Globālā sasilšana | Citāda Pasaule

50 gadu laikā Latvijas piekrastes līnija varētu mainīties (Video)

11/04/2012 no John Flyer

Marts bijis 2,2 grādus siltāks nekā citos gados. Tā liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija. Šis bija ceturtais siltākais marts no 21. gadsimta pavasara mēnešiem.

Un tad atnāca aukstais aprīlis! Latvija laikam nebūs tas labākais piemērs. 😀

Bet toties ASV krituši visi marta rekordi. Tur marts bijis siltākais mēnesis kopš 1895. gada, kad sāka veikt mērījumus. Daļa klimata pētnieku norāda – tas ir kārtējais pierādījums globālajai sasilšanai. Ja CO 2 gāzu izmeši nesamazināsies, atmosfēras temperatūra kāps, ledāji kusīs vēl ātrāk un ūdens līmenis jūrās un okeānos celsies pašreizējā tempā vai pat straujāk. Arī Baltijas jūra kāpj, un jau pēc gadiem 50 Latvijas piekrastes līnija varētu mainīties.

LTV Ziņu dienests

Ievietots iekš Augsnes erozija, Klimata izmaiņas, Klimatiskie rekordi, Ledāju kušana, Okeāna līmeņa celšanās, Prognozes, Video, Zinātnieki Tagged with Augsnes erozija, Klimata izmaiņas, Klimatiskie rekordi, Ledāju kušana, Okeāna līmeņa celšanās, Prognozes, Video, Zinātnieki

Amerikāņi sāk satraukties – Globālais “warmings” nāk! (Video)

11/04/2012 no John Flyer

Šī gada marts ASV ir kļuvis par siltāko marta mēnesi meteoroloģisko novērojumu vēsturē. ASV teritorijā tika reģistrēti 7775 jauni dienas temperatūru rekordi un 7517 nakts temperatūru rekordi.

Gaisa vidējā temperatūra par 8.6 grādiem pārsniedza 20 gadsimta vidējo marta mēnešu gaisa temperatūru.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Praktiski katru dienu tika reģistrēti jauni temperatūru rekordi visā ASV (nu varbūt izņemot Aļasku 😀 – skat. Aļaskā aprīlī sasnigusi rekordbieza sniega sega (Video)).

Iepriekš amerikāņu zinātnieki absolūti noliedza, ka notiek klimata pārmaiņas un pastāv globālās sasilšanas draudi, jo tas viņiem nebija ekonomiski izdevīgi. Šobrīd šīs jautājums tiek pacelts dienasgaismā un par to tiek aktīvi diskutēts, jo šāda klimatisko anomāliju tendence un ekstrēmi laika apstākļi ASV un visā pasaulē vērojami aizvien biežāk.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Tornado kurš šā gada 3.aprīlī brāzās pāri Teksasas štatam, viens pats nodarīja līdz 500 miljonu dolāru zaudējumus. Skat. Vakardienas Teksasas tornado nedarbi (Video)

msnbc.com

Ievietots iekš Globālā sasilšana, Klimata anomālijas, Klimata izmaiņas, Klimatiskie rekordi, Temperatūras anomālijas, Video, Ārkārtas situācijas Tagged with Globālā sasilšana, Klimata anomālijas, Klimata izmaiņas, Klimatiskie rekordi, Temperatūras anomālijas, Video, Ārkārtas situācijas

ASV šogad prognozē vairāk tornado nekā parasti (Video, Grafiskā informācija)

24/02/2012 no John Flyer

Šogad Amerikas Savienotajās Valstīs gaidāma daudz lielāka tornado aktivitāte nekā parasti, šādu dabas parādību skaitam pārsniedzot pērnā gada rādītājus, prognozē meteoroloģijas aģentūra AccuWeather.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Zinātnieki uzskata, ka daudz aktīvāka tornado sezona saistīta ar globālo sasilšanu un tostarp arī ūdens temperatūras celšanos Meksikas līcī.

Pērn ASV reģistrēts liels tornado skaits – 1 709, kuru rezultātā dzīvību zaudēja 550 cilvēki, un kas ekonomikai radīja 28,7 miljardus dolāru (15,2 miljardus LVL) lielus zaudējumus.

