31.augustā strauji kūstot Trentino kalnu ledājiem Itālijas ziemeļos, atklājās liels daudzums Pirmā pasaules kara munīcijas.
Katrs lādiņš sver no 7-10 kilogramiem. 85-100 mm kalibra spridzekļi tika atrasti 3200 metru augstumā.
Kaujas šajos kalnos starp Itālijas un Austroungārijas karaspēkiem notikušas starp 1915 un 1918 gadu.
Bet Alpu ledājiem kūstot, Francijā, Monblāna pakājē, atradušās atlūzas no Air India lidmašīnas, kas šajā reģionā avarēja 1966.gadā.
Pēc gadu desmitiem, kas pavadīti zem ledus, virszemē parādījies avarējušās lidmašīnas ritenis, kāda kurpe un labi saglabājies maiss ar Indijas diplomātisko pastu.
Lietas no nelaimīgā gaisa kuģa atraduši tūristi, kas gar Monblāna nogāzi bija devušies pārgājienā. Viņi informējuši Šamonī tūrisma biroju, ka zem ledus manījuši ko līdzīgu ritenim.
Pēc brīža atraduma vietā ieradies glābšanas dienesta darbinieks, kurš apstiprinājis, ka kalns tik tiešām «atdevis» teju pusgadsimtu glabātas lietas.
Zināms, ka pasta maisā atradušās 1966.gada indiešu un angļu avīzes, kā arī citi dokumenti. Indijas vēstniecība Parīzē apstiprinājusi, ka šāds atradums tiešām noticis, taču atteikusies sniegt sīkākus komentārus
Zem Antarktīdas ledājiem varētu glabāties milzīgs daudzums metāna, kas ir spēcīga siltumnīcas gāze, ar potenciālu veicināt globālo sasilšanu, izprātuļojuši zinātnieki no Bristoles universitātes. Turpinoties straujai ledāju kušanai, metāns var nokļūt atmosfērā un «uzkarsēt» planētu.
Bet Rūdijam katrs burbulis jūrā ir maziņa atbilde (ar angļu subtitriem)
Laboratorisku eksperimentu rezultātā pierādīts, zem ledus valda bioloģiski aktīvi apstākļi, kas nozīmē, ka mikrobi palīdz organiskajam ogleklim metabolizēties līdz oglekļa dioksīdam un metāna gāzei. Šāds process esot raksturīgs apstākļiem ar ļoti zemu temperatūru un lielu spiedienu.
Zinātnieki lēš, ka zem Antarktīdas ledus segas metāna rezervuāros varētu glabāties simtiem miljardu tonnu oglekļa, radot potenciālus draudus pasaules klimatam, vēsta BBC.
«Tas ir milzīgs daudzums organiskā oglekļa. Tur atrodas vairāk nekā desmit reizes lielāki oglekļa krājumi nekā mūžīgā sasaluma reģionos ziemeļos,» baida zinātnieki.
Bet Sibīrijā metāns jau pa visām malām lien ārā.
Pievērsīsimies Arktikai…
Kā ziņots, Arktika šogad zaudējusi vairāk jūras ledus pārklājuma nekā jebkad agrāk, ņemot vērā datus, kas ar satelīta palīdzību tikuši ievākti kopš 1979.gada, ziņo ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) zinātnieki.
Arktikas jūras ledus pārklājums uz doto brīdi jau ir mazāks par 4 miljonu kvadrātkilometru. Iepriekš rekordātra ledus kušana reģistrēta 2007.gada 18.septembrī, kad ledus pārklājums sasniedza 4,17 miljonus kvadrātkilometru.
Parasti jūras ledus pārklājums palielinās ziemas mēnešos, bet sarūk vasaras periodā, tomēr pēdējo trīsdesmit gadu laikā satelīti novērojuši 13% kritumu ik desmitgadi.
Turklāt Arktikas ledus pārklājums ierasti viszemāko punktu sasniedz septembrī, tāpēc zinātnieki sagaida, ka šī gada straujā kušana vēl turpināsies.
