Ledus klātās platības Arktikā augustā samazinās tik strauji kā nekad iepriekš kopš šādu mērījumu sākšanas 1979.gadā, liecina Kolorādo universitātes Nacionālā sniega un ledus datu centra publicētā informācija.
Ledāju platība Arktikā patlaban ir mazāka nekā 2007.gadā, kad tika reģistrēts visu laiku mazākais ledus daudzums – 2007.gada 16.septembrī ledus klātās teritorijas izmērs saruka līdz 4,13 miljoniem kvadrātkilometru. Ja pašreizējā tendence turpināsies, šā gada septembrī tiks sasniegts jauns atkušņa rekords.
Jūlijā ledus daudzums Ziemeļu Ledus okeānā bija otrs mazākais, atpaliekot vienīgi no 2011.gada atkušņa. Šā gada 1.augustā ledāju platība bija sarukusi līdz 6,5 miljoniem kvadrātkilometru – tik zems rādītājs šajā datumā novērots pirmo reizi vēsturē. 10.augustā ledāju platība samazinājās jau līdz 5,4 miljoniem kvadrātkilometru, kas arī ir neredzēti zems rādītājs.
Šajā vasarā Arktikā tika novērots neparasts fenomens – vasaras negaisi. Pēdējos 34 gados šādi negaisi ir reģistrēti ne vairāk kā 8 reizes.
Neierasti strauja ledus kušana šovasar konstatēta ne tikai Ziemeļu Ledus okeānā, bet arī Grenlandē. Pirmo reizi 34 gados – kopš tiek veikti novērojumi no satelītiem – atkusnis jūlijā skāra teju visu Grenlandi, lai gan parasti ledus kušana vērojama tikai pusē salas.
Pētnieki no Kornela universitātes jūnija sākumā paziņoja, ka sarūkošās ledāju platības var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru Ziemeļu puslodes vidējā platuma grādos, tajā skaitā ASV un Eiropā.
Tā kā ledus sedz arvien mazākas ūdens platības, okeāns vasarā uzņem vairāk Saules enerģijas. Ūdenī uzkrātais siltums ziemā silda atmosfēru, samazinot gaisa spiediena un temperatūras starpību starp Arktiku un vidējiem platuma grādiem. Tas savukārt vājina dominējošos vējus, kuri parasti neļauj aukstumam aizplūst uz dienvidiem, un līdz ar to pieaug varbūtība, ka vidējos platuma grādos ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas, secinājuši zinātnieki.
ASV klimata galējību indekss (climate extremes index, CEI) šogad sasniedzis augstāko vērtību kopš 1910.gada, kad tika sākta šādu datu uzskaite, liecina ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes informācija.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Ekstrēmi augsta gaisa temperatūra
CEI atspoguļo, cik lielu kontinentālo štatu teritoriju skāruši ekstrēmi laikapstākļi, un šā gada pirmajā pusē tā vērtība sasniedza 46 procentus, kas ir divreiz vairāk par vidējo rādītāju. Pie ekstrēmiem laikapstākļiem pieskaita gaisa temperatūru, nokrišņu daudzumu un sausumu, kas novērojumu datu rindā ierindojas pirmajos vai pēdējos desmit procentos.
Šogad 83 procentus no kontinentālajiem štatiem skārusi ekstrēmi augsta gaisa temperatūra, krituši neskaitāmi karstuma rekordi. Jūlijs kļuva par visu laiku karstāko mēnesi ASV vēsturē, pārspējot 1936.gada jūliju. Arī pēdējo sešu un 12 mēnešu periods ir karstākais ASV vēsturē, krietni apsteidzot citus gadus.
ASV šogad piedzīvojušas ne tikai visu laiku karstāko jūliju, bet arī siltāko martu, otro siltāko maiju un trešo siltāko aprīli meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
ASV skāris lielākais sausums kopš 1956.gada
Jau vēstīts, ka ASV skāris lielākais sausums kopš 1956.gada. Augusta sākumā mērens vai lielāks sausums bija aptvēris 57 procentus no ASV teritorijas, turklāt pēdējā mēneša laikā dubultojusies platība, kuru apņēmis ārkārtējs sausums, – tā palielinājusies no 10 procentiem jūlijā līdz 22 procentiem augustā.
