie mākoņi visbiežāk tiek novēroti no jūnija vidus līdz jūlija vidum. To parādīšanos nav iespējams prognozēt, novērojumiem nepieciešama skaidra nakts un labi pārredzams debess jums, it īpaši ziemeļu virzienā.Neparastie mākoņi visbiežāk parādās pusotras stundas laikā pēc saulrieta – kad norietējusī Saule apspīd mezosfēru, bet zemākie atmosfēras slāņi atrodas Zemes ēnā, – un tie var būt redzami vairākas stundas dažādā spilgtumā.
Šomēnes Arktikā vērojama neierasti strauja ledus kušana, un ledus klātā ūdens platība pietuvojusies visu laiku zemākajam rādītājam, liecina Kolorādo universitātes Nacionālā sniega un ledus datu centra publicētā informācija.
Arktikas ledāju platība ir aptuveni par miljonu kvadrātkilometru mazāka nekā parasti šajā gada laikā. Savukārt Antarktikā ledus daudzums atbilst normai, tur valda ziema un pieņemas spēkā aukstums, Antarktīdas vidienē gaisa temperatūra pēdējās dienās noslīdējusi pat zem -80 grādiem.
Maijā ledāju platība Arktikā bija vidēji 13 miljonu kvadrātkilometru jeb pusmiljonu kvadrātkilometru zem 1979.-2000.gada vidējā rādītāja. Pagājušajā mēnesī Arktika zaudēja vidēji 52 tūkstošus kvadrātkilometru ledus dienā, kas ir par sešiem tūkstošiem vairāk nekā ierasts. Savukārt pēdējās dienās šis rādītājs ir trīskāršojies – ledus platība sarūk pat par 180 000 kvadrātkilometru dienā.
Pētnieki no Kornela universitātes pagājušajā nedēļā paziņoja, ka sarūkošās ledāju platības var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru Ziemeļu puslodes vidējā platuma grādos, tajā skaitā ASV un Eiropā, tostarp Latvijā.
Tā kā ledus sedz arvien mazākas ūdens platības, okeāns vasarā uzņem vairāk Saules enerģijas. Ūdenī uzkrātais siltums ziemā silda atmosfēru, samazinot gaisa spiediena un temperatūras starpību starp Arktiku un vidējiem platuma grādiem. Tas savukārt vājina dominējošos vējus, kuri parasti neļauj aukstumam aizplūst uz dienvidiem, un līdz ar to pieaug varbūtība, ka vidējos platuma grādos ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas, secinājuši zinātnieki.
Citāda Pasaule 