Bet kamēr zinātnieki prognozē, reālie fakti jau liecina par augstu tornado aktivitāti. Šā gada janvārī ASV tika reģistrēti 95 tornado, salīdzinoši 2011 gadā tikai 16 tornado.

Arī šis šis mēnesis nav bez izņēmumiem. 22.februārī Džordžijas statā, netālu no Romas pilsētas, tornado izpostīja vairākus desmitus māju.

Bez elektrības palika tūkstošiem iedzīvotāju. Stihijas rezultātā vien cilvēks gājis bojā.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Tā pagājušā gada maijā tornado gandrīz pilnībā nopostīja Džoplinas pilsētu Misūri štatā. Iepriekš rekordliels tornado skaits reģistrēts 2004. gadā – 1 817, turpretī par vidējo rādītāju tiek uzskatīti 1 300 tornado gadā.

Kamēr tornado paliek arvien vairāk un tie kļūst arvien bīstamāki, zinātnieki mēģina tiem “skriet pakaļ” un izdomā ātrākus tornado reģistrēšanas radarus.

Kopējie zaudējumi, ko ASV ekonomikai pērn radīja klimatiskas kataklizmas, tostarp sausums un plūdi, sasniedz 55 miljardus dolāru (29,2 miljardus LVL).

BNS News, msnbc.com, Associated Press, wunderground.com, accuweather.com, Фактор Времени

Ievietots iekš Atmosfēras parādības, Dabas stihijas, Globālā sasilšana, Ilustratīvais materiāls, Klimata izmaiņas, Meteroloģija, Prognozes, Radars, Tornado, Video, Virpuļviesuļi, Ēku bojājumi Tagged with Atmosfēras parādības, Dabas stihijas, Globālā sasilšana, Ilustratīvais materiāls, Klimata izmaiņas, Meteroloģija, Prognozes, Radars, Tornado, Video, Virpuļviesuļi, Ēku bojājumi

Neizpētītā pasaule: Ledus laikmets un klimata izmaiņas (Filma)

20/02/2012 no John Flyer

Krievijas zinātnieki ir pārliecināti, ka pasauli sagaida jauns ledus laikmets. Strauja temperatūras pazemināšanās Zemi sagaida jau pēc diviem gadiem – 2014.gadā. Jaunais ledus laikmets ilgšot ne mazāk kā divus gadsimtus. Prognozētais «mazais ledus laikmets» būšot jau piektais pēdējo deviņsimt gadu laikā. Līdzīgas klimatiskas pārmaiņas esot fiksētas 12., 15.,17. un 19.gadsimtā.

Zinātnieks brīdina, ka tādēļ vien, ka tas tiek dēvēts par «mazo ledus laikmetu», nenozīmē, ka tas paies nepamanīts. Katru temperatūras pazemināšanās vilni pavada epidēmijas, tautas masu pārvietošanās un neražas gadi.

Un viņi nav vienīgie kas tā domā…

Pēdējais Ledus laikmets bija laikmets, kad pirms apmēram 100 tūkstošiem gadu notika lielas izmaiņas Zemes laika apstākļos.

Klimata izmaiņas Antarktīdā pēdējos 400 000 gadu (no stacijas Vostok urbumu datiem). Ar zilu parādītas temperatūras izmaiņas, ar zaļu – oglekļa dioksīda koncentrācija gaisā, ar sarkanu – putekļu saturs gaisā

Laiks kļuva aukstāks, ziemas — garākas. Ziemeļeiropā sniegs un ledus īsajās vasarās nepaguva izkust un zemi sāka pārklāt ledājs — bieza ledus un sniega kārta. Vietām ledāja biezums sasniedza divus kilometrus. Ledājs ilgstoši klāja visu Eiropas ziemeļu daļu, arī Latvijas teritoriju.

Laiku pa laikam kļuva nedaudz siltāks, tomēr kopumā laiks bija daudz aukstāks nekā mūsdienās. Mainījās arī daba ledāja tuvumā. Augu valsts kļuva nabadzīga, daudzi pie siltuma pieraduši dzīvnieki izmira vai devās uz dienvidiem.