Ilgstošā sausuma un karstuma dēļ šogad ASV ir gaidāma mazākā kukurūzas raža pēdējo sešu gadu laikā, piektdien informēja ASV Lauksaimniecības ministrija. Pēc tās prognozēm, sojas pupiņu un kukurūzas ražas apmērs 2012.gadā būs attiecīgi par 12 un 13 procentiem mazāks kā pērn.
Sausums nopostījis lielu daļu sējumu, un kukurūzas ražīgums ir krities līdz zemākajam līmenim kopš 1995.gada, sojas pupiņu ražīgums – līdz zemākajam līmenim kopš 2003.gada. Gaidāmās sliktās ražas dēļ ir cēlušās pārtikas cenas visā pasaulē.
Jūlija pēdējā dienā Kuveitā reģistrēti +53,6 grādi, kas ir augstākā oficiāli reģistrētā gaisa temperatūra šīs valsts vēsturē, kā arī otra visu laiku augstākā gaisa temperatūra Āzijā, liecina uzņēmuma “Weather Underground” apkopotā informācija.
Āzijas absolūtais karstuma rekords, +54 grādi, tika reģistrēts 1942.gada 21.jūnijā Izraēlā, tomēr šī rādījuma objektivitāte ir apšaubīta. Līdz šim otra augstākā gaisa temperatūra Āzijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē bija +53,5 grādi, kas reģistrēti 2010.gada 26.maijā Pakistānā.
Iepriekšējā augstākā šogad reģistrētā gaisa temperatūra pasaulē bija +53,3 grādi 11.jūlijā Nāves ielejā ASV. Pagājušā gada augstākā dokumentētā gaisa temperatūra uz Zemes bija +53,3 grādi 3.augustā Kuveitā.
Kā ziņots iepriekš, šā gada 17.jūlijā Marokā ar +49,6 grādiem tika sasniegts jauns šīs Ziemeļāfrikas valsts absolūtais karstuma rekords. Pērn maksimālās gaisa temperatūras rekords tika pārspēts septiņās valstīs – Armēnijā, Irākā, Irānā, Kongo, Kuveitā, Ķīnā un Zambijā. Zambija bija vienīgā valsts, kur tika reģistrēts arī jauns aukstuma rekords – šajā Āfrikas valstī 2011.gada 27.jūnijā gaisa temperatūra vietām noslīdēja līdz -9 grādiem. Šogad nevienā valstī nav reģistrēts jauns aukstuma rekords.
Klimata pārmaiņas skar arī Latviju. Tuvākajos gadu desmitos arvien vairāk izpaudīsies daudz ekstremālākas dabas parādības. Tā paziņoja Pasaules Dabas fonda direktors Latvijā Jānis Rozītis, komentējot ASV zinātnieku brīdinājumus, ka neierasti straujā ledus kušana un sarūkošās ledāju platības Arktikā var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru arī Latvijā – skat. Arktikas strauji kūstošais ledus var Latvijai atnest aukstuma viļņus.
Aptaujātie Latvijas speciālisti piekrita, ka globālā sasilšana jau pavisam drīz var izraisīt būtiskas klimata pārmaiņas pie mums.
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētā profesore Agrita Briede akcentēja – kopumā var teikt, ka Latvijas laika apstākļiem ir saistība ar Arktikā notiekošo, jo Latvijā arktiskās gaisa masas var ieplūst no septembra līdz maijam, bet tās nav dominējošās. Klimats ir kompleksa sistēma un nav iespējams tikai pēc Arktikas ledāja kušanas pateikt paredzamās izmaiņas. Latvijas teritorijas klimatu lielā mērā ietekmē procesi, kas notiek Ziemeļatlantijā (Ziemeļatlantijas svārstības, Golfa straume). Kopumā ir redzams, ka temperatūras, nokrišņu izmaiņas Latvijā ir intensīvākas tieši pēdējo 10 gadu laikā.