Lai arī tika ziņots ka Arktikā sākusies gaisa temperatūras pazemināšanās un ceturtdien Grenlandes vidienē gaiss atdzisis līdz -36 grādiem, citās Arktikas vietās gaisa joprojām turpina pārspēt plusa rekordus.
Franča Jozefa Zemes arhipelāgā 30.augustā reģistrēta temperatūras paaugstināšanās līdz +3,7°C , Bet Novaja Zemļa arhipelāgā temperatūra pacēlusies līdz 3,4°C. Tie ir jauni 30.augusta temperatūras maksimumi šajos bargajos ziemeļu reģionos.
Šā gada vasara Lielbritānijā bijusi otra mitrākā meteoroloģisko novērojumu vēsturē, atpaliekot tikai no 1912.gada vasaras, ka arī Norvēģijā šī vasara bijusi pārsvarā mākoņaina un vēsa. Gan Lielbritānijā, gan Norvēģijā pēdējos piecos gados bijušas sliktas vasaras, bet ziemās nereti piedzīvots bargs sals. Šādi laikapstākļi, iespējams, ir sekas ledus izzušanai Arktikā, uzskata vairāki norvēģu meteorologi
Un vel viens rekords Arktikas reģionā, kas gan nav saistīts ar klimatu, bet kas zin… Pastāv tak teorija, ka kūstot ledājiem samazinās spiediens uz tektoniskajām plāksnēm un tas savukārt izsauc seismiskās un vulkānu aktivitātes pastiprināšanos.
Norvēģijai piederošajā Jana Majena salā, kas atrodas Ziemeļu Ledus okeānā, ceturtdien notikusi zemestrīce ar stiprumu 6.8 magnitūdas pēc Rihtera skalas.
Lai arī šī zemestrīce nekādus postījumus šim neapdzīvotajam reģionam nav nodarījusi, tā tomēr ir stiprākā zemestrīce kas reģistrēta šajā reģionā. Pirms tam stiprākā zemestrīce šajā reģionā ir reģistrēta 2008 gadā Svalbāra salu arhipelāgā un tās stiprums bija 6,2 magnitūdas pēc Rihtera skalas .
Šīs vasaras lielais karstums izraisījis bezprecedenta ledus un sniega kušanu Alpos, un dažas kalnu virsotnes pirmo reizi meteoroloģisko novērojumu vēsturē ir kailas, liecina uzņēmuma «Weather Underground» apkopotā informācija.
Eiropas augstākajā dzelzceļa stacijā «Jungfraujoch» Šveicē, kas atrodas 3,5 kilometrus virs jūras līmeņa, gaisa temperatūra 19.augustā sasniedza +12,8 grādus, kas ir absolūtais siltuma rekords šajā vietā kopš 1937.gada, kad tika sākti meteoroloģiskie novērojumi.
Jauns siltuma rekords tika sasniegts arī Eiropas augstākajā meteoroloģisko novērojumu punktā uz Itālijas un Šveices robežas, kur 4,5 kilometru augstumā gaisa temperatūra 20.augustā pakāpās līdz +8,3 grādiem. Temperatūras rekordi reģistrēti arī citviet Alpos, un daži kalni pirmo reizi vēsturē ir brīvi no sniega.
Aplēses liecina, ka pēdējo 40 gadu laikā ledus un sniega masa Alpos ir sarukusi par vismaz ceturto daļu, neskaitot šā gada nepieredzēti straujo ledāju kušanu.
1875 gada un 2004 gada Alpu virsotņu fotogrāfijas @ Gary Braasch
Tāpat arī vēstīts, ka lielu Eiropas daļu šovasar piemeklēja intensīvākais karstums kopš 2003.gada, bet dažās valstīs, it īpaši Balkānu reģionā, šī sezona pretendē uz visu laiku karstākās vasaras titulu. Eiropas dienvidaustrumu daļā saglabājas līdz +43 grādiem (Video)
Citāda Pasaule 