2010 gada klimata anomālijas

Divas anomālas klimatiskās parādības, kas novērotas pagājušajā gadā, izrādās – savstarpēji saistītas, neskatoties uz to, ka novērotas dažādos reģionos, 2,5 tūkstošu kilometru attālumā viena no otras.

2010 gada 20-27.jūlija temperatūras anomālijas @ NASA/Earth Observatory

Kā vēsta ārvalstu mediji, to noskaidroja ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) zinātnieki.

Kā izrādās, anomālais karstums Krievijā ir cieši saistīts ar katastrofālajiem plūdiem Pakistānā.

NASA zinātnieku veiktā izpēte apstiprinājusi, ka abas stihijas izraisījis Rosbija vilnis, kurš ietekmē laika apstākļus uz planētas. Ierasts, ka vasarā viļņi četru piecu dienu laikā šķērso visu Eirāziju. Tomēr pagājušā gada augustā virs Krievijas daļas, kas atrodas Eiropā, gaisa plūsma tika bloķēta. Tas esot palēninājis Rosbija vilni.

 Tā rezultātā virs Krievijas radās augsta spiediena apgabals, kurā gluži kā lamatās nokļuva sauss un karsts gaiss. Tai pat laikā aukstās gaisa masas no Sibīrijas, kas virzījās uz valsts Eiropas daļu, tika nobloķētas, novirzoties uz dienvidiem – Pakistānas pusi. Tur aukstās gaisa masas sastapās ar silto atmosfēras fronti, sekmējot lietusgāžu rašanos. Lietusgāzes galu galā izraisīja katastrofālus un nepieredzētus plūdus Pakistānā.

Kā skaidro pētījuma autori, atmosfēru šajā ziņā var uzlūkot kā membrānu, kuras svārstības vienā tās daļā noteikti ietekmēs procesus citā daļā.

Pētnieki gan atzīst – ir izdevies atrast saikni starp šķietami savstarpēji nesaistītām klimata anomālijām, tomēr joprojām vairāki būtiski jautājumi ir bez atbildēm.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Piemēram, kāpēc 2010.gadā Rosbija vilnis tika nobloķēts? Vai to sekmējuši procesi uz Zemes vai arī augstu atmosfērā?

P.S.  Kadi procesi atmosfērā Pakistānā izsauca plūdus  šajā gadā? Ārzemju prese ziņo, ka šā gada plūdi Pakistānā bez pajumtes jau atstājuši ap 5 miljoni iedzīvotājus un 132 cilvēki  gājuši bojā.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avoti: Apollo, NASA, Truemaskedwabbit, Lenta.ru, NTDRussian

Daba un tehnoloģijas

2011. gada 18. augustā virs Algau publiskās observatorijas Bavārijas dienvidrietumos varēja vērot neparastu skatu, kad satikās divi ļoti atšķirīgi fenomeni – viens saistīts ar modernām tehnoloģijām, bet otrs ar dabas spēkiem.

Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) speciālisti pārbaudīja Vendelšteina lāzera vadzvaigzni, raidot atmosfērā spēcīgu lāzera staru. Tai pat laikā tuvojās viens no spēcīgākajiem šīs vasaras negaisiem. Apskatot šo attēlu, ir skaidrs, kādēļ ESO teleskopi atrodas Čīlē nevis Vācijā.

No pelēkajiem, blīvajiem mākoņiem lejup šāvās zibeņi. Martins Kornmessers fotografēja ainavu. Tīras nejaušības rezultātā šajā attēlā lieliski sakombinējies lāzera stars un zibens, drīzāk atgādinot ainu no zinātniskās fantastikas žanra nevis īstenības. Tobrīd negaiss vēl atradās patālu no observatorijas.

Attēlā redzams 20 vatu lāzers. Zibens jauda mēdz sasniegt pat triljonus vatu, lai gan tikai uz dažām sekundes daļām. Drīz vien pēc šī attēla tapšanas brīža, vētra sasniedza observatoriju un darbus nācās beigt. Lai arī mūsdienās cilvēks ir apguvis dažādas modernas tehnoloģijas un atradis tām pielietojumu, dabas spēku priekšā joprojām esam nespēcīgi.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Lāzera vadzvaigznes ir mākslīgas zvaigznes, kuras tiek veidotas 90 kilometru augstumā Zemes atmosfērā, izmantojot jaudīgus lāzerus. Šīs zvaigznes novērojumi ļauj analizēt atmosfēru un veikt nepieciešamās izmaiņas attēla apstrādē, lai mazinātu atmosfēras radītos defektus. Šo metodi dēvē par adaptīvo optiku. Vendelšteina lāzera vadzvaigzne tiek veidota, kombinējot lāzeri ar nelielu teleskopu, kuru iespējams uzstādīt jau uz lielāka teleskopa.

Informācijas avoti: StarSpace, ESO

Mākoņu izdzenāšana Maskavā un 4D gaismas šovs

Lai novērstu nokrišņu varbūtību Maskavas pilsētas 864 gadu jubilejā, virs mākoņiem līdz pat 150 km attālumā no Maskavas, ziemeļu un ziemeļrietumu virzienā tika izkaisīti speciāli reaģenti.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Par godu jubilejai tika arī sarīkots unikāls 4D gaismas šovs.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avoti: Инфографика | Группа Меркатор, RussiaToday

Mākoņi kļūst arvien dīvaināki… (Video)

Sēnes veida mākonis virs Hārlemas Holandē 16.augustā.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Superšūnas mākonis Mičiganas štatā ASV 19.augustā.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avots: Sheilaaliens