Lietavas, kas šo pirmdien plosījās daudzviet Latvijā, pamatīgu postu radījušas vairākiem Zemgales zemniekiem
Profesore atzīmēja, ka ASV Kornela universitātes pētnieku rezultāti par to, ka sarūkošās ledāju platības var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru Ziemeļu puslodes vidējā platuma grādos, ir viena no teorijām. “Tajā pašā laikā ir jāņem vērā, ka gaisa masu kustībai ASV ir citāds raksturs nekā Latvijā.”
ASV kontinentālajā daļā aizvadītais pavasaris bija siltākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē
Savukārt Pasaules Dabas fonda direktors Latvijā Jānis Rozītis vairāk akcentēja globālās sasilšanas konsekvences. Neapšaubāmi klimata pārmaiņas skar arī Latviju – “Tuvākos gadu desmitus arvien vairāk izpaudīsies daudz ekstremālākas dabas parādības – krasas temperatūras svārstības, nokrišņu un sausuma periodiskums, pieaugoša vētru atkārtojamība utt. Pašreizējās klimata izmaiņas notiek tādā ātrumā, kā iepriekš vēsturiski nekad tas nav bijis.”
Bet Latvijas pierobežā un citos Eiropas reģionos jau šonedēļ ekstremālu dabas parādību netrūka.
Nedēļas sākumā 11.jūnijā, Lietuvā Čedasu ciematā netālu Latvijas robežas, tornado rāva mājām nost jumtus un izgāza kokus. Virpuļviesulis pat pacēla gaisā sievieti un nosvieda pret zemi, bet par laimi, negadījumā cietušā nopietnas traumas neguva
Šajā nedeļā 11-17.06.12 novērotie virpuļviesuļi Eiropas reģionā
Šī lapa vairs nav pieejama.
Otrdien, 12.jūnijā, pāri Santerasmo salai Venēcijas lagūnā brāzies tornado, noraujot jumtus vismaz 12 ēkām. Spēcīgais vējš nodarījis milzīgus postījumus vairākās Venēcijas lagūnas salās, taču nav ziņu par cietušajiem.
Arī Rietumsibīrijas pilsētu Hantimansijsku Krievijā, otrdien skāra šim reģionam neierastā dabas parādība.
Tāpat virpuļviesuļi otrdien tika novēroti Īrijā, Francijā, Vācijā un citās valstīs.
14.jūnijā no daudzām Latvijas vietām saņemtas ziņas par spilgtiem mezosfēras mākoņiem, kas plašāk pazīstami kā sudrabainie mākoņi. Šos mākoņu ceturdienas naktī novēroja daudzās vietās ziemeļu puslodē.
Tie līdzinās spalvu mākoņiem, taču atrodas daudz augstāk un ir redzami tikai naktī, kad tie atstaro Saules gaismu. Parasti tie redzami baltā vai gaiši zilā krāsā.
Rīgā, Pļavniekos 14.06.12 ap 01:00 @ Einars Zavickis
Pēdējos gados šie mākoņi, kuri atrodas aptuveni 80 kilometru augstumā un tādējādi ir augstākie mākoņi, kas veidojas Zemes atmosfērā, tiek novēroti arvien biežāk, un to izcelsme un rašanās mehānismi vēl nav līdz galam skaidri.Šie mākoņi ir samērā jauns fenomens. Pirmās rakstiskās ziņas par tiem ir no 1885.gada.
Latvijā sudrabainie mākoņi visbiežāk tiek novēroti no jūnija vidus līdz jūlija vidum. To parādīšanos nav iespējams prognozēt, novērojumiem nepieciešama skaidra nakts un labi pārredzams debess jums, it īpaši ziemeļu virzienā.Neparastie mākoņi visbiežāk parādās pusotras stundas laikā pēc saulrieta – kad norietējusī Saule apspīd mezosfēru, bet zemākie atmosfēras slāņi atrodas Zemes ēnā, – un tie var būt redzami vairākas stundas dažādā spilgtumā.
Citāda Pasaule 